25. novembris
Jaunava un mocekle
Par Katrīnas (IV gs.) dzīvi un varonīgo moceklību stāsta daudzas leģendas. Viņa esot dzimusi dižciltīgā Aleksandrijas ģimenē. Apmēram astoņpadsmit gadu vecumā Katrīna piedzīvojusi pārdabisku redzējumu, pieņēmusi kristības sakramentu un apņēmusies veltīt savu dzīvi Dievam. Meitenei pieticis drosmes apliecināt savu kristīgo ticību pat imperatora priekšā. Lai Katrīnu apklusinātu, tas stādījis viņai pretī piecdesmit pagānu filozofus, taču visiem kopā tiem neesot izdevies atspēkot viņas vārdus. Ir pat raksti, kas liecina, ka šie pagāni esot atgriezušies kristīgajā ticībā. Saniknotais imperators licis izveidot moku ratu, uz kura salauzt meitenes kaulus, taču mocību rīks izjucis, Katrīnu neievainojis. Visbeidzot pēc imperatora pavēles Katrīnai tikusi nocirsta galva.
Tradīcija vēsta, ka pēc mocekles nāves ir noticis brīnums – viņas miesas tikušas pārnestas uz Sinaja kalnu, un to izdarījuši svētie vai eņģeļi. Tur tika uzcelts vientuļnieku klosteris, kas veltīts Katrīnas godam.
Svētā Katrīna no Aleksandrijas tiek uzskatīta par filozofu, sprediķotāju un jaunu meiteņu aizbildni.
