Portālā manabalss.lv kāds Latvijas iedzīvotājs iesniedzis iniciatīvu par lielveikalu un tirdzniecības centru slēgšanu svētdienās. Patlaban šo iniciatīvu parakstījuši vairāk nekā 900 cilvēku. Ja tiks savākti 10 000 parakstu, tad iniciatīvu varēs iesniegt izskatīšanai Saeimā.
Par šo jautājumu Latvijā nerunā pirmo reizi, to bija izskatīšanai virzījuši arī Saeimas deputāti, tomēr līdz šim tas nav guvis pietiekami piekritēju. Lai arī atsevišķās Rietumeiropas valstīs lielveikali svētdienās ir slēgti, Latvijas iedzīvotāju viedokļi par šādām izmaiņām ikdienas dzīvē atšķiras.
Iniciatīvas iesniedzējs, pamatojot lielveikalu slēgšanas nepieciešamību svētdienās, raksta: “Cilvēkiem radīsies iespēja vairāk pavadīt laiku ar ģimenēm, sev tuviem cilvēkiem un draugiem! Cilvēkiem būs iespēja doties pie dabas nevis burzmā pavadīt dienu piesmakušā un trokšņainā lielveikalā. Ekonomika valstī no tā noteikti necietīs, bet gan radīsies arī iespēja mazajiem uzņēmējiem, tirdziņiem.”
Pie ziņām, kas parādījušās lielākajos Latvijas ziņu portālos, komentāru netrūkst. Iniciatīvai ir gan aktīvi atbalstītāji, gan arī kareivīgi pretinieki. Iniciatīvas atbalstītāji uzsver, ka cilvēks spētu pārorientēties, turklāt svētdiena parasti nav vienīgā brīvdiena nedēļā. Savukārt iniciatīvas pretinieki uzsver, ka darbdienās laika, lai iepirktos, viņiem neesot, turklāt, ja situācija mainīsies, daudzi cilvēki zaudēs darbu, samazināsies viņu alga un lielveikaliem saruks peļņa.
Sociālajos medijos komentējot iniciatīvu, kristiešiem ir dažādi viedokļi, piemēram, izskan jautājums, vai iepirkšanās ir Dievam netīkama nodarbe. Savukārt kāds domā, ka tas palīdzētu plānot pirkumus un “maciņam nāks tikai par labu”.
Katoliskās Baznīcas katehisma kompendijā, atbildot uz jautājumu, kāpēc ir svarīgi, lai valsts ar likuma spēku atzītu svētdienu par svētku dienu, ir rakstīts: „Tas ir svarīgi tāpēc, lai visiem tiktu nodrošināts pietiekami ilgs laiks atpūtai un vaļasbrīžiem, kas tiem sniegtu iespēju izkopt savu reliģisko, ģimenes, kultūras un sabiedrisko dzīvi. Svarīgi arī, lai būtu nepieciešamais laiks, ko veltīt apcerei, pārdomām, studijām, kā arī labiem darbiem, jo īpaši rūpējoties par slimajiem un gados vecajiem ļaudīm.” (454)
Interesanti arī, ka pie atbildes „Kā tiek svinēta svētdiena?” kompendijā ir teikts: „Attaisnojoši iemesli šīs atpūtas neievērošanai ir ģimenes vajadzības vai liela sabiedriskā nepieciešamība, tomēr ir jābūt modriem, lai attaisnojošie iemesli neveicinātu reliģijai, ģimenes dzīvei un veselībai kaitīgu ieradumu veidošanos.” (453)
Arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs uzrunā Vissv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā 2012. gada 15. augustā pieminēja šo tēmu, citējot Bībelē rakstīto: „Tev būs svēto dienu svētīt! Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt… Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.
[…] Kā mēs izmantojam svētdienu? Ja tur neatliek laika Dievam, ģimenei un atpūtai, tad nav jābrīnās, ka dzīvē trūkst patiesa prieka, jo arvien vairāk sāk akumulēties iekšēja spriedze un nogurums, arvien grūtāk kļūst atrauties no ikdienas rūpēm un paraudzīties uz savu dzīvi no putna lidojuma.
Arī valstij šeit savs vārds ir sakāms. Ja svētdienās tiek veicināta tirdzniecība, tad nav brīnums, ka atskan balsis: mēs pavadām svētdienu lielveikalos! Bieži vien tur tiek nodrošināta arī izklaide ģimenēm ar bērniem, tādā veidā tur var pavadīt visu dienu. Izklaide ir gan, bet vai ir paliekošs prieks? Mīļie Kristum ticīgie, es jūs aicinu neaizrauties ar iepirkumiem svētdienās! Ir vērts atzīmēt, ka valsts ar spēcīgāko ekonomiku Eiropā – Vācija tomēr nebaidās sestdienas pēcpusdienā aizslēgt visus veikalus un turēt tos aizslēgtus līdz pirmdienai, ļaujot cilvēkiem atpūsties un piedalīties dievkalpojumā. Ņemsim no vecajām ES valstīm pozitīvos piemērus un to, kas veicina cilvēka personības daudzpusīgu uzplaukumu!”
Nav noslēpums, ka daudziem mums pazīstamiem katoļiem, kas strādā tirdzniecības jomā un strādā ar slīdošu grafiku, ir grūtības ar nokļūšanu uz svētdienas Svēto Misi. Tas tiek risināts, uz dievkalpojumu ejot sestdienas vakarā vai pirmdien no rīta, taču šādas iniciatīvas ieviešana ļautu viņiem būt kopā ar ģimeni un draudzi dienā, kad tiek svinēta un pieminēta Kristus augšāmcelšanās diena.
Laikraksta „Вестник Католической церкви” redaktore Elīna Čulkstēna, kura ir strādājusi būvniecības preču lielveikalā, atbalsta iniciatīvu. Viņasprāt, vismaz veikalā, kurā viņa strādāja, visi priecātos par brīvu svētdienu. Viņa arī pastāstīja, ka pārdevēji strādā pēc slīdošā grafika, tāpēc piemaksas par darbu svētdienās nesaņem. Piemaksas tiek maksātas tikai svētku dienās. Viņa arī uzskata, kas tas nebūs zaudējums uzņēmumu īpašniekiem.
Savukārt katoļu vidē pazīstamā mūziķe Inese Šuļžanoka, kura patlaban dzīvo un strādā Polijā investīciju un uzņēmējdarbības jomā un kurai ir bijusi iespēja sekot līdzi situācijai šai valstī, saka, ka iniciatīvai ir gan pozitīvās, gan negatīvās puses. Piemēram, Polijā 2007. gadā bija ieviests likums, kas aizliedza strādāt svētdienās un svētku dienās gandrīz visām iestādēm. Tomēr vēlāk nācās veikt izmaiņas likumā, jo bija svarīgi, lai katru dienu iedzīvotājiem ir pieejamas tādas tirdzniecības vietas kā aptiekas, benzīntanki utml. Šodien Polijā lielveikali svētdienas lielākoties strādā, tie ir slēgti tikai valsts un reliģiskās svētku dienās.
Viņasprāt, darba nedēļas saīsināšana varētu draudēt ar kāda darbinieka atlaišanu. Turklāt protestēs veikali, jo tāda ir mūsdienu kultūra – lielāko peļņu lielveikali gūst tieši brīvdienās. Tai pat laikā viņa uzskata, ka pircējs var savus pirkšanas paradumus pārplānot, piemēram, izvēloties iepirkties sestdien. Savukārt pārdevēji varētu priecāties par papildu brīvdienu, jo parasti viņu darba apjoms ir liels, bet algas salīdzinoši nelielas. Šī iniciatīva nav zemē metama, tomēr, ja tā tiks atbalstīta, tad ir svarīgi, kādā veidā situāciju regulēs likums, uzskata I. Šuļžanoka.
LRKB IC
