Šī gada 22. aprīlī – Lielajā Piektdienā – jau sesto gadu notiks ekumeniskais Krusta ceļš Vecrīgā.
Krusta ceļa gājiens sāksies plkst. 12.00 pie Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles. Gājiena sākumā ievadvārdus teiks Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Krusta ceļa noslēgums plānots ap plkst. 14.30 pie Doma baznīcas, kur dalībniekus uzrunās Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Šī gada gājiena maršruta shēma, līdzīgi kā pagājušajā gadā, ietver 10 apstāšanās vietas, tai skaitā arī apstāšanos pie Brīvības pieminekļa. Bastejkalnā, kas ir ceturtā apstāšanās vieta, pie Okupācijas muzeja, kas ir astotā apstāšanās vieta un Doma laukumā, kas ir desmitā apstāšanās vieta, plānots Jēzus Kristus ciešanu notikumu vizuāls atveidojums jeb uzvedumi. Šajās vietās apceres vizuāli atveidos profesionāli aktieri, kā arī dažādu konfesiju draudžu jaunieši. Apstāšanās vietās tiks iekļautas arī meditācijas, ko lasīs draudžu bīskapi un mācītāji.
Gājiena laikā tiks nests koka krusts un to pavadīs lāpu nesēji. Krustaceļā tiks pārdomāti Jēzus Kristus pēdējie dzīves mirkļi no apcietināšanas brīža līdz miesas guldīšanai kapā. Starp apstāšanās vietām tiks atskaņoti un dziedāti zināmākie ciešanu laika dziedājumi, ko izpildīs starpkonfesionāls mūziķu ansamblis.
Šogad, ievadot Krusta ceļu, plkst. 11.30 pie Sv. Jēkaba katedrāles plānotas draudžu jauniešu vadītas garīgas pārdomas par krusta nozīmi, kas ir pestīšanas zīme cilvēka dzīvē. Šajā pusstundā dziedās mūziķis Kaspars Dimiters.
Kristus Krusta ciešanu uzlūkošana ir brīdis, kad ielūkojamies dziļi sevī. Kristus Krusts dod liecību ne tikai par Dieva parādīto mīlestību caur Jēzu Kristu, bet arī par to, ka Kristus pie krusta cieš mūsu grēku dēļ. Viņš mirst, pie Krusta paņemdams visas sāpes, ciešanas, melus, slepkavības, laulības pārkāpšanas, cietsirdību pret tuvākajiem, mantkārību u.t.t., lai mūsu sirdis darītu atkal brīvas un dotu iespēju piedzīvot dievišķas mīlestības attiecības ar Dzīvo Dievu. Krusts, pie kura mirst Dieva dēls, ir piedošanas zīme, kas atgādina, ka Dievs Savu Dēlu nav saudzējis, bet ļāvis Viņam mirt, lai mums dāvātu piedošanu, jaunu nākotni, mūžīgās dzīvības cerību un apsolījumu.
Krusta ceļš (Via Crucis) ir viens no populārākiem tautas dievbijības izpausmes veidiem Romas Katoļu Baznīcā, un mūsdienās tas iegūst ievērību arī citās konfesijās. Parasti 14 Krusta ceļa apstāšanās jeb staciju attēli ir izvietoti katrā katoļu dievnamā, taču tie var būt arī brīvdabas krusta ceļi, piemēram, Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā. Ticīgie cilvēki Lielā Gavēņa laikā publiski vai individuāli dodas šajā ciešanu atceres ceļā, apdomājot Kristus Ciešanas ar saviem vārdiem. Krusta ceļš veidojies, balstoties gan uz Svētajiem Rakstiem, gan uz pieņemtām tradīcijām. Apstāšanās vietas tradicionāli sauc par Stacijām (stationes), kas ir pieņemtais krusta ceļa apzīmējums – krusta apstāšanās vietas (stationes Crucis).
Ekumeniskā Krusta ceļa organizatoru vārdā,
Vidzemes Katoļu jauniešu centra vadītāja Gunta Ziemele
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Krists Kalniņš
