16. maijā Rīgā norisināsies pasākumu programma “Francim Trasunam – 150”. Šī izcilā Latgales garīdznieka, publicista un politiķa jubileja ir 28. oktobrī, taču pasākuma rīkotāji vēlas, lai viss gads ir viņa zīmē. 16. maijā būs viņam veltīta Svētā Mise, piemiņas brīdis pie Jēkaba katedrāles un kultūrizglītojošs seminārs Saeimā “Franča Trasuna personība un mūža devums”.
„Viņš ir ļoti nozīmīgs cilvēks Latgalei,” savu motivāciju šādu piemiņas pasākumu rīkot skaidro Saeimas deputāte no Latgales Līvija Plavinska. „Viņš saskatīja, ka Latgale, palikusi atsevišķi, var tikt pārkrievota. Rēzeknes kongress, kas notika 1917. gada 9. un 10 maijā, šo jautājumu risināja. Tajā bija cilvēki, kas bija pret Latgales apvienošanos ar pārējiem latviešu novadiem, taču Francis Trasuns politiski gudri nostrādāja, un kongresā tika nolemts par labu šai iecerei. Pēc tam jau vērsās pie Jāņa Čakstes un viss varēja iet savu gaitu. Rīkojot šo F. Trasuna atceres pasākumu, vēlējāmies, lai arī latgaliešus uztver kā inteliģentus, gudrus cilvēkus, kuriem ir svarīgs valstiskums. Mēs augstu vērtējam F. Trasunu arī kā Baznīcas cilvēku. Lai gan tā laika Baznīca viņu atstūma, tomēr šobrīd viņš ir reabilitēts un piemiņas plāksne pie Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles to apliecina. Vēlamies, lai skaisti izskan tas, ka viņš ir bijis nozīmīgs cilvēks Latgalei, kā arī tas, ka Baznīca vienmēr ir gājusi kopā ar tautu.”
Franča Trasuna piemiņas pasākumi 16. maijā sāksies plkst.9 ar Svēto Misi Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē. Pēc tam plkst. 10 sekos piemiņas brīdis pie Jēkaba katedrāles, kurā ar nelielām uzrunām uzstāsies Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja Anna Rancāne, kinorežisors Jānis Streičs, Franča Trasuna muzeja „Kolnasāta” direktore Valentīna Bruzgule un Saeimas deputāte Līvija Plavinska. Muzikāli to bagātinās folkloras kopa „Kolnasāta” un postfolkloras grupa „Rikši”.
No plkst. 11.30 līdz plkst. 14 Saeimas Sarkanajā zālē notiks kultūrizglītojošs seminārs „Franča Trasūna personība un mūža devums”. Semināru atklās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kardināls Jānis Pujats un Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Pēc tam sekos vairākas 20 minūšu lekcijas: vēsturniece Inese Runce runās par tēmu „Francis Trasuns – garīdznieks un publicists”, vēsturnieks Vladislavs Malahovskis runās par F. Trasunu kā politiķi, bet filoloģe Lidija Leikuma aplūkos F. Trasuna valodniecisko darbību.
Pēc pārtraukuma par F. Trasuna devumu latgaliešu folkloras apzināšanā runās filoloģe Angelika Juško-Štekele, Saeimas deputāte, filoloģijas doktore Janīne Kursīte-Pakule referēs par tēmu „Latgale Latvijas valstī” un noslēgumā būs rakstnieces Ingas Ābeles uzruna „Francis Trasuns romānā „Klūgu mūks””.
Lai apmeklētu pasākumu Saeimā, līdz 12. maijam ir jāpiesakās, rakstot uz e-pastu: info@catholic.lv.
Francis Trasuns (1864-1926) ir dzimis Sakstagala pagastā, mācījies Jelgavas katoļu baznīcas skolā, pēc tam Jelgavas reālskolā. Studijas turpināja Pēterpils Katoļu garīgajā seminārā, kur sastādīja „Latviešu gramatiku latgaliešiem” un sāka mācīt latgaļu valodu semināristiem. 1891. gadā Pēterpils Katoļu garīgajā akadēmijā viņš ieguva teoloģijas maģistra grādu un tika iesvētīts par priesteri. Kalpoja par kapelānu dažādās skolās. Par tautiskuma modināšanu Latgales jaunatnē tika apsūdzēts kā revolucionārs un izsūtīts trimdā. 1903. gadā Pēterpilī noorganizēja Pēterpils Latviešu Muzikālo biedrību, kas pirmā veica nozīmīgu latgaļu pulcēšanās darbu, modināja nacionālo pašapziņu. 1906. gadā F. Trasuns kā vienīgais latvietis no Vitebskas guberņas tika ievēlēts par Krievijas I Valsts Domes deputātu. Kopš 1900. gada viņš aktīvi nodarbojās ar publicistiku. 1917. gadā Rēzeknē notika Latgales kongress, kurā tika nolemts par Latgales apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi. F. Trasuns bija viens no galvenajiem organizatoriem un vadītājiem. No 1919. līdz 1926. gadam viņš dzīvoja un strādāja Rīgā, kur bija Tautas Padomes, Satversmes Sapulces, I un II Saeimas deputāts. Diemžēl 1924. gadā arhibīskaps A. Springovičs dažādu nesaskaņu dēļ viņu suspendēja, bet 1925. gadā F. Trasuns tika ekskomunicēts, kas viņam bija liels trieciens un iespējams iemesls drīzai nāvei. 1998. gadā Baznīca viņu oficiāli reabilitēja. F. Trasuns tiek dēvēts par Latgales modinātāju, Latvijas novadu vienotāju.
LRKB IC
