31. janvāris (piemiņas diena)
Priesteris
Sv. Jānis Bosko piedzima 1815. gadā Pjemontes ciemā Turīnas tuvumā. Jāņa vecāki bija trūcīgi, un jau divu gadu vecumā nomiraviņa tēvs. Zinātkārais zēns bija spiests pelnīt iztiku kā gans, kalps un akrobāts. Beidzot 1841. gadā viņš kļuva par priesteri. Jāņa Bosko aicinājums bija darbs ar nabadzīgajiem ielu bērniem. Vispirms viņš tos pulcināja svētdienās uz rotaļām un stundām, kuru laikā mācīja tiem katehismu un skaidroja Svētās Mises upuri. Jānis saprata, ka ar svētdienas mācībām vien nepietiek un nopirka šķūni bērnu patversmes ierīkošanai. Tas bija sākums 1846. gadā dibinātajai kongregācijai, kuras brāļus par godu tās debesu aizbildnim svētajam Franciskam no Sales vēlāk sāka dēvēt par salēziešiem. Ar visu sirdi Jānis Bosko un pārējie kongregācijas brāļi nodevās bērnu un jauniešu audzināšanai, lietojot pavisam jaunas metodes. Viņi uzskatīja, ka audzinātājam ir jābūt nevis uzraugam, bet draugam, tēvam un brālim saviem skolniekiem. Pats nācis no nabadzīgas ģimenes, Jānis Bosko spēja pabarot, mācīt un dāvāt darbu tūkstošiem bezpajumtnieku zēnu. Šim mērķim viņš panāca vairāku skolu, darbnīcu un pat baznīcu celtniecību. 1872. gadā Jānis Bosko nodibināja Marijas meitu kongregāciju sievietēm, kas nodarbojās ar meiteņu audzināšanu.
Jānis Bosko mira 1888. gadā, un jau 1934. gadā pāvests Pijs XI viņu pasludināja par svēto. Šodien Jāņa Bosko kaps salēziešu baznīcā Turīnā ir pazīstama svētceļojumu vieta.
