17. janvāris (piemiņas diena)
Abats
Svētais Antons piedzima Vidusēģiptē ap 250. gadu. 18 gadu vecumā viņš pārdeva mantoto īpašumu, naudu atdeva nabagiem un sāka vientuļnieka dzīvi tuksnesī, lūdzoties, gavējot un cīnoties ar kārdinājumiem. Viņa garīgās pilnības dēļ Antonu sauca par Dieva draugu. Slava par viņa svētumu izplatījās pat pāri Ēģiptes robežām, ļaudis nāca pie Antona pēc padoma un garīga mierinājuma. Ap Antonu pulcējās cilvēki, kas pēc viņa parauga vēlējās vientulībā kalpot Dievam, tāpēc ap 305. gadu Tēbu tuksnesī izveidojās vesela mūku kopiena. Tajā mūki dzīvoja pēc Antona noteiktās dzīves kārtības, solījuši šķīstību, nabadzību un paklausību.
