Šā gada maija debesīs krusto šķēpus ziemeļblāzmas gaismas, bet virs zemes turpinās karš Ukrainā – tā aizstāvas pret iebrucējiem no Krievijas, karš piemeklējis arī Svēto Zemi un šādu nemierīgu reģionu ar militāra konflikta potenciālu rodas arvien vairāk. Šajā ģeopolitiskajā situācijā Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) un Lutera akadēmija turpināja pagājušā gadā aizsākto kopīgās lūgšanas un zinātniskās sadarbības tradīciju ar konferenci “Gara ekoloģija II”, kura norisinājās Lutera akadēmijas telpās 10. un 11. maijā, lai turpinātu meklēt atbildes uz mūžsenajiem jautājumiem – kāpēc cilvēki karo, kāds karš ir attaisnojams, kas un kāds īsti ir cilvēks, vai iespējama dzīve bez kara un kas mudina cilvēkus karot.
Konferencē ar priekšlasījumiem piedalījās Baltijas valstu, ASV un Šveices pārstāvji, bija paplašinājies to jomu speciālistu loks, kuri piedāvāja savu skatījumu uz kara un miera tematiku un atziņām par cilvēku. Teoloģijas un reliģijas zinātņu pārstāvjiem bija piepulcējušies filozofijas, juridisko un sociālo zinātņu speciālisti, kā arī politikas pārzinātāji, psihologi, reliģiju pētnieki un kara lietu speciālisti. Savās zināšanās, atziņās un secinājumos ar klausītājiem dalījās referenti no Lutera akadēmijas, RARZI, Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra (RTI), Latvijas Univesitātes (LU) Vēstures un filozofijas, Sociālo zinātņu, Teoloģijas un Humanitāro zinātņu fakultātēm, Rīgas Juridiskās augstskolas, Luterisma mantojuma fonda, Daugavpils Universitātes, Liepājas Izglītības pārvaldes Zinātnes un izglītības inovāciju centra, Misūri Sinodes luteriskās baznīcas (ASV), Vītauta Dižā universitātes (Lietuva), Igaunijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Teoloģijas institūta un Lugāno Teoloģijas fakultātes (Šveice), kā arī Nacionālo bruņoto spēku Kapelānu dienesta. Savu pienesumu konferencei sniedza arī RTI, RARZI un Lutera akadēmijas studenti. Līdz ar to dalībnieku skaits bija ļoti kupls – ar referātiem uzstājās 41 dalībnieks.
Konferences darbs sākās kopīgu svētbrīdi Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Jauniešu centra telpās bijušajā Reformātu baznīcā, to vadīja Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins un LELB palīgbīskaps Rinalds Grants. V. Stulpins norādīja uz pasaules pašreizējo sašķeltību sabiedrībā, Baznīcā, Dieva Vārda realizēšanās iespējām mūsu starpā un šo konferenci kā kristīgās izpratnes veidošanu. Pēc svētbrīža sekoja konferences atklāšana ar Rīgas arhidiecēzes arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča priekšlasījumu “Miera problemātika atklāsmes gaismā” LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga uzrunu.
Z. Stankevičs savā referātā pievērsa uzmanību miera jēdzienam Vecajā derībā, norādot, ka Rakstos tas ir ļoti daudzslāņains – miers nenozīmē tikai mierīgu dzīvi un kara neesamību. Vecās Derības izpratnē miers ir laimes pilnība, tas nozīmē būt neskartam, pabeigtam un šis miers, ko novēl ar pazīstamo sveicienu “Šalom!” ietver visu cilvēka dzīvi ar tās daudzveidību, līdz pat mierīgai nāvei pēc gara mūža, ko Raksti sauc par “nogulšanos pie tēviem”. Z. Stankevičs arī atgādināja apustuļa Jēkaba vārdus par karu cēloni – “No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos?” (skat. Jēk 4,1), kuri atklāj, ka karš sākas pašā cilvēkā, viņa sirdī, iekārojot to, kas pieder otram.
Savukārt J. Vanags papildināja Z. Stankeviča teikto, atgādinot, ka karš vairs nav tāla realitāte, bet notiek līdzās. Viņš pieminēja Jēzus vārdus Mateja evaņģēlijā, ka tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti un norādīja, ka tā jau ir mūsdienu realitāte. Arhibīskaps turpināja Z. Stankeviča pieminētās Jēkaba vēstules domu pavedienu un atzina, ka karš notiek par garīgo telpu. J. Vanags arī pievērsa klausītāju uzmanību veidiem, kā tiek iekarota šī garīgā telpa, īpaši izceļot Krievijas propagandas metodes.
Pēc abu bīskapu uzrunām bija iespēja noklausīties Dr. theol. A. M. Jerumaņa (Šveice) priekšlasījumu “Patiesība, taisnīgums, mīlestība un brīvība – četri miera pastāvēšanas pīlāri”, Rīgas Juridiskās augstskolas profesores I. Ziemeles referātu “Hugo Grocija “De Jure Belli ac Pacis’ un kara aizliegums mūsdienās: racionāla cilvēka meklējumos”, Dr. phil. R. Bičevska “Karš un miers transcendentālfilozofijas, eksistences filozofijas un filozofiskās antropoloģijas perspektīvā” un politologa, Ph. D. sc. pol. cand. A. Kudora referātu “Krievu pareizticīgās baznīcas dalība Krievijas kara laika publiskajā diplomātijā Ukrainā”.
Šie referāti atklāja miera un kara cēloņu garīgos un laicīgos aspektus, cilvēka iedabu un tieksmes, kas noved pie kariem, kā arī domātāju un tiesību speciālistu centienus dot karadarbībai kādus likumiskus un ētiskus ietvarus. Tā A. M. Jerumanis savā referātā iepazīstināja klausītājus ar trīs “miera apustuļiem” – vācu filosofu I. Kantu (1724-1804), kurš atzinis, ka karš parāda cilvēku kultūras līmeni un viņa domā dominē prāts, šveiciešu 15. gs. svēto, politiķi Nikolaju no Flūes, Šveices konfederācijas “tēvu” un viņa atziņām par mieru sirdī un franču politiķi, vienu no Eiropas Savienības dibināšanas iniciatoriem R. Šūmanu (1886-1963), kurš aicināja Eiropu atgriezties pie kristīgiem pamatiem. A.M. Jerumaņa izdarītie secinājumi sasaucās ar arhibīskapa atziņām – karš dzimst cilvēka sirdī un miers var nākt no jaunas sirds, jauna skatiena uz otru.
Starptautisko tiesību speciāliste I. Ziemele pievērsa klātesošo uzmanību 17. gs. starptautisko tiesību pamatlicēja, nīderlandiešu jurista un filozofa, diplomāta H. Grocija (1583-1645) personībai un viņa darbam “De Jure Belli ac Pacis”, kurš joprojām ir pamats starptautisko tiesību attīstībai. Šis vīrs jau 17. gs. piedāvāja nošķirt dabiskos priekšrakstus no Dieva priekšrakstiem, vēlēdamies atrast principus, kuri darbotos jebkurā tautā un reliģijā. Viņš atzina, ka instinktu līmenī karš ir normāls, bet saprāts apjēdz, ka ir amorāli atņemt otram to, kas viņam pieder. Šis jurists un domātājs ir arī mēginājis definēt, kādi faktori ļautu atzīt kādu militāru konfliktu par attaisnojamu.
R. Bičevskis pievērsās šobrīd ļoti aktuālai tēmai par to, kā dzīvot un strādāt kara apstākļos, tādējādi atzīstot, ka arī mūsu valsts ieiet šādā dzīvē un jāatzīst, ka cīņa par cilvēku dvēselēm un prātiem jau notiek informācijas kara formātā. Ko daži Eiropas filozofijas virzieni var piedāvāt šādā situācijā? R. Bičevskis analizēja vairāku Eiropas domātāju idejas un kā kā būtisku izvirzīja I. Kanta atziņu par cilvēka iespēju regulēt miera procesus, A. Gēlena domu par valsts institūciju nepieciešamību stabilitātes garantēšanai un K. Jaspersa atziņu par cilvēces spēju sevi iznīcināt un iespēju, ka šī fakta apzināšanās var rosināt cilvēci domāt. Kā auksta ūdens pelde bija R. Bičevska atziņa, ka šobrīd cilvēki ir izrauti no dzīvnieka stabilitātes, bet ar cerības garšu bija doma par cilvēka iekšējo resursu iespējām kara apstākļos.
A. Kudors apskatīja tādu šobrīd ļoti svarīgu un neērtu tēmu, kā krievu pareizticīgās Baznīcas dalība publiskajā diplomātijā Ukrainā un tās loma krievu karaspēka agresijas attaisnošanā. Politologs iepazīstināja klausītājus ar publiskās diplomātijas jēdzienu, darbības specifiku, tās 10 dažādiem aspektiem un norādīja, ka Krievijas – Ukrainas kara apstākļos krievu pareizticīgā Baznīca mēģina pārliecināt par Krievijas agresijas leģitimitāti, pārdefinēt to par taisnīgu karu un dara to ārvalstīs, tai skaitā arī Ukrainā, kur notiek karadarbība. Šo manipulāciju ietvaros reliģiskā gultnē tiek ievirzīta savas un citu dzīvības iznīcināšana, kas izskaidro krievu militārās vadības attieksmi pret karavīru un civiliedzīvotāju dzīvībām.
Otrajā dienā konferences darbs turpinājās Svēto Rakstu, teoloģijas un filozofijas, Baznīcas vēstures, pastorālā darba, kapelānu dienesta un studentu sekcijās, kur referenti padziļināja klātesošo izpratni par karu teoloģiskajiem cēloņiem, slēptiem dziļi cilvēka sirdsprātā, iepazīstināja ar katoliskās un luteriskās Baznīcas atziņām par karu un mieru, kā arī pētīja sāpīgos Baznīcas vēstures jautājumus par krusta kariem, ar Dieva pavēli īstenotu genocīdu Vecajā derībā un pareizticīgās Baznīcas neērto situāciju Krievijas – Ukrainas kara apstākļos.
Jāteic, ka sekciju darbā tika izvērstas un attīstītas pirmās dienas referentu domas un atziņas, tās papildinot vai apskatot no cita skatpunkta. Tā Svēto Rakstu pētnieks Jānis Priede (LU/RARZI) savā priekšlasījumā pievērsās 4. gadsimta teologa Bazilija Lielā atziņām par gara un miesas jeb sirds un “nieru” pretstāvi Psalmos, jo svētais uzskatīja, ka miesa ir aizkars, kas kavē tiešu domu apmaiņu. J. Priedes sacīto papildināja Bībeles pētnieka R. Tasmuta (Igaunijas Ev. luteriskās baznīcas Teoloģijas institūts) referāts par iekšējo cīņu apustuļa Pāvila vēstulēs, kur miesa karo pret garu, kas izteikts ar pirmā cilvēka – Ādama atrašanos starp sacelšanos un mieru, ambivalenci starp pirmo cilvēku Ādamu un viņu kā cilvēces pārstāvi. Vairāki priekšlasījumi bija veltīti svētā, jeb Dieva pavēlētā kara tematikai – lietuviešu teologs A. Akelaitis (Vītauta Dižā universitāte) runāja par “herem” jeb upurējoša kara jēdzienu Vecajā derībā, tā veidiem un iespējām lasīt šos tekstus kristīgā izpratnē. Savukārt Lutera akadēmijas pasniedzēja L. Čakare referēja par Vecās Derības kariem kā Dieva derības tautas disciplinēšanas līdzekli, bet reliģiju pētnieks L.G. Taivāns (LU) iepazīstināja klātesošos ar džihāda jēdzienu islāmā un tā soterioloģiskajiem jeb pestīšanas aspektiem. Par manipulācijām ar svētumu – Derības šķirstu Vecajā Derībā referēja luterāņu teologs V. Lauciņš, aplūkojot 1. Samuēla grāmatas fragmentu. Šis ekskurss, protams, ļāva daudz dziļāk izprast Krievijas pareizticīgās Baznīcas oficiālo ideoloģiju kā centienus agresiju un iekarošanas karu pārdefinēt par sava veida “herem”, svēto karu.
Tiesību zinātņu pavedienu no cita skatpunkta piedāvāja priesteri I. Tolstovs (RTI) un R. Birkovs (Rīgas Metropolijas tiesa), savos priekšlasījumos pievēršoties miera tēmai Vatikāna II koncila dokumentos un četriem taisnīga kara principiem, kā arī priesteris M. Lācis (RTI) ar miera teoloģijas apskatu sv. Augustīna darbā “Dieva pilsēta” un Baznīcas sociālajā mācībā.
Baznīcas vēsturei un sarežģītajai sitācijai pareizticīgajā Baznīcā savos priekšlasījumos pievērsās Baznīcas vēsturnieks A. Priede (LU/RARZI), izvērtējot Krusta karu agresijas un aizstāvēšanās aspektus, J. Jefuni (Daugavpils Universitāte), referējot par I Pasaules karu Latvijas teritorijā un Krievijas pareizticīgās Baznīcas vietējo koncilu 11917.-1918.g., NBS Jūras spēku vecākais kapelāns D. Šterns ar Volosas deklarācijas, kura atmasko “krievu pasaules” ideoloģiju, teoloģisko analīzi, kā arī G. Kalme (Lutera akadēmija) ar Trešās Romas koncepta analīzi.
Jaunas vēsmas konferencē ienesa NBS Kapelānu dienesta pārstāvji, savos priekšlasījumos apskatot kapelāna kalpošanas dažādus aspektus, kā arī Baznīcas lomu valsts aizsardzības koncepcijā. Netrūka arī psiholoģijas un sociālo zinātņu speciālistu priekšlasījumu par konfliktu izcelsmi un risināšanu, procesiem sabiedrībā, nāves kultūras klātbūtni, kuri ļāva saprast, ka lielu karu dziļākie cēloņi ir mazajos “karos” sabiedrībā, ģimenē un pašā cilvēkā. Arī studentu sekcijā tika piedāvāts plašs tēmu klāsts, skarot gan Svēto Rakstu tematiku, gan ticības praktizēšanas un vēstures jautājumus.
Dzirdot cilvēces problēmu un karu izcelsmes analīzi no dažādiem skatpunktiem, radās jautājums- vai miers vispār iespējams? Atbildes sniedza daži konferences dalībnieki, kā priesteris B. Sobierajskis (RARZI), piedāvājot mesiānisko ekosistēmu analīzi Is 11,6–8 ar teksta jēdzienu un vārdu skaidrojumu, kas atklāja, ka mesiāniskās ekosistēmas nav tikai radības atjaunošana pirmatnējā svētuma un krāšņuma stāvoklī, bet vispirms tās nozīmē cilvēku un tautu attiecību atjaunošanu un dzīvi zem Kunga rokas, kurš Isaja tekstā atklāts kā mazs zēns-Gans. Konferences domu ceļš noveda pie nošķīruma starp “Pax Romana” jeb ieročiem un līgumiem nodrošinātu mieru un Kristus mieru, kā arī pie atziņas par miera sākumu ar Kunga iemājošanu cilvēka sirdsprātā.
Stella Jurgena, Foto: RARZI
