Arhibīskaps 4. maija svētkos atgādina par Latvijas aicinājumu uz mātišķību

Svinot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu, 4. maija rītā Ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā televīzijas tiešraidē skatītājus uzrunāja četru konfesiju garīdznieki – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, Jelgavas bīskaps un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas eparhijas vikārs Jānis Sičevskis, kā arī Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Turpinājumā pilns arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzrunas teksts:
Dievs, svētī Latviju! Pirms 30 gadiem tautas ievēlēti pārstāvji Augstākajā Padomē nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, pāršķirot jaunu lappusi mūsu nācijas vēsturē. Svinot šo notikumu, ir svarīgi pārdomāt to, kāda ir Latvijas identitāte.
Atskatoties pagātnē, bet arī raugoties nākotnē, prātā nāk pāvesta Jāņa Pāvila II vārdi. Viņš 1993. gada septembrī apmeklēja mūsu zemi un atvadoties lika mums pie sirds, ka «labais ne vienmēr ir izdevīgs. Tā īstenošana prasa drosmi, augstsirdību, arī atteikšanos, taču dāvā mierīgu un drošu savstarpējo sadzīvi. Tādēļ vairojiet labo, arvien tiecieties pēc tā, kas labs, un jūs to iemantosiet tiklab kā ar savu personīgo, tā kopīgo izvēli, kurai jābūt brīvai no jebkāda egoisma».
Vairot labo arī Latvijas šodienā! Pāvests Francisks savas vizītes laikā mūsu zemē to saskatīja Latvijas mātišķībā jeb mātes sūtībā, kas «izpaužas arī spējā radīt darba iespējas, lai nevienam nebūtu jāatraujas no savām saknēm, veidojot savu nākotni. Cilvēces attīstības rādītājs ir arī tās spēja augt un vairoties. Sabiedrības attīstību nevar panākt tikai un vienīgi ar tai piederošajiem īpašumiem un resursiem – tie vēl jo mazāk ir šīs attīstības mērs. Šī attīstība atkarīga arī no vēlmes radīt dzīvību un veidot nākotni», uzsvēra pāvests Francisks.
Šogad 4. maijs iekrīt ārkārtas situācijā, tā ir izaicinājums mums visiem, bet vienlaikus tā ir iespēja konkrētā veidā saprast, ko nozīmē īstenot šo Latvijas aicinājumu uz mātišķību, šai kontekstā tā ir sinonīms rūpēm par kopējo labumu: pārdomāt savas izvēles, izvērtēt, vai tās ir bijušas brīvas no egoisma, drosmīgi atteikties no ierastā, bet ne vienmēr nepieciešamā, rūpēties par visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem. Vairot labo Latvijas šodienā — šādi arī bieži pieminētā «pašizolācija» un «distancēšanās» iegūst jaunu nozīmi.
Kur mēs varam smelties iedvesmu Latvijas aicinājumam īstenot mātišķību? Mums ir šie nacionālie simboli: Māte Latvija Brāļu kapos, kur tā sēro par saviem kritušajiem dēliem; Brīvības piemineklis, kur viņa tur rokās trīs Latvijas novadus. Bet varam sniegties vēl tālākā pagātnē. Pirms divtūkstoš gadiem bija kāda māte, kura sacīja kāzu kalpotājiem: “Ko vien viņš jums saka, to dariet!” (Jņ 2,5) Pēc tam viņas Dēls, karādamies pie krusta, teica savam iemīļotajam māceklim: Lūk, tava Māte! (Jņ 19,27)
Šo vārdu atbalss jau pirms astoņiem gadsimtiem bija nonākusi līdz Latvijai. 1215. gadā Livonijai tika piešķirta privilēģija saukties par Terra Mariana – Marijas zemi. Indriķa hronikā lasām: «Tā, lūk, tā jūras zvaigzne allaž sargā savu Līvzemi; tā, lūk, tā pasaules valdniece un visu zemju pavēlniece allaž sargā savu pašas zemi… Svētā Jaunava… negrib, lai tiem [t.i. jaunkristītiem – līviem] taptu uzlikts smags jūgs, bet viņa vairāk vēlas, lai tas būtu panesams un maigs, – viņa, kuras Dēls saka: “Mans jūgs ir maigs un mana nasta viegla” – un no tiem prasa vienīgi to, lai tie ticētu Viņa vārdam un atzītu, ka viņš ar Tēvu ir īstais un vienīgais Dievs.» (XXV,2)
Katram pārbaudījumam ir arī garīgā dimensija: karos, epidēmijās, vai dabas katastrofās, cilvēki allaž ir vērsuši savus skatienus uz debesīm, lūdzot pēc Dieva palīdzības. Šeit — Māras zemē — šodien, tāpat kā visos laikos, varam vērsties pie Dieva, piesaucot arī visu ticīgo garīgās Mātes palīdzību ar tās lūgšanas vārdiem, kas skan jau kopš pirmajiem kristietības gadsimtiem, kad vēl nepastāvēja kristiešu iedalījums mūsdienu konfesijās: Tavā patvērumā steidzamies, svētā Dieva Dzemdētāja, nenicini mūsu lūgšanas mūsu vajadzībās, bet izglāb mūs vienmēr no visām briesmām tu, godināmā un svētā Jaunava! Āmen!
LRKB IC, foto: ekrānšāviņš no LTV1 tiešraides