Svētdien, 27. aprīlī, Romā, Svētā Pētera laukumā par svētiem tiks pasludināti divi ievērojami pāvesti – Jānis XXIII un Jānis Pāvils II. Latvijas iedzīvotājiem plkst. 11 pēc Latvijas laika Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā tiešraidē būs iespēja sekot līdzi Vatikāna dievkalpojumam un kanonizācijas ceremonijai. Par godu šim notikumam plkst. 15 Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā notiks pasākums “Latvijas identitātes krustpunktā”, bet plkst. 18.30 Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē – pāvestu kanonizācijai veltīta Svētā Mise.
Pāvests Jānis XXIII (Andželo Džuzepe Ronkalli) dzimis Itālijā 1881. gadā kā ceturtais bērns 14 bērnu ģimenē. 1904. gadā viņš kļuva par priesteri. Bija enerģisks, uzņēmīgs un priekpilns dvēseļu gans. Pēc pāvesta Pija XII nāves kardināls Ronkalli 1958. gada 28. oktobrī tika ievēlēts par pāvestu, pieņemot Jāņa XXIII vārdu. Pāvests viņš bija piecus gadus, atklājot savu lēnprātību, maigumu, uzņēmību, drosmi, vienkāršību un žēlsirdību, apmeklējot slimos un ieslodzītos. Jānis XXIII sasauca Vatikāna II koncilu, kas deva īpašu ieguldījumu ekumenisma jautājumā un dzimtās valodas izmantošanā dievkalpojumos. Ticīgie pāvestu dēvēja par “labo pāvestu”. Pāvests nomira 1963. gada 3. jūnijā.
Pāvests Jānis Pāvils II (Karols Vojtila) dzimis Vadovicē, Polijā, 1920. gadā. 1942. gadā viņš sāka studēt Krakovas pagrīdes seminārā. 1946. gadā saņēma priestera svētības. 1978. gada 16. oktobrī notika konklāvs, kura laikā kardināli par pāvestu ievēlēja K. Vojtilu. Viņš pieņēma Jāņa Pāvila II vārdu. Pontifikāta laikā viņš devās 104 pastorālajās vizītēs ārpus Itālijas un 146 vizītēs Itālijā. 1993. gadā viņš apmeklēja arī Latviju. Mīlēdams jauniešus, viņš iedibināja Pasaules Jauniešu dienu tradīciju. Domājot par ģimenēm, sāka Pasaules ģimeņu tikšanās. Viņš veicināja dialogu ar jūdiem un citām reliģijām un aicināja lūgties par mieru pasaulē. Viņa pontifikāts bija trešais ilgākais un viens no svarīgākajiem Baznīcas vēsturē. 2005. gada 2. aprīļa, Dieva Žēlsirdības svētdienas priekšvakarā, pāvests pārkāpa mūžības slieksni.
Abu pāvestu kanonizācijai veltītajā pasākumā Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā piedalīsies un klātesošos uzrunās kultūras ministre Dace Melbārde, apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana, akadēmiķis Jānis Stradiņš, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolīts Aleksandrs, Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, ārlietu ministrs Jāņa Pāvila II vizītes laikā Georgs Andrejevs, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers, profesors Andris Marija Jerumanis un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.
Uz pasākumu sagatavots un tajā tiks prezentēts pāvesta Jāņa Pāvila II pēdējās sarakstītās grāmatas “Atmiņa un identitāte” izdevums latviešu valodā. Grāmatu var uztvert arī kā Jāņa Pāvila II dzīves rezumējošo vēstījumu, sava veida testamentu, kas adresēts ikvienam eiropietim, bet ne tikai.
Pasākuma otrā daļā notiks vēsturiskā albuma “Terra Mariana.1186-1888” faksimila un komentāru prezentācija, kuras laikā albuma pirmie izdotie komentāri tiks dāvināti tiem cilvēkiem, kas devuši vislielāko ieguldījumu to sagatavošanā, tostarp vēsturniekam Heinriham Somam un vēstniekam Albertam Sarkanim.
Albuma prezentācija un pasniegšana norisināsies pie lasītavas, kas turpmāk nesīs Jāņa Pāvila II vārdu. Kā paskaidroja bibliotēkā, pāvests Jānis Pāvils II Latvijas valstij un kultūrai ir nozīmīgs un tuvs cilvēks gan emocionālā, gan ģeogrāfiskā līmenī, un Nacionālās bibliotēkas lasītavas nodēvēšana viņa vārdā ir gan cieņas apliecinājums, gan atgādinājums sabiedrībai par Jāņa Pāvila II garīgo, sabiedrisko un vienlaikus intelektuālo devumu. Lasītavā būs pieejama literatūra plašam lasītāju lokam visās vecuma grupās. Bibliotēkā arī pastāstīja, ka tās krājumā ir vairāk nekā 60 grāmatas dažādās valodās, kuras sarakstījis pāvests Jānis Pāvils II vai arī kuras ir sarakstītas par pāvestu.
Lai piedalītos pasākumā “Latvijas identitātes krustpunktā”, obligāti jāpiesakās, līdz 25. aprīļa darba dienas beigām rakstot uz: pasakums27.04@inbox.lv.
LRKB IC
