Dažas dienas pirms 2021. gada beigām vēlamies atskatīties, atcerēties un arī atgādināt, kāds tad ir bijis šis gads Baznīcas dzīvē Latvijā. Piedāvājam nelielu ieskatu dažos no, mūsuprāt, būtiskākajiem šī gada notikumiem mūsu lokālajā Baznīcā.
Šī gada janvārī Rīgas arhidiecēzē pirmo reizi sāka darboties jauniešu darba koordinators. Konkursā, kas norisinājās 2020. gada nogalē, kā labākā kandidāte šim amatam tika izvēlēta Anda Aleksandrova. Gada laikā koordinatore informēja par dažādiem klātienes un neklātienes pasākumiem un projektiem, kas tika organizēti jauniešiem un/vai kopā ar jauniešiem. Viens no pēdējiem bija Pasaules Jauniešu dienas atzīmēšana Rīgas arhidiecēzē šī gada novembra beigās.
Gada sākumā Katoļu baznīcas informācijas aģentūra (KABIA) mājaslapu Katolis.lv papildināja ar Baznīcas terminoloģijas skaidrojošo vārdnīcu, kurā var atrast dažādus Baznīcas terminus un to skaidrojumus latviešu valodā. Vārdnīcu veidoja un pie tās darbu turpina jezuītu tēvs Tadeušs Ciesļaks, kā arī māsas kalpones Inese Šteina un Ginta Mākulēna.
Janvārī Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis ziņoja, ka pēc priestera Aleksandra Stepanova lūguma esot viņu atstādinājis no priesteriskās kalpošanas. 26. janvārī mūžībā devās Jānis logins, viņš bijis režisors kristīgajā jauniešu studijā – teātrī “IHTIS”, kā arī veidojis vairākus dokumentālos materiālus , kuru pamatā bija ar kristietību saistīti sižeti. Daudzi atceras viņa filmas, piemēram, “Mācītājs” par mocekli Vladislavu Litaunieku, “Dzīves liecība” par priesteri Staņislavu Čužānu, “Dievišķā roze” par svētās Terēzes no Bērna Jēzus relikviju svētceļojumu Latvijā.
Šī gada martā tiešsaistē darbu sāka interneta žurnāls “Telos.lv”. Žurnāla veidotāji rakstīja: “Portāla veidotāji tic noturīgai, pamatlīnijās nemainīgai, objektīvai lietu dabai un morālai kārtībai, kas ir pieejama ar saprātu apveltītām, izzināt gribošām būtnēm. Portāls apvieno Latvijas platoniķus, aristoteliešus, tomistus, kantiešus, visu skolu morālos reālistus un ortodoktiskos un ortopraktiskos kristiešus.”
Jau otro gadu aizvadījām Covid-19 vīrusa ēnā. Mierīgi un mājās tika aizvadītas Lieldienas. Šajā laikā pretimnākoša bija Tieslietu ministrija, kas palīdzēja nodrošināt līdzekļus un iespēju vairākus svētku laika dievkalpojumus translēt virszemes televīzijā un radio. Tāpat pavasarī saņēmām ziņas par diviem garīdzniekiem, kuri pēc slimošanas ar vīrusu devās mūžībā. Tā šī gada 24. martā tika saņemta sēru vēsts, ka mūžībā devies Liepājas diecēzes priesteris Gatis Mārtiņš Bezdelīga. Nākamajā mēnesī, 6. aprīlī, par vīrusa upuri kļuva Latvijā dzimušais, bet ilgus gadus Ukrainā kalpojušais un dzīvojošais bīskaps emeritus Jānis Purvinskis.
Taču šopavasar Latvijas Baznīcā norisinājās arī priecīgi notikumi. Tā 10. aprīlī Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē par diakonu tika iesvētīts Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra audzēknis Raimonds Kuzņecovs. Savukārt Latvijas mariāņi informēja, ka atsācies latviešu mariāņu tēva Jāņa Mendrika beatifikācijas process. Viņa dienasgrāmatu mariāņi izdeva 2020. gadā. 27. aprīlī Latvijas jezuīti ziņoja, ka šajā dienā izveidota jauna jezuītu province „Jezuīti Centrāleiropā”. Šajā provincē ietilpst jezuīti, kas dzīvo un kalpo Latvijā, Lietuvā, Zviedrijā, Vācijā, Austrijā un Šveicē.
Šī gada 10. jūnijā tika atzīmēta Svētā Krēsla un Latvijas Republikas diplomātisko attiecību simtgade. Taču jau maijā Valsts Prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti devās vizītē uz Vatikānu un bija audiencē pie pāvesta Franciska. Tāpat vizītes laikā Romā tika atvērts rakstu krājums “100 gadi patiesuma un uzticēšanās garā. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu”. Krājumā apkopoti priestera Mihaila Volohova un Dr. hist. Ineses Runces pētījumi par Latvijas un Svētā Krēsla attiecībām. Vizītes ietvaros Svētā Krēsla Valsts sekretāram kardinālam Pjetro Parolinam par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas un Svētā Krēsla attiecību stiprināšanā un padziļināšanā tika pasniegts viņam piešķirtais valsts augstākais apbalvojums Triju Zvaigžņu ordenis. E. Levits tikās ar Vatikāna Radio Latviešu redakciju un pasniedza tās darbiniekiem Valsts prezidenta Cildinājuma rakstu.
Maijā ziņojām par iespēju lūgties Stundu liturģiju latviešu valodā, izmantojot diakona Daiņa Stikuta izveidoto vietni breviars.lv, kura joprojām tiek papildināta un uzlabota. Savukārt jezuīti ziņoja, ka savam projektam “Eksperimentālas sarunas” ir izveidojuši vietni www.eksperimentalassarunas.lv.
14. maijā pirmo reizi notika simpozijs par nepilngadīgo un neaizsargāto aizsardzību Baznīcā. Simpozija ietvaros Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins prezentēja rakstu krājumu “Viņiem pieder debesu valstība”, bet Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) direktore Žanete Narkēviča pastāstīja par jauno kursu nepilngadīgo un neaizsargāto aizsardzībai, kura mērķauditorija ir maģistrantūras studenti, kas saņem pastorālā konsultanta kvalifikāciju. Kurss tika sākts 2021./2022. akadēmiskā gada pirmajā semestrī.
Divi skaisti notikumi maija otrajā pusē norisinājās Rēzeknes-Aglonas diecēzē. 16. maijā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē par priesteri tika iesvētīts diakons Grigorijs Ņikitins. Savukārt 30. maijā Rēzeknē tika konsekrēta Dieva žēlsirdības baznīca. Tā atrodas Atmodas ielā 10.
1.jūnijā sāka darboties Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra mājaslapa garigais.lv. Mājaslapā apkopota svarīgākā informācija par studiju priekšmetiem, iestāšanās nosacījumiem, pasniedzējiem, dzīvi un notikumiem seminārā.
10.jūnijā, atzīmējot Latvijas Republikas un Svētā Krēsla attiecību simtgadi, pie Ārlietu ministrijas plīvoja Vatikāna karogs, bet Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra un RARZI pagalmā notika krājuma “100 gadi patiesuma un uzticēšanās garā. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu” atvēršanas pasākums Latvijā. Izdevumu nopirkt nav iespējams, bet ar tajā iekļautajiem materiāliem var iepazīties, apmeklējot Latvijas Nacionālo bibliotēku, kā arī citas bibliotēkas visā Latvijā. Pasākuma laikā Ž. Narkēviča saņēma pāvesta apbalvojumu “Pro Ecclesia et Pontefice” par daudzpusīgu ieguldījumu vietējās katoļu kopienas dzīvē daudzu gadu garumā.
18. jūnijā Pontifikālajā Gregora universitātē Romā tika publicēts vēl kāds rakstu krājums. Krājumā “Jānis Pāvils II un Katoļu Baznīca Padomju Savienībā un valstīs, kas radās pēc tās sabrukuma. Karola Vojtilas dzimšanas simtajā gadadienā” līdzās citu pētnieku darbiem iekļauti četru Latvijas autoru raksti.
16. jūnijā KABIA publicēja pēdējo projekta “Tiecības” sižetu. Atgādinām, ka projekts aizsākās 2020. gada otrajā pusē. Tā ietvaros sabiedrībā zināmi cilvēki un garīdznieki stāstīja par savu ticību, attiecību veidošanu ar Dievu un garīguma nozīmi viņu ikdienā. Projekta ietvaros patlaban vietnē Facebook tiek publicēti īsi projekta mirkļi.
Jūnija otrajā pusē Upsalas Universitātes bibliotēkā, Zviedrijā tika atklāts Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma rekonstrukcijas projekts un Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu plaukts Grāmatu hallē. Bet no septembra līdz decembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija skatāma izstāde “Atgriešanās. Senākā dzīvā grāmata latviešu valodā”, kurā varēja apskatīt nīderlandiešu jezuīta Petra Kanīzija latviski tulkoto 1585. gadā izdoto katehismu.
Šovasar divas latvietes salika mūža solījumus kopienā “Chemin Neuf”. 26. jūnijā Kotdivuārā mūža solījumus salika māsa Elīna Rimša, bet 20. augustā Dombes abatijā Francijā – māsa Arnita Buldure. E. Rimša turpinās kalpošanu Kotdivuārā, savukārt A. Buldure kalpo kopienas mājā Liepājā.
Šī gada augustā Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā varēja noskatīties dokumentālo filmu “Dievmātes noslēpums rentgena staros”, kuras uzmanības centrā ir Aglonas Dievmātes svētglezna, tās vēsture, saistība ar Traķu Dievmāti. 15. augustā, kad Aglonā noslēdzās Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, Valsts prezidents Egils Levits Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapam Jānim Bulim pasniedza Valsts prezidenta Cildinājuma rakstu un Valsts prezidenta medaļu.
22. augustā Rīgas arhidiecēzē tika iesvētīts priesteris – Rīgas Svētā Alberta baznīcā priestera svētības saņēma brālis Jānis Savickis OFMCap. 8. septembrī mūža solījumus mariāņu kongregācijā salika brālis Romāns Vaikulis. Svinīgais notikums norisinājās Daugavpils Jēzus Sirds baznīcā.
Šī gada septembrī studijas Latvijas Starpdiecēžu augstākajā garīgajā seminārā sāka divi jauni studenti – Artūrs Supe no Balviem un Aleksandrs Jevdokimovs no Rīgas. Tā kopā akadēmiskā gada sākumā seminārā bija astoņi audzēkņi. Septembrī Rīgas Svētā Jēkaba Katedrāle skatē „Gada labākā būve Latvijā 2020“ saņēma trešo vietu kategorijā “Restaurācija” par dievnama restaurācijas ceturto kārtu.
19. septembrī 25 gadu jubileju svinēja Siguldas katoļu baznīca. Draudzes aktīvisti bija sagatavojuši dokumentālu materiālu “Dzīvā Jēzus Sirds” par Siguldas baznīcu, tās garīdzniekiem un locekļiem. 14. novembrī dokumentālā filma piedzīvoja televīzijas pirmizrādi ReTV kanālā. Savukārt 24. septembrī Salaspils draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs Ļubļinas Katoļu universitātē aizstāvēja savu doktora darbu “Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecības Vatikāna II koncila gaismā”.
Oktobra pirmajā pusē 25 gadu jubileju svinēja Salaspils katoļu baznīca. Gatavojoties jubilejai, dievnamā bija sākti siltināšanas darbi. Šogad tika nosiltinātas un atjaunotas baznīcas sienas, bet nākamā gada rudenī draudze plāno sākt jumta siltināšanas darbus.
17. oktobrī universālajā Baznīcā sākās sinodālais ceļš, taču, jau sākot no septembra otrās puses, Baznīcā Latvijā norisinājās dažādi pasākumi, lai aktualizēto sinodālā ceļa aktivitātes un aicinātu gan ticīgos, gan arī tos, kuriem Baznīca ir sveša, šajā procesā iesaistīties.
Šī gada rudens atnāca ar divām sēru vēstīm. 18. oktobrī mūžībā devās Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs draudzes prāvests, Daugavpils dekanāta dekāns, Rēzeknes-Aglonas diecēzes tiesas vadītājs un kapelāns Daugavpils municipālās policijas nodaļā Mihails Sivickis. Savukārt 2. novembra rītā mūžībā devās ilggadējais Vārkavas un Jasmuižas draudzes prāvests Onufrijs Pujats, Jāņa kardināla Pujata brālis. Pašā gada nogalē, 22. decembrī, mūžībā devās paulīniešu tēvs Staņislavs Hoduns, kurš daudzus gadus kalpoja Latvijā un bijis arī Skaistkalnes paulīniešu klostera priors.
Gada nogalē Latvijas jezuīti ziņoja, ka izveidojuši jaunu projektu “Lūgšana ceļā”, kura pamatā ir ikdienas Svēto Rakstu fragments, pārdomas un meditācija. Par projektu Latvijā ir atbildīgs jezuīts Ivars Juhņevičs.
Decembrī Latvijas Bīskapu konference pārvēlēja konferences vadību. Par Bīskapu konferences priekšsēdētāju uz nākamajiem trim gadiem atkārtoti tika ievēlēts V. Stulpins. Priekšsēdētāja vietnieka amatā tika ievēlēts E. Pavlovskis, savukārt ģenerālsekretāra pienākumus veiks Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Bīskapu konferences Liturģiskās komisijas priekšsēdētājs arī turpmāk būs bīskaps Jānis Bulis. Rīgas palīgbīskaps Andris Kravalis Latvijas Bīskapu konferenci pārstāvēs COMECE (Eiropas Savienības Bīskapu konferenču komisijā).
KABIA; Foto: KatolisTV, Valsts prezidenta kanceleja, Siguldas draudze, Ilmārs Tolstovs