20. augusts (piemiņas diena)
Abats un Baznīcas mācītājs
Svētais Bernards (1090-1153) piedzima Dižonas (Francijā) tuvumā virsnieka ģimenē. Jaunībā Bernards tika sabiedrības apbrīnots savu labo sekmju, tikumu, ārējās pievilcības, talantu, augstās kārtas un bagātības dēļ. Taču Bernards nemeklēja pasaulīgu godu, bet izvēlējās mūka dzīvi. Kopā ar saviem četriem brāļiem un divdesmit septiņiem citiem bagātiem un izglītotiem puišiem viņš iestājās cisterciešu ordenī. Pēc dažiem gadiem Bernardam jau tika uzticēta jauna klostera dibināšana. Kopā ar divpadsmit brāļiem viņš iekopa jaunā klostera apkārtni, un vieta tika nosaukta par Gaismas ieleju (Klervo), bet pats klostera abats iemantoja Bernarda no Klervo vārdu. Klervo klosteris kļuva par ievērojamu svētceļojumu vietu un mājvietu vairāk nekā 700 brāļiem.
Bernards ir bijis padomdevējs kā laicīgiem, tā garīgiem līderiem, dedzīgs Baznīcas mācības sludinātājs un likumīgā pāvesta Inocenta II aizstāvis. Līdz mūsdienām ir saglabājušies daudzi svētā Bernarda raksti, garīgās dziesmas un lūgšanas.
