Leandrs Lašanss ir precējies, piecu bērnu tēvs, piecpadsmit mazbērnu vectēvs. Darījumu cilvēks, kurš dzīvo Kvebekā. Viņš lauž stereotipus un ar savu dzīvi pierāda, ka kristieši ir nevis mūžīgie cietēji, bet gan Dieva izredzētie, kuri bauda Dieva bezgalīgo mīlestību. 23. augusta vakarā Leandrs bija kopā ar Romas katoļu draudzi Sv. Jēkaba katedrālē un labprāt nodeva ikvienam vēsti, ko saņēmis, nu jau vairākus gadus veltot īpašu laiku lūgšanām. Leandram Lašānam ir iznākušas trīs grāmatas dažādās valodās, arī latviešu, tāpēc viņš bija jo īpaši priecīgs stāvēt tādu cilvēku priekšā, kuri jau ir pazīstami ar viņa izpratni par Dievu , lietām un cilvēkiem.
Liecības noslēgumā arī Kardināls Jānis Pujats atzina, ka šajās grāmatās aprakstītā vēsts ļoti precīzi atbilst Evaņģēlija vēstījumam, un ka viņš no šīm grāmatām smeļoties iedvesmu arī saviem sprediķiem. Savukārt, Leandrs Lašanss nepagurdams smaida un uzsver, ka Dievam ir vajadzīgs tikai mūsu spēcīgs „Jā!”, jo ikviens no mums var būt Dieva izredzētais, kam jāveido tilts starp pasauli, kuru ar zinātnes palīdzību cilvēks izveidojis bez Dieva klātbūtnes, un pasauli, kurā caur paļāvību ikviens var saņemt Dieva žēlastības un nebeidzamo mīlestību. Bieži vien cilvēki šaubās un uzskata, ka nav gana labi, lai būtu Dieva izredzētie, bet jāatceras, ka Dievam ir pavisam cita mēraukla. Viņš nāk pie vismazākā un dara to lielu. Mums jābūt pazemīgiem, mums jābūt pacietīgiem, jāļauj Dievam sevi vadīt, jo Viņš saviem bērniem dod tikai visu labāko. Leandrs runā arī par jaunā kristieša bailēm zaudēt savu brīvību. Tomēr, kas ir brīvība? Nauda, vara, sekss, narkotikas, alkohols? Izrādās, ka tas, ko mēs uzskatām par savu brīvību, patiesībā ir tas, kas mūs paverdzina. Dievs grib dāvināt saviem bērniem brīvību. Brīvība nozīmē būt tam, kas Tu patiesībā esi, bez ierobežojumiem, bez sabiedrības uzliktajiem rāmjiem. Leandrs Lašanss uzskata, ka putns iegūst brīvību, kad viņš lido, savukārt, cilvēks iegūst brīvību, kad viņš mīl. Dievs ir mīlestība. Tātad, sakot Dievam „jā!”, mūsos ienāk mīlestība. Tā ir tāda mīlestība, kura nāk no Dieva un kurai caur mani jānonāk pie Tevis. Katra paša pienākums ir sagatavot savu sirdi tīrās mīlestības uzņemšanai. Mēs visi esam grēcīgi, tāpēc vispirms ir jāatbrīvojas no grēka. Leandrs uzskata, ka grēka atzīšana ir jau puse no darba. Otra puse ir dvēseles sadziedēšana, un tā ir piedošana. Jāiemācās piedot sev, piedot saviem mīļākajiem cilvēkiem un arī saviem nelabvēļiem. Leandrs Lašanss vēlreiz uzsver, ka cilvēkā mieru un prieku var ienest lūgšanas. Lūgšana iedvesmo un dara stipru. Tā ir saruna ar Dievu, kurā pilnībā atspoguļojas cilvēka stāvoklis Dieva priekšā. Cilvēks ir Mazais Lūdzējs, kuram Visvarenais Dievs ir gatavs atdot pilnīgi visu. Tik liela ir Dieva Mīlestība!
Varbūt kādu Leandra Lašansa liecība garlaikoja, varbūt kādam šķita, ka viņš to visu jau zina, bet, ja kaut viena dvēsele tika uzrunāta, tad šī Vēstneša darbs nav veltīgs. Tas ir Dievam tīkams. Arī manī mazliet miers un prieks…
Santa Everte
LRKB Informācijas centrs
