Sestdien, 4. februārī, Latvijas konsekrētās personas tikās Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu klosterī Rīgā, lai veiktu Dievam veltītās dzīves aicinājuma izvērti. Kopā ar konsekrētajiem pasākumā piedalījās Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis, Liepājas diecēzes Viktors Stulpins un apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Petars Antuns Rajičs.
Tikšanās sākās ar Svēto Misi Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Tās laikā V. Stulpins runāja par aicinājumu, mēģinot izvērtēt, kāpēc tas vairs nav pievilcīgs jauniešiem. “Iespējams, ka aicinājumu krasais samazinājums ir saistīts ar demogrāfiskām problēmām un ģimenes vērtībām. Aicinājuma atklāšana un nobriešana notiek ģimenē,” sacīja bīskaps, kā arī atzina, ka “aicinājumu skaita samazināšanos ir ietekmējuši arī skandāli Baznīcā, kurus publiskoja plašsaziņas līdzekļi. Šāda veida piemēri tiek izmantoti kā vispārinājums, it kā būtu skartas visas garīdznieku grupas, kuru vidū ir daudz godīgu, Dievam patiesi veltītu cilvēku, kas strādā visas Baznīcas kopienas labā”. Uzrunas noslēgumā V. Stulpins sacīja: “Tas viss liecina, ka cilvēku sirdis joprojām ir nocietinātas un nocietinātas, kā pēc maizes pavairošanas brīnuma. Tomēr tas nemazina Jēzus dedzību mācīt cilvēkus, piesaistīt viņus sev. Tas var būt iedrošinājums un pamudinājums arī mums, kad mēs nonākam grūtā situācijā. Nepadoties, bet turpināt meklēt, tāpat kā Jēzus meklēja tuvību ar Tēvu kalnā, vientulībā, kā mācekļi atpūtās Jēzus klātbūtnē, nepadoties, bet turpināt meklēt, kā mēs varam piepildīt savu aicinājumu un piesaistīt Kristum jaunus cilvēkus.”
Pēc tam tikšanās dalībnieki vispirms pārrunāja aktualitātes, piemēram, raidījuma “Aicinājums”, kas Radio Marija Latvija sāks skanēt šomēnes, veidošanu. Īsumā tika apspriests bērnu un mazaizsargāto drošības jautājums un paredzētie pasākumi šajā jomā.
Tomēr šoreiz galvenā uzmanība tika pievērsta konsekrēto aicinājuma izvērtei, balstoties SVID analīzes metodē, uzdodot jautājumus par stiprajām, vājajām pusēm, pārdomājot, kādi ir draudi un iespējas konsekrēto dzīvesveidā, apustuliskajā darbībā. Šāda veida analīze tika ierosināta Eiropas konsekrēto personu konferences tikšanās laikā. Mērķis šādai izvērtei ir saprast un identificēt konsekrētās dzīves spēcīgākos aspektus, lai tos nostiprinātu un attīstītu, savukārt, atpazīstot vājās puses un draudus, veikt vajadzīgās izmaiņas un rast risinājumu.
Analīzes sākumā tēvs Dmitrijs MIC norādīja uz acīmredzamo, ka konsekrēto dzīve Latvijā ir maza un nabadzīga. No vienas puses, tas ir negatīvs aspekts, jo pietrūkst resursu, lai veiktu to, ko bieži kongregācijas un ordeņi ir spējīgi citās Eiropas valstīs, piemēram, vadīt lielas institūcijas, skolas, slimnīcas, garīguma centrus utt. Taču šis pats fakts ietver arī pozitīvo – konsekrētā dzīve Latvijā nav liela, un tas veicina elastību darbībā, atvērtību pārmaiņām un gatavību neordināru jautājumu risināšanā.
Konsekrēto personu atvērtības un uzticības pilnās sarunās tika identificētas vairākas lietas, kuras nākotnē vēl būtu skaidri jānoformulē. Tā dažādos veidos tika norādīts uz kopienu dzīvesveidu, kas bieži vien ir ļoti daudzšķautnains un ietver ne tikai pozitīvas un visai sabiedrībai būtiskas lietas, bet arī rada vilšanos kopienas dzīvesveidā. Šādu situāciju var pamatot ar katras personas, kas ir piederīga kopienai, vēsturi, audzināšanu, izglītību, veselības stāvokli un citām lietām. Tika norādīts arī uz kopienas dzīves liecības efektivitāti jaunu aicinājumu piesaistīšanā, jo, šķiet, ka cilvēki ir izslāpuši pēc kopienas, bet tai pat laikā, apzinoties cilvēciskās vājības, kopiena var kļūt par galveno iemeslu, kādēļ notiek vilšanās un vēlme to pamest. Tā vien škiet, ka konsekrēto personu dzīve sastāv no šādām diodēm, kur, no vienas puses, atpazīstam tās skaistumu un bagātību, bet, no otras puses, tās vājības un postošo dabu, ja nepieciešamās problēmas netiek risinātas.
Tikšanās noslēgumā P. A. Rajičs atsaucās uz pāvesta Franciska vēstuli konsekrētajām personām, kur pāvests pateicas par aicinājuma dāvanu un kalpojumu, vēlot nevilties un nebaidīties, vienlaikus aicinot pievērst vērību vājībām jeb draudiem, kas ietekmē konsekrēto dzīvesveidu, kā arī visu Baznīcu. Šie draudi ir garīgā viduvējība, pasaulīgās labklājības ietekme un virspusējība.
Daudzo izaicinājumu priekšā var šķist, ka ir grūti pastāvēt labajā, bet tieši uz to konsekrētās personas ir aicinātas. Vērtīgi ir atcerēties par mūsu sūtību un nebaidīties veikt iekšējos un ārējos darbus, lai veicinātu garīgo atjaunotni savā aicinājumā, katras kopienas harismā un ar jaunu iedvesmu savā dzīvē liecināt par Dievu.
Jānis Meļņikovs SJ, Latvijas Konsekrēto konferences prezidents
