Atkal atnācis Ziemassvētku laiks ar tā dažādajām izjūtām – vieni to gaida, citi gaida tā ātrāku izgaišanu laika straumē, bet Jēkaba katedrāles “Caritas” grupas trūcīgie arī šogad kopā ar brīvprātīgajiem, Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču un katedrāles garīdzniekiem otrajos Ziemassvēkos, kas ir arī svētā Stefana diena, svinēja dievišķā Bērna piedzimšanu.
Vispirms svētku dalībnieki tika aicināti saņemt barību garam arhibīskapa Z. Stankeviča svinētajā Svētajā Misē, lai pēc tās vienotos kopējā mielastā Svētdienskolas telpās. Uzrunājot klātesošos, arhibīskaps pievērsās dienas lasījumam no Apustuļu darbiem, kurā aprakstīta diakona Stefana mocekļa nāve, taču izvērsa savu skaidrojumu plašāk, saistot to ar Jāņa evaņģēliju, kurā aprakstīta Iemiesotā Vārda – Kristus ienākšana pasaulē. Apustuļu darbu apraksts turpina Jāņa vēstījumu – atainojot evaņģēlijos ietvertā Vārda izplatīšanos cilvēku vidū. Kā atzīmēja arhibīskaps, tas izplatās, rodas un aug draudze, kurā ir cilvēki ar dažādu statusu, materiālām iespējām un rodas jaunas situācijas. Arhibīskapa sacītais pievērsa klausītāju uzmanību lasījumā ietvertām laicīgo vajadzību un garīgajām krīzēm, ka arī to atrisinājumam, kurš ietver arī diakona kalpojuma, var teikt – arī Baznīcas labdarības darba dzimšanu.
Diakoni, starp kuriem bija arī Stefans, tika izvēlēti, lai atrisinātu atraitņu aprūpes krīzi draudzē – hellēnisti sūdzējās, ka viņu atraitnes paliek neievērotas. Arhibīskaps izskaidroja, ņemot vērā vēsturisko kontekstu, kas bija šīs sievietes, kāpēc radās viņu aprūpes problēma, kā arī norādīja, ka atraitne, bārenis tolaik bija paši neaizsargātākie cilvēki sabiedrībā, kuru saucienu Dievs vienmēr sadzird. Jautājums tiek atrisināts demokrātiski, norādīja arhibīskaps, apustuļi uzklausa sūdzību, saaicina visus mācekļus un draudzi, kura lielā vienprātībā izvēl šos vīrus un viņi tiek ievadīti diakonu kalpojumā ar apustuļu roku uzlikšanu, kas nozīmē pilnvarojumu, autoritātes nodošanu. Kaut arī diakoni tika izvēlēti, lai apustuļi varētu pilnībā veltīt sevi lūgšanai un kalpošanai ar Vārdu, viņi tiek sūtīti pagānu vidē, kur ne tikai veic praktisko kalpojumu, bet arī sludina un dara brīnumus. Līdz ar to arī viņu kalpojums ietver arī Labās vēsts nodošanu tiem, pie kuriem viņi iet un šis aspekts Baznīcas labdarības kalpojumā mūsdienās nav izzudis, bet pat pieņemas spēkā – arī “Caritas” grupas Latvijas draudzēs piedāvā ne tikai materiālo palīdzību, bet aicina trūcīgos ienākt Baznīcā un cenšas apzināt viņu garīgās vajadzības.
Diakonu izvēlēšana atrisināja vienu krīzi, bet izgaismoja citu – nesaskaņas starp draudzi un aleksandriešu un kirēniešu sinagogu, kas ir ārpus Jeruzalemes. Svētā Gara iedvesmotos Stefana vārdus, kurus draudze sadzird un atpazīst, viņa oponenti nepieņem un nevēlas uzklausīt. Viņu mērķis ir uzvarēt diskusijā, nevis noskaidrot patiesību un tas noved pie Stefana bojā ejas. Taču arī Stefana nāve un lūgšana nesa augļus, sacīja arhibīskaps, viņa nonāvēšanas lieciniekam Saulam šis grēks netiek ieskaitīts un viņš vēlāk kļūst par dedzīgo apustuli Pāvilu – evaņģēlija sludinātāju un misionāru. Jāteic, ka arhibīskapa teiktais rosināja pārdomas par šī brīža situāciju Baznīcā, kur notiek asas cīņas ap pāvesta Franciska teikto un jaunākajiem Vatikāna izdotajiem dokumentiem, bet maz jūtama vēlme noskaidrot patiesību, saklausīt otru un saklausīt Gara balsi.
Pasākuma saviesīgajā daļā Svētdienskolas telpās trūcīgie kopā ar arhibīskapu, draudzes garīdzniekiem un brīvprātīgājiem baudīja gardu mielastu, kā arī vienojās kopīgā Ziemassvēku dziesmu dziedāšanā, kuras šoreiz ar ģitāras skaņām pavadīja priesteris Vinajs Kamats no kaimiņu draudzes un kura dzimtene ir Indija. Aktrise Olga Dreģe priecēja pasākuma dalībniekus ar dzeju, uzrunas sacīja katedrāles priesteri Aivars Līcis un Renārs Birkovs, novēlot piedzīvot Dieva intervenci jeb ienākšanu no ārpuses katra un valsts dzīvē, kā arī sadarboties ar Dievu un Viņa žēlastību, jo Viņš atnācis no Debesīm lai mēs varētu aiziet uz Debesīm. Prieku par šo kopā sanākšanu un cilvēku iespēju būt Baznīcā izteica arī “Caritas” koordinatore Anžella Roze-Jumiķe, savukārt arhibīskaps pievērsa klausītāju uzmanību trijiem nelieliem stāstiem par Dieva klātbūtni, Viņa sadarbību ar cilvēku un aicināja atrast līdzsvaru starp paļaušanos uz Dievu un savām aktivitātēm. Svinību noslēgumā svētku dalībnieki saņēma dāvanas un arhibīskapa svētību.
Jēkaba katedrāles draudzes “Caritas” grupa pateicas arhibīskapam, katedrāles garīdzniekiem, visiem labdariem un brīvprātīgajiem, kuri rūpējās par svētku laicīgajām un garīgajām norisēm.
Stella Jurgena
