Labā Gana svētdienā, 21. aprīlī, atvēršanas svētkus piedzīvos Sofijas Kavalleti grāmatas „Bērna reliģiskais potenciāls“ tulkojums latviešu valodā, ziņo biedrības „Labā Gana katehēze“ pārstāve Daina Rāviņa. Grāmatas atvēršanas svētki notiks Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā pl.17, un pasākumā piedalīsies Labā gana katehēzes pārstāvji, vecāki, bīskaps Andris Kravalis. Pēc grāmatas prezentācijas pl. 18 sekos Svētā Mise un pēc tam sadraudzība Svētās Ģimenes mājā.
Itāļu katehēte S. Kavalleti grāmatā ir aprakstījusi Montesori pedagoģijas iedvesmotu katehēzi, kura koncentrējas uz bērna patstāvīgo ceļu pie Dieva, strādājot ar materiāliem īpaši sagatavotā vietā, ko sauc par ātriju. Grāmatā tās autore pamato, cik ļoti mazam bērnam ir nepieciešamas attiecības ar Dievu, kā arī apraksta savas atziņas un novērojumus darbā ar maziem bērniem.
Latvijā šī katehēzes metode ienāca pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šobrīd šādā veidā ar Dievu un Svētajiem Rakstiem bērni iepazīstas daudzās Latvijas draudzēs. Taču par šīs katehēzes sākumu var uzskatīt 1954. gadu, kad pedagoģes S.Kavalleti un Džanna Gobi, turpinot Marijas Montesori aizsākto darbu bērnu reliģiskās audzināšanas jomā, izstrādāja šo metodi. “Šīs metodes pamatā ir pētījums par bērnu un viņa garīgumu, nonākot pie atziņas, ka ikvienā bērnā ir intuitīva vēlme pēc dievišķā un reliģisks potenciāls – spēja atklāt, iepazīt un veidot mīlestības pilnas attiecības ar Dievu. Turklāt secinot – ja šī bērna dziļā iekšējā vajadzība tiek atbalstīta, tas viņā rada lielu dvēseles prieku un mieru,” grāmatas ievadvārdos raksts katehēte Ilze Terēze Gulbe. Pēc biedrības domām, grāmata ir svarīga ne vien katehētiem, kas izmanto šo metodi darbā ar bērniem, bet arī ikvienam citam, kas vēlas iepazīt šo katehēzi vai arī uzzināt vairāk par 3–6 gadus vecu bērnu garīgo dzīvi. “Šī grāmata palīdzēs saprast bērna garīgo vajadzību nozīmīgumu, kā arī to, cik būtiski ir šīs vajadzības apzināties un sākt tās apmierināt pēc iespējas agrāk,” raksta I.T. Gulbe.
Grāmatu izdevusi biedrība “Labā Gana katehēze” sadarbībā ar SIA “KALA Raksti”. Materiālu no itāļu valodas tulkojis priesteris Juris Zarāns, bet vāka nomofrmējuma autore ir māksliniece Laura Feldberga. Latviešu valodā izdotajā grāmatā izmantoti oriģinālajā izdevumā atainotie zīmējumi.
KABIA
.
