Arhibīskaps Brāļu kapu Krusta zīmes atklāšanā aicina krustā saskatīt cerību

Vakar, 12. jūnijā, Rīgas Brāļu kapos tika atklāta atjaunotā Krusta zīme zem Mātes Latvijas tēla. Krusta zīme atradīsies Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tiks atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums. Svinīgajā Krusta zīmes atklāšanas pasākumā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, valdības un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, kā arī Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji.

Pasākumā klātesošos uzrunāja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš norādīja uz krustu kā vienu no izplatītākajiem cilvēces simboliem. Arhibīskaps sacīja, ka krusts “ir zīme, kas savieno debesis ar zemi. Kur citur, ja ne kapos, tas ir aktuāli”. Ja mēs skatītos tikai uz zemi, izslēdzot debesis, tad kapi būtu tikai sēru un skumju vieta. Savukārt, ja skatāmies uz debesīm, tad tādā gadījumā savu sāpīgo vēsturi spējam uzlūkot no cita skatu punkta.

Z. Stankevičs atgādināja, ka daudzi domātāji un filozofi pievērsās krusta tēmai. Daudzi no viņiem saka, ka krusts padara klātesošu mūžības noslēpumu zemes virsū. Lai to aptvertu, jāpievēršas Jēzus Kristus personai. “Kristiešiem krusts ir Dieva mīlestības zīme, kas izpaudās Jēzus nāvē, un augšāmcelšanās ir atbilde, ka nāve nebija veltīga. […]  Arī ļaunums, kas izlijis pār mūsu tautu, krusta noslēpumā tiek uzvarēts. Caur to dievišķā realitāte ienāk zemes virsū un mūsos dzimst cerība. Un mūsu varoņi ir dzīvi Dievā. Augšāmcelšanās noslēpums aptver viņus un mūs. Novēlu, lai krusta zīme, ko iesvētīsim, mūsos atmodina cerību un ļauj piedzīvot šo savienošanos starp debesīm un zemi,” sacīja arhibīskaps.

Krusts Brāļu kapu memoriālajā ansamblī atradās saskaņā ar tēlnieka K. Zāles ieceri. Tas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja. Padomju laikos tas no kapiem nozuda. 60. gados tas ticis aizklāts, bet 1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.

Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas Pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība. Krusta zīme atjaunota tāda, kāda tā bijusi 1936. gadā. Krusta augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri. Tā projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.

LRKB IC; Foto: Gatis Dieziņš, Aizsardzības ministrija

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti