14. augustā Aglonas bazilikas kriptā, atzīmējot Rīgas Garīgā semināra garīgā tēva Viktora Pentjuša MIC simts gadu jubileju, notika viņa grāmatas „Ceļā ar krustu pie Jēzus” atvēršanas svētki. Grāmatā ir apkopotas tēva Viktora pārdomas un uzrunas Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē laikā no 1988. līdz 1991. gadam.
Grāmatas prezentācijas pasākuma sākumā Rīgas Garīgā semināra rektors priesteris Pauls Kļaviņš uzsvēra, ka grāmata tiek izdota tēva Viktora jubilejas gadā – 7. septembrī Viļānos tiks svinēta viņa 100 gadu jubileja. Grāmatā apkopotie teksti ir spontānais tēva Viktora izpausmes veids. Uzrunas sākumā tika ierakstītas audio formātā, tāpēc arī, lasot grāmatu, var „uztvert tēva Viktora dzīvo balsi, kas nāca no viņa sirds un dvēseles”, sacīja P. Kļaviņš. Teksti atklāj, kas bija svarīgs tēva Viktora dzīvē. Pirmajā daļā ir teksti par Jēzus krusta tēmu, jo Krustaceļa lūgšana un krusts bija tēvam ļoti tuvi. Otrā daļā akcentētas mariāniskās tēmas. Viņš pats bija mariāņu tēvs, mīlēja Jaunavu Mariju un bija paraugs, kādiem jābūt Marijas garīgajiem bērniem. Trešajā daļā ir teksti par garīgo un draudzes dzīvi, kas ir joprojām aktuāli. Grāmata ir daudzu gadu darba auglis. Tajā ir ietvertas arī fotogrāfijas.
Diakons Gunārs Konstantinovs, kas ilgus gadus kalpo katedrālē, apliecināja, ka tēvs Viktors Pentjušs to, ko sprediķoja, to arī dzīvē īstenoja. Viņa uzrunas bija sirsnīgas. Tās varēja uztvert un saprast jebkurš cilvēks.
Grāmatā ir ievietoti arī vairāki tēva Viktora Pentjušs dzejoļi. Ka sacīja P. Kļaviņš, daudzi nemaz nezināja, ka tēvs Viktors raksta dzejoļus, bet tos apkopoja Helēna Žigo, Jēkaba katedrāles bibliotekāre. Viņa pastāstīja, ka tēvs Viktors savu dzeju nekur īpaši nerādīja, bet ierakstīja dažādos apsveikumos, ko sūtīja Ziemassvētkos, Lieldienās. No šiem apsveikumiem tā arī ir apkopota.
Grāmatas vāka noformējuma autors Jānis Valtervitenheims pastāstīja, ka uz vāka ir izmantota fotogrāfija, kas tapusi šogad Jeruzalemē, Krustceļa 4. stacijā, kur Jēzus pakritis zem krusta. Virs Jēzus atrodas Dievmāte, kas palīdz mums katram piecelties. Arī tēvs Viktors Pentjušs katram palīdzēja piecelties. Savukārt zelta burti nosaukumam izvēlēti tāpēc, ka arī tēva Pentjuša teiktie vārdi bija zelta vērti.
Mariāņu tēvs Andris Ševels pastāstīja, ka Garīgā semināra gados un mariāņu formācijas sākumā tēvs Viktors Penjtušs viņam bijis garīgais tēvs. Pirms mūžīgiem svētsolījumiem mariāņu kongregācijā tēvs Pentjušs vadīja divu nedēļu rekolekcijas Viļānu klosterī, kur vienā no konferencē teica, ka katram svētajam bija savs moto. Andris Ševels tēvam Pentjušam pajautāja, kāda ir viņa devīze. Pentjušs neilgi padomājis, atbildēja: „Pilnīga atdeve.” Tieši tāda bija viņa dzīve, atzina A. Ševels. Kā piemēru A. Ševels minēja vienu notikumu no tēva Viktora dzīves. Būdams vikārs Viļānos, viņš nereti dienas beigās bija noguris. Kādu vakaru, saprazdams, ka breviāra laikā varētu iemigt, tēvs Viktors pielējis bļodu ar aukstu ūdeni, tajā iekāpis un tikai tad sācis lūgties.
Noslēgumā priesteris Pauls Kļaviņš aicināja visus klātesošos 7. septembrī apmeklēt tēva Viktora Pentjuša 100 gadu jubilejai veltīto pasākumu Viļānos.
LRKB IC
