Otrdien, 29. novembrī, Nācaretē, Izraēlā, Pasludināšanas bazilikas galerijā, kuru rotā Dievmātes attēlojumi no dažādām valstīm un kultūrām, svinīgi tika atklāta Aglonas Dievmātes mozaīka. Pasākumā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi, Latvijas vēstniece pie Svētā Krēsla Elita Kuzma, Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza, garīdznieki un svētceļnieki.
Atklājot moazīku, klātesošos uzrunāja E. Levits. Viņš sacīja, ka Nācarete līdzās Jeruzalemei un Betlēmei ir starp trīs svarīgākajām vietām kristietībā, kur viesojas ne tikai svētceļnieki, bet arī laicīgie apmeklētāji: “Tādā veidā mūsu Aglonas Dievmātes mozaīka būs arī sava veida valsts vizītkarte šajā zemē un vietā. Mozaīkas tapšanā par pamatmotīvu tika izvēlēta Aglonas Dievmātes svētglezna, jo tā ir atpazīstama ne tikai starp kristiešiem, bet arī pārējā sabiedrībā un arī tuvējās kaimiņvalstīs.”
Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins savas uzrunas laikā atzina: “Šodien, iesvētot Aglonas Dievmātes – Māras zemes Karalienes mozaīku, piedzīvojam patiesu prieku, ka veidojas ciešāks pieturas punkts, kur doties Latvijas svētceļniekiem un arī šeit dzīvojošajiem latviešiem, atgriežoties pie savām dziļākajām kristīgajām saknēm. Vienlaicīgi tā būs vieta, kur vēl vairāk visas pasaules svētceļniekiem apjaust Baznīcas vienotību un lūgties par tām vietējām Baznīcām, arī Latvijas, kuru Dievmātes svētbildes ir šeit izvietotas.“ Viņš pateicās Jeruzalemes Svēta Kapa bruņinieku ordenim Latvijā “par uzņēmību un gādību, lai šī Aglonas Dievmātes mozaīka tiktu šodien atklāta un iesvētīta. Tas nenotika pavisam vienkārši. Bija savas grūtības. Pateicība visiem ziedotājiem un atbalstītājiem, pateicoties kuru devīgumam, varēja realizēties tas, kas kādā brīdī bija tikai ideja“. Viņš pateicās arī mozaīkas gatavotājam, klātesošajiem par viņu klātbūtni.
Atgādinām, ka Aglonas Dievmātes mozaīka tapusi no Latvijas katoļticīgo ziedojumiem, un ideju īstenojis Svētā Jeruzalemes kapa bruņinieku ordeņa Latvijas nodaļas vadītājs Jānis Smelters. Mozaīka tika gatavota Jērikā.
Moazīkas atklāšana bija ieplānota jau 2020. gadā, bet toreiz tā tika pārcelta Covid-19 dēļ. 2022.gada pavasarā mozaīkas atklāšanu nācās pārcelt, jo bija sācies karš Ukrainā.
KABIA; Foto: Valsts prezidenta kanceleja
