Zināmi šī akadēmiskā gada Prelāta Ā. Grosberga piemiņas stipendiju fonda stipendiāti

Kā ierasts daudzus gadus iepriekš, Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju fonds 2021. gadā izsludināja kārtējo stipendiju konkursu katoļu studentiem. Mums ir bijis liels prieks visus šos garos gadus kopš 2010. gada atbalstīt centīgākos un aktīvākos Latvijas katoļu studentus, kas ir izcili ne tikai studijās, bet arī kalpošanā un sabiedriskajā dzīvē. Arī šogad esam piešķīruši divas Prelāta Grosberga piemiņas stipendijas un divas bīskapa Jāzepa Rancāna piemiņas stipendijas.

Prelāta Grosberga piemiņas stipendijas ieguvējas ir Madara Smeltere un Iveta Munce.

Madara Smeltere raksta: “Esmu Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) studente un mācos bakalaura programmas 3. kursā. Akadēmiskajā dzīvē interesējos pārsvarā par arheoloģiju un etnogrāfiju, bet visu pārējo laika periodu jautājumos pievēršos sociālajiem aspektiem, kā arī Baznīcas lomu sabiedrībā un tās vēsturi, jo bieži vien neviens cits apgūstamajos kursos šādam jautājumam nepievēršas. (…) Ar to plānoju cieši saistīt savu dzīvi arī nākotnē un jau šobrīd ne tikai studēju vēsturi, bet paralēli mācībām strādāju arī skolā un mācu vēsturi skolēniem no sestās līdz devītajai klasei. (…)

Savā brīvajā un reizēm arī ne tik brīvajā laikā darbojos gan universitātes, gan arī Baznīcas vidē. (…) Atskatoties uz līdz šim paveikto, esmu izpratusi savas stiprās puses, galvenās intereses un vērtības, ko vēlos izkopt. Tās ir pamatā saistītas ar kultūru, sociālajiem aspektiem un sabiedriskajām aktivitātēm. Par manas dzīves vienu no galvenajiem mērķiem ir kļuvusi vēlme pēc iespējas vairāk mācīties un iegūt, lai to visu varētu nodot citiem.”

Iveta Munce par sevi raksta: “Šobrīd turpinu studijas LU maģistratūras programmā Tehnoloģiju, inovācijas un dizains izglītībai. Šī ir jauna mācību programma, kuru esmu izvēlējusies likumsakarīgi. Pagājušā gadā ieguvu bakalaura grādu LU kā dizaina un tehnoloģiju un vizuālās mākslas skolotāja. (…)

2021. gada rudenī sāku strādāt Ziemeļvalstu ģimnāzijā par dizaina un tehnoloģiju skolotāju, mācot 7.-9. klases gan pēc jaunās, gan vecās mācību programmas. Mūsdienu jaunieši mani iedvesmo. Dzīvoju laikam līdzi un vēlos jauniešiem parādīt senus un tradicionālus amatniecības veidus mūsdienīgā formā, izmantojot datorus, veidojot mācību video un pamācības šūšanā, tamborēšanā, izšūšanā, adīšanā, aušanā. (…)

Līdztekus tam esmu pašnodabināta persona un darbojos kā apģērbu dizainere, šujot individuālus tērpu lielām un mazām dāmām vairāk nekā desmit gadus. (…) Katru gadu vairākas profesionālo skolu audzēknes nāk praksē, lai redzētu, kā top individuāli šūti tērpi. (…) Vēlos iedrošināt visus, kas vēl šaubās vai vēl tikai meklē savu ceļu – ejiet droši un paļaujiet uz Dievu. Sirds mūs vada arī profesionālajā jomā. Ja jūti ilgas sirdī, tas nozīmē, ka Dievs aicina. Nešaubies, atbildi! (…)”

Bīskapa Jāzepa Rancāna piemiņas stipendijas ieguvējas ir Sandra Krupenko (māsa Brigita SJE) un Agnese Pētersone

Māsa Brigita norāda: “Esmu dzimusi, augusi un mācījusies Rīgā. Pirmā profesija – pedagogs. Pēc studiju beigšanas iepazinu pedagoģisko darbu praksē. Vēlāk, aicinājuma vadīta, iestājos Euharistiskā Jēzus māsu kongregācijā. Pedagoģiskais darbs turpinājās kristīgajā sfērā. Esot konsekrēto lomā, daloties ar pieredzi un kalpojot Baznīcā, laiku pa laikam gan garīgi, gan intelektuāli atjaunojos, papildinot zināšanas gan pedagoģijā, gan garīgumā. No 2017. gada esmu Geštalta psihoterapijas apmācībā. Šobrīd darbojos pastorālās izglītošanas un kalpošanas jomā, kā arī praktizēju atbalstošu psihoterapiju, esmu geštaltpraktiķe.”

Savukārt Agnese Pētersone par sevi saka tā: “Esmu dzimusi un augusi Latgales sirdī – Rēzeknē, kur līdzdarbojos Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrālē svētdienu un svētku dievkalpojumos dziedot draudzes korī, papildinot Svētās Mises ar flautas skaņām. Šī ir ļoti tuva vieta sirdij vēl joprojām, taču ikdienā tur bieži būt nesanāk, jo šobrīd studēju Rīgas Stradiņa Universitātes Ergoterapijas programmas pēdējā kursā. Pārvācoties uz Rīgu, izvēlējos pievienoties Alberta draudzei, kur aktīvi tās dzīvē iesaistos arī šodien. (…)

Viens no lielākajiem pagrieziena punktiem ticības dzīvē bija pirmais svētceļojums 9 gadu vecumā, kad iepazinos ar Karmela Ekleziālo kustību (…). Es ieraudzīju to, ka Baznīca ir dzīva un tur var rast bezgala daudz prieka un piepildījuma. Sākotnējo jautrību pamazām nomainīja nobriedušākas ilgas pēc mīlestības un dziļuma. Šo kustību redzu kā milzīgu dāvanu, bez kuras dzīve iespējams būtu izvērtusies daudz citādāka.

Lai gan ikdiena šobrīd pēdējo mācību mēnešu dēļ šķiet aizņemtāka kā jebkad, cenšos atrast laiku gan lūgšanai, gan klusumam, gan apzinātai klātbūtnei ar ikkatru apkārt esošo cilvēku, caur kuru man ir iespēja satikt pašu Jēzu.”

Fonda darbība Latvijā ir bijusi iespējama, pateicoties dāsnajiem trimdas latviešu katoļiem, kas ir ziedojuši naudu, lai atbalstītu dzimteni, Baznīcu un studējošos. Šie ziedotāji ir bijuši aktīvi Amerikas Latviešu Katoļu Apvienības un Latvijas Studentu un Akadēmiķu Apvienības biedri. Ideja dibināt šo fondu Latvijā piederēja Konstantīnam Sventeckim.

Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendiju fonds

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti