Šodien, 11. novembrī, Rīgas Domā notika ekumenisks dievkalpojums, pieminot Latvijas brīvības cīņās kritušos. Dievkalpojumā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas un valdības pārstāvji, Nacionālo bruņoto spēku, policijas, kā arī citu dienestu, kas rūpējas par cilvēku drošību, pārstāvji. Dievkalpojumu vadīja Militārās policijas vecākais kapelāns majors Normunds Celmiņš.
Klātesošos uzrunāja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš uzsvēra, ka Lāčplēša diena, lai arī tajā pieminam kritušos, ir svētku diena, kurā nevis sērojam, bet gan svinam uzvaru. Viņš aicināja Latvijas iedzīvotājus būt lepniem par tiem, kas šodien valkā formas tērpu, priecāties par to, ka viņi ir mūsu ielās, lai Latvija būtu drošībā. Ministrs pateicās visiem, kas ikdienā ar “savu stāju, formas tērpu un savu uzlecošo saulīti pierē [pie formastērpa cepures], apliecina ticību Latvijai, brīvībai un tam, ka esam veiksmes stāsts”.
Dievkalpojuma turpinājuma klātesošie varēja klausīties Dieva Vārdā, lūgšanās, kā arī Zemessardzes kora “Stars” izpildītajās dziesmās. Svētrunu pēc lasījumu noklausīšanās teica Nodrošinājuma pavēlniecības vecākais kapelāns majors Mareks Savickis. Atsaucoties uz Svēto Rakstu fragmentiem, kas izskanēja dievkalpojumā, M. Savickis vispirms aicināja atcerēties, ka tāpat kā Dievs ielika cilvēku Ēdenes dārzā, tāpat viņš arī mūs ir ielicis dārzā, kas mūsu gadījumā ir Latvija. Dievs ir aicinājis mūs šo dārzu kopt un sargāt. Taču varētu rasties jautājums, kāpēc mums toreiz un citām tautām šodien sava zeme ir jāizcīna. Svētajos Rakstos varam lasīt, ka kari izceļas no cilvēku iekāres, no tā, ka kāds vēlas iegūt to, kas pienākas otram. Pirmo reizi cilvēks atklāja savu dabu jau Ēdenes dārzā, kad pagrieza muguru Dievam. Un tā sākušies cilvēku postošie darbi, sacīja kapelāns.
Viņš atgādināja, ka arī mūsu tauta tika paverdzināta, kopa dārzus un cēla pilis citiem, līdz nobrieda un kļuva gatava atbrīvot savu zemi no svešiem kungiem. “Neviens karš nav bez upuriem, bet citādāk nevarēja ne tad, ne šodien, ko redzam Ukrainas tautas cīņā par brīvību,“ atzina M. Savickis. Viņš tāpat norādīja, ka bruņotie spēki joprojām ir nepieciešami, lai varam aizsargāt un nosargāt savas tautas un zemes brīvību. “Tas ir mūsu karavīru, zemessargu svēts pienākums,” uzsvēra kapelāns.
Viņš pauda pārliecību, ka mūsu neatkarības kara varoņiem bija trīs būtiskas lietas, par kurām runā arī Svētie Raksti. Tā ir ticība, cerība un mīlestība. Ticot Dievam, tika izvēlēta arī mūsu valsts himna, bija cerība, ka mums būs sava valsts, kā arī bija mīlestība uz pašu zemi. “Šī mīlestība deva augļus, jo mīlestība vienmēr dod augļus,” atgādināja M. Savickis.
Kapelāns uzsvēra, ka jebkura tauta var attīstīties tikai tad, kad tā ir brīvā, tāpēc no rādīja uz okupācijas laika negatīvajām sekām, kas nesušas tikai degradāciju. Tieši tāpēc “mūsu sargi stāv sardzē, lai mums tas vēlreiz nav jāpiedzīvo”. Tai pat laikā kapelāns atgādināja, ka šodien mūsu sargi neesot vieni, ir sabiedrotie – NATO -, kas kopā stāv šai sardzē. “Lai Dievs mūs svētī šajā sardzē!” uzrunas noslēgumā sacīja M. Savickis.
KABIA; Foto: ekrānšāviņš no LTV1 tiešraides
