Sestdien, 2. martā, Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijas māsa Terēzija Pija svinēja svētsolījumu 60 gadu jubileju. Māsa Terēzija Pija, kura 2017. gada nogalē svinēja 80. savas dzīves jubileju, tikai pirms pāris gadiem atgriezās dzimtenē pēc 37 Kazahstānā kalpošanā aizvadītiem gadiem
Māsa par sevi stāsta, ka ir dzimusi Madonā ticīgā ģimenē kā trešais un jaunākais bērns. Viņa tika nokristīta Kristus Karaļa svētkos savas dzīves trešajā dienā Kristus Karalim veltītā baznīcā. Māsa ir pateicīga, ka Dievs viņai ir devis ticīgus, labus vecākus. Tēvs un māte bija svētā Franciska 3. ordeņa locekļi – terciāri. Kad māsai bija trīs gadi, ģimene pārcēlās uz Jezupovas draudzi, jo māte bija cēlusies no šīs puses, bet tēvs no Daugavpils. Jezupovas draudzē māsa saņēma daudz žēlastību.
Terēzija Pija vienmēr atceras mātes bieži lietotu izteicienu no Svētajiem Rakstiem: “Meklējiet vispirms Dieva Valstību un tās taisnību, un viss pārējais būs pielikts klāt.” Lai arī meitene vēl nezināja desmit Dieva baušļus, viņa redzēja savus vecākus tos pildām. Neviena diena netika aizvadīta bez lūgšanas, neviena svētdiena,arī darbdienas bez Svētās Mises upura.
Pamatskolu māsa pabeidza Naujenē, bet vidusskolu – Daugavpilī. Aicinājumu veltīt sevi Dievam sadzirdēja 9. klasē literatūras stundā. Agrāk vēl bija sapņojusi mācīties par bērnu ārsti, lai kalpotu cilvēkiem, bet pēc šī pamudinājuma vēlējās iet tikai uz klosteri. Tācu bija vēl jāgaida līdz pilngadībai, tāpēc klosterī māsa iestājās 1955. gada 29. oktobrī, savā dzimšanas dienā.
Postulātu un noviciātu Terēzija Pija pavadīja Aglonā. Ieģērbšana bija 1956. gada 21. novembrī. Taču jau 1960. gadā nāca paziņojums, ka laicīgā valdība grib slēgt klosteri. Atradās cilvēki, kas māsas uzņēma. Māsa dzīvoja Līvānos un strādāja aptiekā, bet vasarā – Dvietē dārzniecībā.
Pēc mūžīgo solījumu salikšanas, kas notika1965. gadā Līvānu baznīcā aiz aizslēgtām durvīm kopā ar vēl trīs māsām, māsa dzīvoja Ilukstē, kur deviņus gadus strādāja trikotāžas cehā. Sirdī bija klusas ilgas doties misijās. Sekoja arī priekšnieces jautājums, vai māsa vēlētos braukt misijās uz Kazahstānu palīgā citām māsām. Viņa izteica savu piekrišanu un 1976. gada aprīlī pirmo reizi devās uz Kazahstānu.
Kazahstānā priesteri iebrauca ļoti reti, bija maz baznīcu. Visvairāk bija tie priesteri, kuri bija pārcietuši Sibīriju. Dievkalpojumi bija aiz aizslēgtām durvīm, naktī, jo padomju varai tas nepatika. Tapat notika cilvēku gatavošana sakramentu saņemšanai. Tā māsas tur dzīvoja 19 gadus. 1995. gadā iebrauca pastāvīgais priesteris un ticīgajiem tika nodrošināta pastāvīga garīgā aprūpe. Māsām tad bija arī lūgšanu kapela, kur glabājās Vissvētākais Sakraments.
Dzīvojot Kazahstānā māsa strādāja aptiekā, bet visspilgtāk palicis atmiņā laiks, kad viņa strādāja slimnīcā bērnu nodaļā, kur bija iespēja kristīt mirstošus bērnus. Tāpat mās priecājas par laiku, kad bija iespēja lielas bērnu un jauniešu grupas sagatavot sakramentu saņemšanai. Kopā ar priesteri tika apmeklēti ciemati, meklējot ticīgos.
Māsa ir pateicīga par 37 kalpošanā pavadītiem gadiem Kazahstānā, kā arī to, ka Dievs sargāja no nelaimēm un stiprināja grūtībās.
2013. gadā māsa Terēzija Pija atgriezās Latvijā un vispirms apmetās Liepājas klosterī. Liepājā viņa apmeklēja ieslodzītos un gatavoja viņus sakramentu saņemšanai. Bet pēc četriem gadiem pārcēlās uz Latgali.
LRKB IC
