Nedēļas nogalē Rīgā notiks Ukrainas Grieķu katoļu Baznīcas metropolīta Andreja Šepticka 150 gadu jubilejai veltīta konference. Šajās dienās Ukrainas Grieķu katoļu kopiena svinēs arī Sāpju Dievmātes baznīcas sānu kapelas, kurā pēdējos četrus gadus šī kopiena lūdzas, 120 gadu jubileju.
Konference “Taisnīgais Ukrainas Grieķu katoļu Baznīcas metropolīts Andrejs Šeptickis” 14. novembrī pl. 16 notiks Rīgas Ukraiņu vidusskolā Rīgā, Visvalža ielā 4. To rīko Ukrainas Grieķu katoļu Baznīcas Rīgas draudze ar Ukrainas vēstniecības Latvijā atbalstu. Pasākumā piedalīsies Ukrainas Grieķu katoļu kopienas Rīgā priesteris Romans Sapužaks, Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgens Perebijņiss, Rīgas Ukraiņu vidusskolas direktore Lidija Kravčenko, kā arī Kijevas Grieķu katoļu arhibīskapijas bīskaps Josifs Miļans un Ukrainas Katoļu universitātes profesors, vēstures zinātņu doktors Igors Skočiļass. Pasākuma laikā būs apskatāma arī metropolītam Andrejam Šeptickim veltītā izstāde.
A. Šeptickis, kuru pāvests Francisks nesen pasludināja par taisnīgo, ir dzimis 1865. gadā. Viņš bija Ukrainas Grieķu katoļu Baznīcas arhibīskaps, metropolīts, mecenāts, diplomāts, teologs, tiesību zinātņu doktors un cilvēks ar nevainojamu starptautisko reputāciju.
Viņš vadīja Ukrainas Grieķu katoļu Baznīcu Ukrainas vēstures grūtākajos laikos, tāpēc tika vairākkārt arestēts, bet tas netraucēja viņam pazemīgi sludināt Dieva vārdu, atbalstīt izglītību un zinātni, aizstāvēt katra cilvēka tiesības uz reliģisko pašnoteikšanos. Būdams aristokrātu Šepticku dzimtas pēcnācējs un turīgās ģimenes mantinieks, viņš atteicās no bagātības sava aicinājuma dēļ.
Kā viens no Ukrainas Rietumdaļas – Galīcijas – bagātākajiem cilvēkiem A. Šeptickis sponsorēja Ukrainas kultūras un izglītības biedrības, piešķīra stipendijas jauniem māksliniekiem. 1905. gadā nodibināja Nacionālo muzeju Ļvovā, iegādājoties tā vajadzībām lielu skaitu eksponātu. Viņš veicināja kooperatīvu izveidi un atbalstīja novatorisko sociāli taisnīgo un efektīvo ekonomisko darbību.
Pēc Pirmā pasaules kara viņš daudz palīdzējis bāreņiem. Okupācijas laikos metropolīts drosmīgi iestājās par Baznīcu, tāpēc cieta gan viņš pats, gan viņa radinieki. Tā 1939. gadā tika nošauts viņa brālis Ļevs un viņa ģimene. Otrā pasaules kara laikā metropolīts izglāba daudzu ebreju dzīvību. Viņš miris 1944. gadā.
Turpretī 15. novembrī pl. 11, svinot Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas sānu kapelas jubileju, Ukrainas Grieķu katoļu Baznīcas Kijevas bīskaps Josifs Miļans svētīs jaunizveidoto altāra galdu un ikonostasu, kā arī celebrēs Svēto Liturģiju.
Kapelu pie dievnama 1836. gadā uzcēla dominikāņu mūki. Pēc 50 gadiem šo kapelu nojauca, tās vietā 1895. – 1896. gadā uzbūvējot jaunu kapelu itāļu renesanses stilā. Kapelā jau no sākuma ir bijuši trīs altāri: centrālais altāris ir veltīts Dievmātei – Rožukroņa Karalienei, altāris labajā pusē – svētajam Jāzepam, un kreisajā – Jēzus Sirdij.
17. gadsimtā Rīgā dzīvoja diezgan daudz grieķu katoļu ticīgo. Tad viņu rīcībā bija Svētā Nikolaja baznīca Rīgā. Sāpju Dievmātes baznīcas sānu kapelā grieķu katoļi sāka pulcēties uz dievkalpojumiem 1940. gadā, un liturģijas tajā svinēja tēvs Broņislavs Valpitrs. Ar Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča un Ukrainas Grieķu katoļu Baznīcas Kijevas bīskapa Josifa Miļana svētību kopš 2011. gada decembra kapelā regulāri tiek svinēti dievkalpojumi ukraiņu un baznīcslāvu valodā.
LRKB IC
