Svētdien, 4. oktobrī, Rīgas Svētā Franciska draudze svinēja ne tikai sava aizbildņa svētkus, bet arī draudzes bērnu kora 20 gadu jubileju. Šoreiz bērnu koris Svētajā Misē dziedāja paplašinātā sastāvā – kopā ar bijušajiem koristiem. Bet pēc Svētās Mises notika kora dalībnieku salidojums un kora dzimšanas dienas svinības.
Kā pastāstīja kora vadītāja Sarmīte Grunšteina, koris jau 20 gadus ik svētdienu dzied bērnu Svētajā Misē pl. 9.30. Svētku noskaņā tika izvēlēts dziedāt mesu “De Angelis”, apvienojoties bijušajiem un esošajiem dziedātājiem. Ne jau sagadīšanās pēc vien, jo šo mesu koris dziedājis kopš tā pirmsākumiem, un iecienījuši gan bijušie, gan esošie koristi.
Pēc Svētās Mises salidojums tradicionāli turpinājās ar kopīgu fotografēšanos, bet pēc tam kora mēģinājuma telpās – ar iešanu rotaļās, sadraudzību un draudzes prāvesta Marcina Vozņaka sarūpēto frikadeļu zupu. Tad bijušajiem koristiem bija jāstādās priekšā un jāpastāsta nedaudz par sevi. Šoreiz pirmo reizi “salidojušo” skaitu kuplinājuši arī pavisam mazi bērni, jo pirmie dziedātāji paši kļuvuši par vecākiem. Dažiem no viņiem bērni arī sākuši dziedāt Franciska draudzes bērnu korī.
Kora vadītāja pastāstīja, ka kora sākumi meklējami katehētes Staņislavas vadītajā svētdienas skolā. Toreiz bērni nodarbībās kopā dziedājuši, un to dzirdējis toreizējais draudzes prāvests Oļģerts Daļeckis. Viņš tad arī sacījis, ka kopīgi jādzied Svētajā Misē. Sākumā tas bija neliels ansamblītis, kurš laika gaitā izveidojās par kori. Sarmīte Grunšteina jau no pašiem sākumiem bija kora vadītāja.
20 gadu laikā koris ir piedalījies dažādos koncertos, devies kopīgos izbraucienos gan Latvijā, gan arī ārvalstīs. Kora vadītāja ir pārliecināta, ka ne tikai kopīga dziedāšana un talanta izkopšana ir būtiska, bet arī sadraudzība, iespēja satikt līdzīgi domājošus. Par to liecina arī paši kora dalībnieki. Piemēram, pēdējais dziedātājs, kas korim pievienojās septembra beigās, sacījis, ka viņam apnicis dators, spēles, ka ir vēlējies kaut ko citu, kaut ko garīgu.
Šodien bērnu korī ir daudz mazo “eņģelīšu”, saka S. Grunšteina. Tie ir pieci līdz seši gadus veci bērni. Pēc tam ir vairāku gadu pārrāvums, pēc kura seko 6. klases un vecāki bērni un pusaudži. Koris tiekas reizi nedēļā, svētdienā. “Protams, Mises mums notiek agri, bet pēc tam ir visa diena priekšā. Satiekamies pusdeviņos un iedziedamies, tad dziedam dievkalpojumā, pēc tam notiek mēģinājums un ap pl. 12 jau dodamies uz mājām.”
Lai arī agrie svētdienas rīti ir bijuši jau kopš kora pirmsākumiem un grūtības pamosties vai sevi motivēt tāpat, šai laikā ir arī kaut kas iegūts. Tā Jana, kas Franciska draudzes bērnu un pusaudžu korī nodziedājusi aptuveni desmit gadus, pastāstīja, ka viņai, kā jau bērnam, sākumā došanās uz kori nesagādāja vislielāko prieku, jo bija agri jāceļas, tomēr ar laiku iepatikās. Tāpēc par pamudinājumu dziedāt viņa pateicas kā O. Daļeckim, tā saviem vecākiem un Sarmītei. Turklāt kora laikā piedzīvoti arī skaisti brīži. Visspilgtākais piedzīvojums viņai bijis kasetes ieraksts. Jana arī pastāstīja, ka 1. klasē skolotāja teikusi, ka dziedātāja no viņas nesanākšot, tomēr, pateicoties Sarmītes iedrošinājumam un neatlaidīgajam darbam, talants tika izkopts un viņa varēja piedalīties arī citos ansambļos un koros. Patlaban viņas dzīve gan nav saistīta ar mūziku, tomēr brālis pēc tam tika dziedāt korī “Kamēr…”.
Jana sacīja, ka salidojums bija lieliska iespēja satikt aptuveni desmit gadus nesatiktus cilvēkus. “Salidojums sagādāja jaukas emocijas, jutāmies kā ģimene. Bija patīkami apzināties, ka pēc tik ilga laika joprojām atceramies sen dziedāto,” sacīja Jana.
Ņemot vērā, ka tikšanās prieks bija liels, gan kora vadītāja, gan arī bijušie dziedātāji ir vienojušies, ka jātiekas biežāk, tāpēc ir nolemts, ka kopīgi jādzied jau šajos Ziemassvētkos.
LRKB IC; FOTO: kora arhīvs un Ints Ābele
