25. augusta Rīgas arhidiecēzes priesteru konferencē garīdznieki tika iepazīstināti ar jauno Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācijas apkārtrakstu “Miera dāvanas rituālais izteiksmes veids Svētajā Misē”, kuru pāvests Francisks 2014. gada 7. jūnijā apstiprināja un kas līdz ar to ir visiem Romas katoļiem saistošs.
Kongregācija aicina labāk izprast miera sveiciena nozīmi un mazināt tā pārspīlētās izpausmes, kas tieši pirms Svētās komūnijas reizēm rada apjukumu. Pareizi izdarīts miera sveiciens starp Mises dalībniekiem bagātina rituāla nozīmi un piešķir īpašu izteiksmi. Taču, ja var paredzēt, ka konkrētu apstākļu dēļ to nevarēs sniegt pienācīgā veidā, tad kongregācija to iesaka pat izlaist.
Apkārtrakstā ir uzsvērts, ka vajadzētu izskaust miera sveiciena būtībai neatbilstošas izpausmes, piemēram, ticīgo pārvietošanos un savas vietas atstāšanu dievnamā, lai apmainītos ar miera sveicienu, kā arī priesteru attālināšanos no altāra, lai pasniegtu miera sveicienu kādam ticīgajam. Tas nozīmē, ka miera sveicienu Svētās Mises laikā jāsniedz tikai cilvēkiem, kas ir tuvumā. Kā neatbilstošu kongregācija definē arī to, ka dažos gadījumos, piemēram, Lieldienās, Ziemassvētkos, kristībās, laulībās, ordinācijās, klosterļaužu svētsolījumu salikšanas gadījumā vai bērēs miera sveiciens tiek izmantots kā izdevība, lai apsveiktu klātesošos, izteiktu tiem novēlējumus vai līdzjūtību.
Romas liturģiskajā tradīcijā miera sveicienam ir ierādīta vieta pirms Komūnijas un tam ir sava specifiska teoloģiska nozīme, skaidrots apkārtrakstā. Šī sveiciena pamatojums Romas tradīcijā ir atrodams Lieldienu noslēpuma euharistiskajā kontemplācijā, proti, tas ir kā uz altāra klātesošā augšāmcēlušā Kristus “Lieldienu skūpsts”.
Riti, kas sagatavo Komūnijai, veido vienu veselumu. Katram elementam ir sava nozīme un katrs no tiem bagātina rituālu virknes jēgu, kur viss ir virzīts uz sakramentālo līdzdalību svinētajā noslēpumā. Miera sveicienam ir ierādīta vieta starp „Tēvs mūsu” lūgšanu, pēc kuras lūdzam Kungu atbrīvot mūs no ikviena ļaunuma, un maizes laušanu, kuras laikā lūdzam, lai Dieva Jērs dāvā mums savu mieru. Šī žesta mērķis ir apliecināt mieru, vienotību un žēlsirdību. Ar to Baznīca izlūdz mieru un vienotību sev pašai un visai cilvēku saimei, un ticīgie, pirms pieņem Vissvētāko Sakramentu, tas ir, Kunga Jēzus Kristus Miesu, pauž ekleziālo vienotību un savstarpējo mīlestību.
Svētais tēvs Benedikts XVI Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācijai bija lūdzis aplūkot jautājumu par miera sveicienu, lai „saglabātu Euharistijas svinību sakrālo nozīmi un noslēpuma izjūtu sakramentālās Komūnijas laikā”. Benedikts XVI aicināja šo liturģisko žestu veikt dievbijībā un vienkāršībā, teikts kogregācijas apkārtrakstā.
LRKB IC
