14. augusta vakarā ar Svēto Misi Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā sākās Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinības. Uzrunājot ticīgos un svētceļniekus, Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs vispirms uzsvēra, ka šodienas svētki ikvienam ticīgajam norāda uz dzīves mērķi, kas ir līdzināties Jaunavai Marijai, kura visā bija uzticīga Dievam. Tāpat tie ir aicinājums atvērt savas sirdis Labajai Vēstij un noticēt, ka ticībā Dievam mums ir dota grēku piedošana un spēja pārvarēt savas vājības, trūkumus, bezcerību.
Tomēr pēc tam, kad esam šo vēsti pieņēmuši, mums ir arī kaut kas jāizdara, atgādināja Z. Stankevičs. Atsaucoties uz pāvesta Franciska encikliku „Laudato si”, kas veltīta ekoloģijas tēmai, arhibīskaps sacīja, ka šis izdarāmais darbs var būt solis, kas tiek sperts pretī tīrākai sirdij un apkārtējai videi. „Pirmajā brīdi varētu likties, kāds mums ar to sakars. Jo īpaši šeit, Aglonā, kur ir zaļi koki, zili ezeri. Bet pāvests saka, ka dabas piesārņošanas jautājums ir cieši saistīts ar cilvēka sirds stāvokli. Ja cilvēks sev apkārt piesārņo un ja viņa istaba ir piesārņota un tur nav kārtības, tas nozīmē, ka kaut kas ar viņa sirdi arī nav kārtībā,” paskaidroja Z. Stankevičs un turpināja: „Pāvests vēlas darīt mums zināmu, ka mēs esam līdzatbildīgi par mūsu dārgo Latviju. Mēs esam saņēmuši dabu kā Dieva dāvanu, un mēs esam par to līdzatbildīgi. Gan piesārņojums, gan bezatbildīgs patēriņš ir saistīts ar grēku un egoismu cilvēka sirdī.”
Turpinājumā arhibīskaps uzsvēra, ka atbildība jāuzņemas arī tām struktūrām, kas īsteno dažādus projektus, izvērtējot ikviena projekta ilgtermiņa sekas, kas varētu negatīvi ietekmēt apkārtējo vidi un dabu: „Latvija ir zaļa zeme, Latgali sauc par zilo ezeru zemi. Bet ir ļoti svarīgi, lai mēs to nepazaudējam un nepiesārņojam, lai neatdodam par sviestmaizi svešiniekiem, kas bezatbildīgi pret to izturēsies. Latvija ir uzticēta mums un esam atbildīgi par to, kādā stāvoklī tā tiks nodota nākamajām paaudzēm.”
Savā dokumentā pāvests uzsver, ka tīri cilvēciskiem spēkiem vien šīs problēmas atrisināt nespēsim. Tāpēc „ir vajadzīga „ekoloģiskā” atgriešanās. Tas nenozīmē, ka tikai cilvēciski skatāmies, vai nenotiek piesārņojumi, bet gan skatāmies, kas notiek mūsu sirdī, un vai gādājam par tīrību mūsu sirds dziļumos un attiecībās ar citiem cilvēkiem. Tas nav iespējams bez Dieva spēka, bez atsaukšanās uz Jēzus Kristus krusta upuri un Viņa augšāmcelšanos, un uz Svētā Gara nosūtīšanu”.
Noslēgumā arhibīskaps atkal atgādināja: „Šie svētki palīdz paskatīties uz pasauli un dzīvi no malas, no jauna izvērtēt, kā esam dzīvojuši, un pamēģināt ieraudzīt savu dzīvi un mērķi Dieva perspektīvā. Jaunais cilvēks, kurš mūsos kristībā ir piedzimis, tiek veidots caur grēksūdzi, sakramentiem un Dieva Vārdu. Šis ir jaunais cilvēks, kura piepildījumu redzam Jaunavā Marijā un svētajos. Un tas nav nekas cits, kā mūsu patiesais aicinājums. Lai Dievs mums dod spēku tam sekot un piepildīt to mūsu dzīvē!”
LRKB IC
