1.un 2. februārī Rīgā viesojās Svētā Krēsla sekretārs attiecībām ar valstīm arhibīskaps Pols Ričards Galagers (Paul Richard Galagher). Viņš tikās ar Latvijas bīskapiem, uzrunāja konsekrētās personas, kā arī svinēja divus dievkalpojumus Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē.
Vizītes laikā viņš tikās arī ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, tika pārrunāti vairāki jautājumi, kas skar Latvijas un Svētā Krēsla sadarbību, politiskos notikumus pasaulē, ekumenismu, Latvijas valsts un Katoļu Baznīcas Latvijā sadarbību. Ministrs pauda prieku par P. R. Galagera pirmo vizīti Latvijā, kura „apliecina, ka Svētais Krēsls vienmēr ir sapratis un novērtējis mūsu reģiona vajadzības, tostarp politiskās un garīgās. Piemēram, Latvija ir pateicīga par stingro Svētā Krēsla politiku, vienmēr atbalstot Latviju un visus Latvijas valsts okupācijas gadus neatzīstot tās inkorporāciju PSRS“.
Sarunas gaitā ministrs arī sacīja, ka Latvija vēlas strādāt pie globāli aktuālām tēmām, piemēram, kā ilgtspējīga un sociāli atbildīga attīstība, izglītības un tās politikas nozīme Eiropas nākotnes kontekstā, digitalizācijas ietekme uz sabiedrību, klimats un multilaterālisms, ko par nozīmīgām atzīst arī Svētais Krēsls. “Mēs redzam aktīvu Svētā Krēsla iesaisti aktuālās diskusijās starptautiskajās organizācijās, tajā skaitā, Apvienoto Nāciju Organizācijā par klimata pārmaiņām, migrācijas jautājumiem, konfliktu novēršanu,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Citastarp ministrs minēja, ka Latvija pievienosies Starptautiskajai reliģijas brīvības aliansei, kura tiks dibināta Vašingtonā šī gada 5. februārī, jo mūsu valsts „atbalsta starptautiskas iniciatīvas, kas vērstas uz reliģijas brīvības nostiprināšanu globālā mērogā un iestāšanos pret vajāšanām reliģiskās pārliecības dēļ“. Alianses mērķis ir ne tikai iestāties par reliģisko brīvību, bet arī veicināt mierpilnas attiecības starp dažādu reliģiju pārstāvjiem, īpaši valstīs, kurās reliģijas dēl ir izcēlušies militāri konflikti.
Vizītes laikā P. R. Galagers arī piekrita sniegt interviju, kuras laikā pastāstīja, ka Svētā Krēsla sekretāra attiecībām ar valstīm amatā viņš ir jau sešus gadus, un šai laikā bija vairākkārt saņēmis ielūgumus apciemot Igauniju un Latviju, jo Lietuvā viņš jau bija viesojies. Viņš atzina, ka tā bija iepazīšanās vizīte. „Šīs vizītes ietvaros nedaudz vairāk uzzināju par Latvijas pieredzi cīņā par neatkarību, par cilvēku ciešanām, sastopoties ar nacisma un padomju režīmiem. Ir svarīgi, ka izveidojas tāds zināšanu pamats, jo bez tā priekšstati par kādu valsti ir vairāk spekulatīvi un teorētiski. Latvijas stāsts ir svarīgs, un var redzēt, ka Latvija, tās valdība, tās cilvēki vēlas šo stāstu izstāstīt. Un domāju, ka daudzi no mums vēlas šo stāstu dzirdēt un dalīties tajā arī ar citiem,“ sacīja arhibīskaps.
Tai pat laikā viņš atzina, ka, lai arī Latvijas vēsturē ir daudz traģisma, tas ir cerības stāsts. Tai pat laikā viņš norādīja, ka vēsturiskus notikumus nedrīkst aizmirst. Vatikāna viesis sacīja: „Man šķiet, ka problēma, ar ko saskaramies ir tā, ka mums, cilvēkiem, kas dzimuši pēc Otrā pasaules kara, atmiņa par svarīgiem notikumiem, kā holokausts, bruņotie konflikti, vājinās. Tāpēc pastāv draudi, ka jaunieši varētu teikt: “Jā, šie stāsti ir mūsu vecvecāku atmiņas, bet cik svarīgi tie ir mums?” Bet tie ir svarīgi, jo tie ir stāsti par cilvēci, par cilvēka dabu, par ko ir vērtīgi runāt.“
Intervija tiks publicēta katolis.lv sadaļā „Rubrikas“ un sociālo tīklu kontos, kā arī Facebook un Youtube kontā „Eksperimentālās sarunas“.
LRKB IC; Foto: Ārlietu ministrija
