Latvijas katoļu baznīcu māte – Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle restaurācijas gaitā jau ieguvusi jaunu spozmi ar patinētu jumta segumu, torņa pulksteni, gaišu akmens plātņu grīdu, atjaunotām velvēm un Baltijā vienīgo osuāriju, taču joprojām zinošu meistaru roku pieskārienu gaida katedrāles ērģeles, kuras ir lielākās Latvijas katoļu baznīcu saimē.
Ērģeļu restaurācijai kopumā nepieciešams ap 250000 eiro un 31. janvārī klausītājus pulcēja jau ceturtais labdarības koncerts “Mīlestības pieskāriens”, lai vāktu līdzekļus ērģeļu atjaunošanai un, neraugoties uz salto ziemas laiku, klausītāju pulks bija visai prāvs – dievnama soli bija aizpildīti.
Šoreiz koncerta apmeklētājus pie ieejas gaidīja arī neliels pārsteigums – pēc režisora aicinājuma no gadsimtu dzīlēm bija cēlušies un atnākuši senās Rīgas iemītnieki – nabagi, mūks, svētceļnieks, arī kāda daiļa pilsētniece, lai ņemtu rokās ziedojumu groziņu un tādējādi piedalītos savas baznīcas atjaunošanā.
Ievadot koncerta gaisotnē, klātesošos mūziķu un klausītājus uzrunāja Rīgas arhibīskaps – metropolīts Z. Stankevičs. Viņš atgādināja, ka ar šo koncertu faktiski noslēgsies Ziemassvētku periods, kas katoļu baznīcās ilgst līdz Sveču dienai, kad ienācēji vēl var skatīt un baudīt Bētlemes stallīša ainas siltumu.
Kristus dzimšanas svētkos, sacīja arhibīskaps, ļoti daudz apcerējām, kā Dievišķais Vārds iemiesojās un nāca dzīvot cilvēku vidū. Vārds tapa miesa – šo izteikumu var pārfrāzēt arī kā “Vārds tapa kultūra”. Vārds iemiesojas katrā cilvēka dzīves sfērā, atgādināja arhibīskaps, tas iemiesojas mūzikā, mākslā, arhitektūrā, glezniecībā un koncertā dzirdēsim, kā Vārds top mūzika. Mūzika, māksla, tuvina cilvēku dievišķajam, ļauj piedzīvot svēto un skaisto. Vienlaikus arhibīskapa vārdi izraisīja domas par cilvēka atbildību – ko viņš ar savu vārdu rada? Labu vai ļaunu, gaismu vai tumsu un kādus vārdus dažkārt iemieso mūsdienu modernā māksla? Vai tā vienmēr tuvina dievišķajam? Līdz ar to labdarības koncerts katedrāles ērģeļu restaurācijai ieguva jaunu dimensiju – šie ziedojumi ir mīlestības pieskāriens senam mūzikas instrumentam, lai tas spētu turpināt iemiesot vārdus, kuri ieved cilvēku Dieva skaistumā.
Savu uzrunu arhibīskaps noslēdza ar aicinājumu uz martā gaidāmo Alfa kursu, kurā tie, kuri par dievišķā Vārda iemiesošanos neko vēl nezina, varēs to iepazīt šajā kristīgās apmācības kursā nepiespiestā un mierpilnā gaisotnē.
Koncertā atskaņoto skaņdarbu klāsts bija tikpat dažāds kā to izpildītāji – izskanēja gan seni polifoniskās garīgās mūzikas dziedājumi, gan jaunāku laiku meistaru rakstīti sakrālās un laicīgās mūzikas skaņdarbi, gan pazīstamas populāras melodijas, kā arī bija iespēja dzirdēt mūsdienu latviešu komponistu Mārtiņa Egliena, Māra Lasmaņa, Ulda Marhileviča, Raimonda Tigula un Valda Zilvera skaņdarbus un V. Zilvers arī uzdrošinājās pēc apmēram 30 gadiem atkal sēsties pie ērģelēm.
Koncertā piedalījās Svētā Jēkaba katedrāles draudzes koris, kura mākslinieciskā vadītāja un diriģente ir Janīna Puškovska, katedrāles ērģelniece – Ilona Birģele, ar savu balsi klausītājus priecēja dziedātāji Ance Krauze, Edgars Ošlejs, kā arī pazīstamās grupas “Trīs tenori” dalībnieki Nauris Puntulis, Miervaldis Jenčs un Guntars Ruņģis.
Ar greznu skanējumu klātesošos priecēja Rīgas Lutera draudzes koris (mākslinieciskais vadītājs un diriģents Matīss Tučs), RVT vokālais ansamblis “Dziedošie”, Rīgas 66. vidusskolas koris (diriģentes Zigrida Lūse, Baiba Lasmane), bērnu ansamblis “Dzeguzīte” (mākslinieciskā vadītāja un diriģente Zigda Martinsone), LU senās mūzikas ansamblis “CANTO” (mākslinieciskā vadītāja un diriģente Kristīne Eglīte), kā arī pazīstamā grupa “Putnu balle” (mākslinieciskā vadītāja Anete Kalniņa).
Koncertā dziedāja arī Ādažu novada Mākslu skolas koris (mākslinieciskā vadītāja un diriģente Elīza Dūma) , bija iespēja iepazīt ansambli “Sirds melodija” no eksotiskas un tālas valsts – Ķīnas (mākslinieciskā vadītāja Hua Li) un ķīniešu koklētājas Bingyu Wang priekšnesumu.
Ar dzidrām stīgu skaņām klausītājus šogad priecēja visai liels koklētāju pulks – Jāņa Dūmiņa Baldones Mūzikas skolas koklētāju ansamblis (pedagoģe, mākslinieciskā vadītāja un diriģente Dace Bleikša), Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansamblis “Vizija”, Ķekavas novada Baložu pilsētas koklētāju ansamblis “Sakta” un Ādažu novada Mākslu skolas koklētāju ansamblis “Gaujas melodija” (mākslinieciskā vadītāja un diriģente Inese Dzene). Savukārt Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas pūtēju orķestris “Intermezzo” diriģenta Valda Lastovska vadībā pārsteidza ar blīvu un krāšņu ASV dzīvojošās latviešu komponistes Lolitas Ritmanis radīto skaņu rakstu.
Pasākumu vadīja aktrise Zane Jančevska, bet koncerta režisors un producents bija Mairis Lūkass Marcinkēvičs, kuram, šķiet, šis pasākums jau kļuvis par sirdslietu. Koncerta noslēgumā rīkotāji pateicās visiem tā atbalstītājiem- privātpersonām, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un jāteic, ka šogad labdaru pulks bija visai prāvs.
Klausītāji, kuri, kā pasākuma noslēgumā izteicās producents M.L. Marcinkēvičs, bija mērojuši ceļu uz dievnamu “tādos grādos”, bija sarūpējuši senajām ērģelēm taustāmu mīlestības pieskārienu – 2854 eiro un Jēkaba katedrāles draudze sirsnīgi pateicas visiem ziedotājiem un atbalstītājiem gan no valsts, gan privātām organizācijām.
Teksts un foto: Stella Jurgena
