Svētdien, 28. jūnijā, Saldus Svētā Pētera un Pāvila baznīcā tika svinēti ne tikai draudzes aizbildņu svētki, bet Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins vizitācijas laikā par pastāvīgo diakonu iesvētīja Jāni Radziņu. Dievkalpojumā piedalījās arī pastāvīgie precētie diakoni no Rīgas arhidiecēzes – Gatis Avotiņš un Dainis Stikuts.
Pirms dievkalpojuma draudzes administrators Gatis Mārtiņš Bezdelīga stāstīja, ka aptuveni 20 gadus J. Radziņš ir gājis sava aicinājuma ceļu, būdams uzticīgs savai draudzei. Savukārt dievkalpojuma laikā pirms svētībām bīskaps uzsvēra, ka diakona kalpojums nav nekas jauns. Par to lasām jau Apustuļu darbu grāmatā. Arī J. Radziņam tas nebūšot nekas jauns, jo ilgu laiku viņš jau kalpojis pie altāra. Bet tagad to darīs “citā kvalitātē, ar Svētā Gara svaidījumu un Baznīcas sūtījumu”. Jaunais kalpojums tāpat nozīmē vēl lielāku veltīšanos Kungam, bet, “vienmēr atceroties par savu pirmo svarīgāko aicinājumu laulībā”. “Diakona aicinājums ir aicinājums aicinājumā. Diakona aicinājums ģimenes aicinājumā,” uzsvēra V. Stulpins.
“Dārgais Jāni, mēs visi šodien lūdzamies, lai tu, Svētā Gara stiprināts, vari pildīt savus pienākumus kā vīrs, tēvs, bet arī kā diakons. Tas ir grūts aicinājums, bet tomēr mēs katrs dzīvē izdarām savu izvēli atbildēt savam aicinājumam. Ar šo dienu tu varēsi palīdzēt bīskapiem un priesteriem Dieva Vārda sludināšanā, altāra un mīlestības kalpojumā, esot visu kalps,” jaunajam diakonam sacīja bīskaps.
Uzrunas noslēgumā V. Stulpins novēlēja J. Radziņam: “Šodien, Jāni, piepildās tavas cerības. Bet šo cerību piepildījums ir sākums jaunām cerībām. Un tas ir skaisti. Paturot šīs cerības, Tev ir jāļauj Dievam tajās ienākt ar savu darbošanos. Šodien tu varbūt domā – es vēl varēšu darīt to un to, man ir cerības paveikt kaut ko lielu, lai Saldus draudze uzplauktu. Tomēr ļauj Dievam būt tam, kurš piepilda tavas cerības, bet bieži vien varbūt citādākā un daudz labākā veidā. Esi ar savām cerībām atvērts Viņam, lai, noslēdzot savu dzīvi, vari teikt ar apustuli Pāvilu: “Labu cīņu izcīnīju, gaitas paveicu, ticību uzglabāju.””
Pēc Svētās Mises, uzrunājot jauno diakonu, G. M. Bezdelīga viņam norādīja, ka īstais darba lauks, kuru Dievs caur Baznīcu viņam uzticējis, nu ir pavēries. Svētki noslēdzās draudzes telpās ar diakona sveikšanu un draudzīgu kopā būšanu.
LRKB IC
