Tieši pirms 200.gadiem Francijā Lionā svētīgā Polīna Marija Mariko, atbildot uz sava laika garīgajām vajadzībām, dibināja Dzīvā Rožukroņa
kustību. Katrā šīs kustības grupā bija 15 cilvēki, kuri ik dienas dievbijīgi lūdzās vienu Rožukroņa lūgšanas desmiti, apcerot vienu Kunga dzīves noslēpumu, bet mūsdienas , kopš Jāņa Pāvila II Rožukroņa lūgšanā iekļāva Gaismas noslēpumus- divdesmit.
Dzīvā Rožukroņa kustība kļuva ļoti populāra un strauji izplatījās visā pasaulē, arī Latvijā, arī mūs Sv. Stefana draudzē līdz šai dienai. Atskatoties uz mūsu draudzes tagadējā Dzīvā Rožukroņa kustību, kas aizsākās pirms 35 gadiem maija mēnesī, draudzes prāvests Pavlovskis aicināja piecus bērnus Līgu, Egitu, Ilzi, Jāni un Kasparu uzsākt lūgt Dievmātes Rožukroni, kam viņi arī atsaucās. Tas priecēja mūsu draudzes locekļus, bet visvairāk Sv. Dievmāti Mariju, kas par to liecina visus šos 35.gadus.
Var pabrīnīties , cik upurgatavi bija šie bērni, piedaloties Dievmātes Rožukroņa salidojumos Latvijā, ņemot dalību nakts adorācijā Sv.Jēkaba
katedrālē, Dobles, Talsu, Majoru baznīcās un citur, veidojās sadraudzība ar citu draudžu jauniešiem.
Kā laba liecība tam bija daudzi svētceļojumi uz Lamiņiem Sv. Jura dienā, svētceļojumi uz Viļņas baznīcām, kam sekoja svētceļojumi uz Aglonu. Svētceļojumam pievienojās jaunieši no citām draudzēm, arī vecākās paaudzes draudzes locekļi: Milda, Diāna, jau mūžībā Rolands, Aloizs. Visus laicīgos priekus un labumus atstādami, viņi upurējās mūsu draudzes ģimeņu labā, kas nesa ne mazums žēlastību.
Laika gaitā Ziemassvētkos tika iestudētas ludziņas, ko izrādīja pilsētas bērnu dārzā, Lamiņos Sv. Jura dienā, Jaunpilī, svētceļojot uz Aglonu. Ilgu gadu garumā mēneša 1.svētdienas kopā ar vecākiem un vecmāmiņām pēc Sv. Mises , pateicībā Sv. Jēzus Sirds mīlestībai, pulcējamies draudzes namiņā uz lūgšanu un sadraudzību. Tā varētu uzskaitīt daudz labus darbus.
Dzīvā Rožukroņa augļi
Dzīves laikā, izejot cauri dzīves pārbaudījumiem, esot vienoti kopā ar Dievmāti, mēs izjūtam lielu drošību un paļāvību uz Viņas aizsardzību. Priecīgos brīžos pateicamies par Viņas mīlestību un izlūgtajām dāvanām. Laikam ritot, Dievmāte nemitējās papildināt Dzīvā Rožukroņa rindas. Mūžībā aizejot vecākās paaudzes lūdzējiem, Viņa vienmēr dāvāja jaunus. Ātrāk vai vēlāk, mēs visi nostāsimies mūžibas priekšā. Kā Dievmāte ir apsolījusi, Viņa nostāsies mums blakus un liecinās, ka esam viņas bērni. Vai tā nav liela debesu žēlastība!
Mūžībā satiekoties ar mūsu dzimtu mirušajiem, būsim iepriecināti, ka ar Rožukroņa lūgšanām, par viņiem veltītajām Sv. Misēm, būsim palīdzējuši sasniegt svētlaimi debesīs. Nebeidzama pateicība visiem, kas nesuši savās sirdīs šo nelielo lūgšanu.
Ak, mīļa Sv. Jēzus Sirds, lai nebeidzama pateicība par Tavas Mātes Marijas Bezvainīgās Sirds mīlestību!
Foto melnbaltais 1991.gada janvāris – Tukuma Dzīva Rožukroņa pulciņa pirmie pieci aizsācēji Līga, Egita, Ilze, Kaspars, Jānis. Krāsainais foto pēc 35 gadiem tie paši pirmie aizsācēji ar Dzīvā Rožukroņa vadītāju Svetlanu Eizentāli.
Teksts un foto: Svetlana Eizentāle, Tukuma Sv. Stefana draudzes dzīvā Rožukroņa vadītāja jau ir 35 gadus
