Kārtība
Krustaceļa dziesma (pēc ievadlūgšanas)
Mēs pielūdzam Tevi Kungs Jēzu Kristu un Tevi slavējam. Jo ar savu svēto Krustu Tu esi atpestījis pasauli.
Meditācija un lūgšana.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
Krustā sistais Kungs Jēzu Kristu, apžēlojies par mums.
Krustaceļu iesākot…
Sākam visu kristiešu iemīļoto dievkalpojumu – krustaceļu, pārdomājot cik daudz, Dievs ir darījis mūsu pestīšanas labā. – Par galveno tēmu šogad ņemsim 89. psalma vārdus: “Par Dieva žēlsirdību es dziedāšu mūžam” .
Šogad paiet 70 gadi kopš mūžībā aizgāja viena no lielākajām jaunlaiku mistiķēm poļu klostermāsa svētā Faustīna.
Mistiķis ir tāds cilvēks, ar kuru īpašā veidā ir kontaktējies Dievs. Tā ir īpaša žēlastība, kuru Dievs dod izvēlētiem cilvēkiem. Šajā gadījumā caur svētu cilvēku Dievs atgādina visiem par savu žēlsirdību, lai pie Viņa ar paļāvību var atnākt pēc piedošanas arī vislielākie grēcinieki.
Mēs pateicamies Tev debesu Tēvs, ka tu mūs uzturi ticībā un paļāvībā uz Tevi. Mēs lūdzam, esi mums klāt ar savu žēlastību, ka Kristus ciešanu noslēpumu mēs dievbijīgā noskaņā apdomātu – ar pateicību par Tavu lielo atpestīšanas žēlastību, kas mūs tiek dota caur mūsu Kungs Jēzu Kristu.
Āmen.
I meditācija
Kungs Jēzus notiesāts uz nāvi
Pilāts negribēdams tiesāt nevainīgu cilvēku, jautāja ļaužu pūlim :“Kuru gribat, lai es atbrīvoju? Barabu vai Jēzu…?” (Mt 27,17).
Laupītājs Baraba necerēja, ka tik viegli tiks brīvībā. Arī Pilāts domāja, ka tauta izvēlēsies Jēzu… Taču notika tā, kā Dievs gribēja. Jēzus paņēma Barabam sagatavoto krustu, lai nomirtu ne tikai par šī laupītāja, bet par visas pasaules grēkiem.
Ja tai dienā starp diviem laupītājiem uz krusta būtu nomiris vel trešais Baraba, ar to pasaulē nekas nebūtu mainījies. Toties Jēzus nāve nes svētību un pestīšanu visai pasaulei; jo Svētie Raksti saka: “Viņš mūsu grēkus aiznesa savā miesā pie krusta, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai” (1 Pēt 2,24).
Ar Jēzus nāvi uz Golgatas arī krusts kļuva par kristiānisma simbolu un par atpestīšanas zīmi no grēka. Ar krustu lepojās jau apustulis Pāvils, kristieši šo zīmi nēsā uz krūtīm, ar krusta zīmi viņi apzīmē sevi un svētī citus. Krusts stāv uz altāriem un tiek nests procesijā kā klātesošā Kristus simbols.
Lūgsimies! Visvarenais žēlīgais Dievs, palīdzi mums dievbijīgi apcerēt tava dēla mūsu Kunga Jēzus Kristus ciešanu noslēpumu, lai tas būtu mums pastāvīgs garīgas iedvesmas avots.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
II meditācija
Kungs Jēzus ņem plecos Golgātas krustu
Pestītājs saka: “Kas grib man sekot, lai aizliedz sevi, lai ņem savu krustu un seko Man” (Mt 16,24).
kad Jēzus savu apustuļu pulkā uzaicināja arī muitnieku Mateju, tas sarīkoja atvadu mielastu saviem draugiem – muitas ierēdņiem. Arī Jēzus ar saviem mācekļiem bija viesu vidū. Farizeji tā iemesla dēļ pārmeta mācekļiem : “ Kāpēc jūsu Skolotājs ēd kopa ar muitniekiem un grēciniekiem? Jēzus to dzirdot, sacīja: es gribu žēlsirdību. ne upuri; jo neesmu nācis aicināt taisnīgos, bet gan grēciniekus” (Mt 9,11)
Svētie Raksti gan Vecā, gan Jaunā Derība plaši runā par Dieva žēlsirdību. Kad cilvēki sava vienaldzībā sāk aizmirst Dievu, tad Dievs laiku pa laikam caur svētiem cilvēkiem atgādina ļaudīm, ka Viņš ar mīlestību gaida savus bērnus atgriežamies no grēkiem.
Baznīcas vēsturē šādu Dieva aicinātu svēto ir bijis daudz. Viena no tādiem bija arī svēta Faustīna. Viņa savā “Dienasgrāmatā” daudz rakstīja par Dieva žēlsirdību, ko pati piedzīvojusi. Šī svētā nomira Krakovā vienu gadu pirms II pasaules kara sākuma.
Viņa paredzēja lielos postījumus ko nesīs gaidāmais karš. Taču zīmīgi ka Krakovu un Viļņu kara postījumi gandrīz neskāra. Tās bija pilsētas kuras pateicoties Sv.Faustīnas pūlēm aizsākās Dieva žēlsirdības kults.
Lūgsimies! Mēs tevi lūdzam Kungs Dievs, lai tava žēlastība iedrošina un stiprina mūs, nesot ikdienas pienākumu krustu.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
III meditācija
Kungs Jēzus pakrīt zem krusta smaguma
Kādā no savam līdzībām Kristus stāsta par ceļotāju, kuram uzbrūk ļaundari, aplaupa viņu un atstāj ievainotu ceļmalā guļot. Iet viens, otrs garāmgājējs un nepiegriež vērību ievainotajam. Taču atrodas kāds, kas iežēlojās par viņu, nogādā tuvākajā mājvietā un uz sava rēķina uzņēmās to kopt un ārstēt.
Pasaules Pestītājs Jēzus Kristus uz sava rēķina glābj ievainoto cilvēci. Kāds ir šis rēķins?
Apustulis Pēteris saka: “Ne ar zeltu vai sudrabu esat atpirkti, bet ar dārgajām Jēzus Kristus asinīm“ (1 Pēt 1,18-19). Kas viņam lika ar dzīvības cenu glābt cilvēkus?
Ar pravieša Isaja vārdiem saka Kungs savai tautai: “Tikai īsu brīdi es tevi atstāju un lielā žēlsirdībā tevi atkal pieņēmu; dusmu uzplūdumā tev uz mazu brīdi apslēpu savu vaigu, bet žēlsirdībā esmu apžēlojies par tevi” (Is 54,7-8).
Sv. Faustīnei kādā vīzijā bija ļauts redzēt, kā četri bendes pārmaiņus šaustīja Jēzu. Tad Kungs viņai saka: “Paskaties, ko cilvēki dara tagad!” Un ar šausmām viņa redz otru vīziju, kurā šaustīšana joprojām turpinās: nežēlīgi to dara visu kārtu ļaudis – kā garīdznieki, tā laicīgie.
Lūgsimies! Debesu Tēvs, mēs, kas daudzkārt esam saņēmuši no Tevis grēku piedošanu, lūdzam svētī mūs, lai mēs nebūtu vienaldzīgi pret paša Pestītāja nesto upuri mūsu labā.
Tēvs mūsu…. Esi sveicināta….
IV meditācija
Kungs Jēzus krustaceļā satiekas ar savu Vissvēto Māti
Evaņģēlijā lasām, ka uz Golgatas “pie Jēzus krusta stāvēja Viņa Māte” (Jņ 19,25). Tātad viņa bija gājusi uz Golgātu.
Tautā ir radies šāds nostāsts par Dievmāti; lai gan Kungs Dievs ir ļoti žēlīgs, viņš tomēr esot manījis, ka debesīs ir tikuši cilvēki, kuriem tur it kā nevajadzētu būt. Par to tas Kungs sabar svēto Pēteri, lai tas, kā atslēgu turētājs, labāk pieskata debesu vārtus. Bet sv. Pēteris saka, ka tur viņš neko nevarot darīt, jo mazo rezerves vārtiņu atslēga esot Dievmātes rokās un viņa arī apžēlojot tos, kas pie viņas griežas…
Šī rezerves atslēga, bez šaubām, ir Dievmātes sirds.
Ir kāda Dievmātei veltīta lūgšana, kas ticīgajiem mīļa no seniem laikiem, proti:
Esi sveicināta karaliene, žēlsirdības Māte,
Kas mums Pestītāju devi, esi sveicināta!
Mēs Ievas bērni, svešumā saucam uz tevi.
Mēs tevi lūdzam, sērojot un raudot šajā asaru ielejā.
Tādēļ, mūsu aizstāve, uzlūko mūs savā žēlsirdībā
Un pēc šīs dzīves ved mūs pie Jēzus,
Pie sava dievišķā Dēla.
Tu žēlīgā un laipnā, Vissvētākā Jaunava Marija!
Tēvs mūsu…. Esi sveicināta….
V meditācija
Kirēnas Sīmanis palīdz Jēzum nest krustu
Kā redzams no Evaņģēlija, Sīmanis ir bijis spiests nest krustu (Mk 15,21). Taču, objektīvi ņemot, tas bija žēlsirdības darbs, kas Jēzum ļāva atvilkt elpu viņa pēdējā ceļā. Jādomā, ka par šo palīdzību Sīmanis saņēma kādu īpašu žēlastību.
Kristus saka, ka Debesu valstība ir salīdzināma ar ķēniņu, kurš iežēlojās par savu kalpu un atlaida tam milzīgu parādu, jo kalps bija nokļuvis bezizejas stāvoklī. Bet tam pašam kalpam ķēniņš vēlāk izteica arī savu sašutumu: ”Vai tev nevajadzēja tāpat apžēloties arī par savu biedru, ka es par tevi apžēlojos?” (Mt 18,33)
Ir trīs veidi, kā izpaužas žēlsirdība attiecībās starp cilvēkiem, proti, ar labu darbu, ar labu vardu un ar lūgšanu pie Dieva.
Sv. Faustīnes dienasgrāmatā atrodam ierakstu, ka Kristus viņai ir teicis: ”Mana meita, palīdzi man glābt dvēseles. Esi pie mirstoša grēcinieka un lūdz viņam paļāvību uz manu žēlsirdību jo cilvēks jau ir izmisumā!” Un pēkšņi viņa tikusi aizrauta garā un redzēja kādu nepazīstamu būdiņu, kurā lielās mokās gulēja kāds vecāks vīrs. Ap gultu bija raudoša ģimene un daudz ļauno garu, kuri gaidīja viņa dvēseli. Tikko svētā sākusi lūgties, ļaunie gari ar dusmām un draudiem izklīduši. Kad tie bija prom, mirstošais nomierinājies un pilns paļāvības atdevis savu dvēseli Dievam. (1798)
Bet šī iedarbīgā lūgšana skan tā:
“Mūžīgais Tēvs, es upurēju Tev Tava mīļota Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus miesu un asinis, dvēseli un dievišķību, gandarot par mūsu un visas pasaules grēkiem.
Jēzus rūgto ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei.”
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
VI meditācija
Sv. Veronika noslauka Kungam Jēzum seju
Jēzum krusta ceļā bija ne tikai ciešanas un pazemojumi, bet arī mierinājums, ka ir uzticīgi cilvēki. Arvien daudz sirds siltuma un gādīgu roku atradīs tur, kur cilvēki mīl cits citu (kā apustulis saka) ”darbos un patiesībā” (I Jāņa 3,18).
Bet ir pazīstama populārā Kristus līdzība par pazudušo dēlu, kura raksturo Dieva nostāju arī pret grēcinieku: Dēls atstāj tēva mājas, lai izbaudītu brīvību. Bet atpakaļ atgriezās noplīsis, bada izmocīts un ar bažām, vai tēvs ir priecīgs viņu sagaidījis.
To vajadzētu atcerēties, ka Dievs nekad nav dusmīgs, sagaidot savus bērnus atgriežamies.
Viņu apbēdina tikai aizejošie, kas Dievu ignorē, novēršas un necer uz piedošanu.
Evaņģēlijā lasām Jēzus vārdus: ”Dievs tā mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienpiedzimušo Dēlu“ (Jņ 3,16). Un sv. Faustīnei viņš saka: ”Kad miru pie krusta, es nedomāju par sevi, bet par nabaga grēciniekiem un lūdzu Tēvu par viņiem.” (324)
Kas netic Kunga vārdiem, lai tic viņā rētām, ko atstāja pātagu cirtieni, ērkšķu kronis un krusta naglas. Ko gan Dievs vel vairāk varēja darīt?
Lūgsimies! Kungs Dievs, Tevi lūdzam dari, lai mēs nezaudētu paļāvību uz Tevi krīzes un sarežģījumu laikā, bet paļautos uz tavu apredzību, kas pirmām kārtām gādā par katras nemirstīgas dvēseles glābšanu.
Tēvs mūsu…. Esi sveicināta….
VII meditācija
Kungs Jēzus otru reizi pakrīt zem krusta smaguma
“Cik neizpētāmi ir Dieva lēmumi un cik neizdibināmi ir viņa ceļi,” saka Svētie Raksti (Rom 11,33). “Viņš nesaudzēja savu vienīgo Dēlu, bet mūsu dēļ to atdeva” (Rom 8,32).
Savā līdzībā par pazudušo avi, Kristus saka, ka gans iet arī pēc vienas aitiņas kas noklīdusi no ganāmpulka. Dievam rūp ikviena cilvēka dvēsele un viņš meklē to, kamēr vien cilvēks dzīvo.
Bieži ir tā, ka jo vairāk Dievs apveltī cilvēku ar labu veselību, ar talantu un materiālajiem labumiem, jo tālāk šis cilvēks aizklīst no Dieva. Bet Dieva mīlestība nepagurst uzrunājot viņu sirdsapziņas dziļumos, gan caur viņa tuviniekiem, gan caur ārējiem apstākļiem. Tālu no Dieva esot, daudziem pienāk arī beidzamā diena. Tad Dievs uzrunā dvēseli vel intensīvāk. Un tad var gadīties, ka cilvēks vel pēdējā brīdī saprot ka ir maldījies un ka dzīve bez Dieva ir pagājusi tukšā…
Ko tad cilvēks vel var darīt?
Varbūt viņam uzaust atmiņā kādreiz dzirdētie psalma vārdi: ”Apžēlojies par mani, Dievs, savā lielajā žēlsirdībā!” (Ps 51,1)
Ja šāda lūgšana plūst no sirds dziļumiem, no mīlestības uz Dievu un saistās ar grēku nožēlu, tad cilvēks būs glābts.
“Pat tad, ja Dievs tiesā un soda zemi, redzu tanī Dieva žēlsirdību,” saka sv. Faustīne (423).
Lūgsimies! Dievs Kungs, labais Ganītāj, uzlūko ar labvēlību savu ganāmpulku un avis, kas ir glābtas ar Pestītāja Jēzus Kristus asinīm, ieved mūžīgajā mājvietā debesīs.
Tēvs mūsu…. Esi sveicināta….
VIII meditācija
Kungs Jēzus mierina raudošās sievietes
“Neraudiet par mani,” teica Jēzus, ”bet gan raudiet par sevi un saviem bērniem.” (Lk 23,28)
Droši vien šīs sievietes un bērni piedzīvoja jūdu tautas traģēdiju mūsu ēras 70. gadā, kad karā pret romiešiem aizgāja bojā pilsēta un ievērojama daļa tautas, kas bija pulcējušies uz svētkiem… ”Tie, kas ir Jūdejā lai bēg kalnos,” bija brīdinājis Kristus (Mt 24,16).
Arī Jeruzalemes svētnīca kā reliģiskās dzīves centrs tika iznīcināta…
Kāpēc tā bija noticis? Atbilde atrodama Kristus pravietiskajos vārdos par šo pilsētu: ”Kaut tu būtu sapratusi, kas nes tev mieru… Tu nepazini Tavas apmeklēšanas laiku.” (Lk 19,42.44) Šos vārdus var attiecināt arī uz mūsu zemi….
Kāda liela žēlastība bija tā, ka tik viegli atguvām neatkarību! Tas bija Dieva apmeklēšanas laiks, kas nesa brīvību un prieku, ka esam paši savas zemes saimnieki.
Un kas notika? Ne jau kāda militārā invāzija sagrāva labi iesākto tautas atmodu, bet garīgā korupcija to saēda. Laikraksts, kas iezvanīja Atmodu, kļuva par homoseksuāļu ruporu…
Jeruzalemē mācekļi Jēzum teica: ”Lūk, kādi akmeņi un kādas celtnes.” Bet Jēzus atbildēja: ”Te nepaliks akmens uz akmens kas netiks nopostīts.” (Mk 13,1-2) Tā arī notika pilsētā, kas bija atteikusies no Kristus.
Kungs Dievs, esi mums grēciniekiem žēlīgs!
Tēvs mūsu…. Esi sveicināta….
IX meditācija
Kungs Jēzus trešo reizi pakrīt zem krusta
“Apdomājiet par viņu, kas pārcieta no grēciniekiem tik lielu vajāšanu, lai jūs nepagurtu,” saka Svētie Raksti (Ebr 12,3). No svara ir tas, kāda ir mūsu attieksme pret fiziskām vai garīgām ciešanām, kuras nākas piedzīvot. Sv. Faustīnei Kungs ir teicis: ”Mana meita, savas ciešanās nemeklē līdzjūtību pie radījumiem. Gribu lai tavu ciešanu smarža būtu tīra bez kādiem piejaukumiem… Jo labāk tu spēsi pieņemt ciešanas, jo tava mīlestība uz Dievu būs tīrāka (279). Nebrīnies, ka bieži vien esi netaisnīgi tiesāta. Es esmu pirms tevis izdzēris šādu ciešanu kausu (289). Ārēji lai tava upurgatavība ir neredzama, klusa, pilna mīlestības un piesātināta lūgšanām (1767). Gribu, lai tu veltītu sevi kā upuri par grēciniekiem, īpaši par tām dvēselēm kuras ir zaudējušas cerību uz Dieva žēlsirdību (308). Cena, kura ir jāmaksā par dvēselēm, ir tās ciešanas, kas tiek pievienotas manām ciešanām pie krusta. Tīra mīlestība šos vārdus saprot, miesīga mīlestība tos nesapratīs nekad (324).”
Sv. Faustīne bieži ir atkārtojusi, ka īsta mīlestība uz Dievu pastāv Dieva gribas pildīšanā.
Lūgsimies ar sv. Faustīnes vārdiem!
Ak Dievs, vissvētākā Mīlestība, esi Valdnieks manā sirdī visā pilnībā un palīdzi man, lai es uzticīgāk varu pildīt Tavus, Kungs, norādījumus.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
X meditācija
Kungam Jēzum noņem drēbes
“Ļaundaru bars ir mani aplencis, .. viņi sadala savā starpā manas drēbes,” teikts pravietojumā (Ps 22,17.19).
Ja jau pašu Dieva Dēlu cilvēki pazemo, nolaupa drēbes un piesit krustā, tad jo vairāk viņi ir gatavi apkarot cits citu.- Kristiešiem pirmkārt ir svarīgi būt labās attiecībās ar Dievu, bet otrā vietā ir attiecību sakārtošana ar līdzcilvēkiem.
Sv. Faustīni reiz apmeklēja kāda odioza persona, kura ilgu laiku par viņu bija stāstījusi visādus apmelojumus. Svētajai pirmā doma bija pateikt acīs visu – īsi un skaidri. Taču viņa pārdomāja: kā gan Jēzus rīkotos šādā reizē? Viņš taču ir teicis, ka jābūt gatavam piedot septiņdesmit reiz septiņas reizes… un Faustīne nolemj šo nelabvēli pieņemt laipni kā parasto apmeklētāju, it kā nekas slikts nebūtu noticis… To redzot arī apmeklētājas sirds atvērās, lai atklāti un draudzīgi izrunātos. Bet, kad cilvēks ir atvēries, tad viņš labprāt pieņem arī delikātu aizrādījumu par varbūtējām kļūdām.
Un kas notika pēc tam? Notika, kā parasti mēdz būt svēto mistiķu dzīvē: viņa dzird Kungu sakām, ka ir pareizi rīkojusies un dzird Kunga aicinājumu: “Mīli visus, pat vislielākos ienaidniekus, lai tavā sirdī visā pilnībā varētu atspoguļoties mana žēlsirdība.” (1694-1695)
Lūgsimies! Kungs Dievs, pasargi mūs, lai mēs nevairojam pasaules ļaunumu, tukši strīdoties un radot konfliktus, bet lai Tavas mīlestības dēļ atstājam tos Tavā ziņā, kas vienīgais esi taisnīgais tiesnesis un atalgotājs katram pēc viņa darbiem.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
XI meditācija
Kungs Jēzus tiek piesists krustā
Dievs cilvēka miesā piesists krustā un mirst kails un nievāts, noliegts un nomocīts, bet palicis lēnprātīgs un pazemīgs… Par to esam it kā pieraduši dzirdēt, tas mūs pat neuzrunā, lai gan viņš ir teicis „Mācieties no Manis” (Mt 11,22).
Sv. Faustīne reiz lūdza Kungu, lai parāda, kas viņai vel darāms. Un Kungs viņai pateica, ka katrs var veiksmīgi apkarot savu egoismu.
Lūk, daži padomi tiem, kas grib personīgāk sekot Kristum (1701).
– Nekad neuzsver savas tiesības, bet visu, kas tev atgadīsies, pieņem lielā mierā un pacietībā.
– Pat ja kāds apkaunojums kristu uz tevi nevainīgu, necenties aizstāvēties, bet ļauj triumfēt citiem.
– Nepārtrauc labu darīt, kaut arī redzēsi, ka tavu labvēlību izmanto tīšuprāt.
(Ja būs vajadzība, iejauksies pats Dievs.)
Esi pateicīgs pat par vismazāko Dieva dāvanu, jo tad Dievs tev dod jaunas žēlastības.
Šāda rīcība ir krusta ceļš jo tas ir tieši pretējs egoismam… Bet to ir gājis mūsu Kungs un Pestītājs, tas nozīmē, ka ir iespējama ļoti augstas raudzes pašaizliedzība, uz kuru Kungs aicina savus izvēlētos.
Lūgsimies! Kungs Dievs, tu bezgalīgais svētuma un katras pilnības avots – mērķis!
Ļauj mums ar prātu un sirdi apjaust, ka Tevis dēļ cilvēkam ir vērts pilnīgi atteikties no sava egoisma, lai pretī saņemtu „simtkārtīgi un iemantotu mūžīgo dzīvību” (Mt 19,29).
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
XII meditācija
Kungs Jēzus mirst piesists pie krusta
Galvā Jēzum ir ērkšķu kronis. Viņa miesa noklāta ar šaustīšanas rētām. Un viss viņa ķermeņa svars turas uz trim naglām, kas iedzītas viņa rokās un kājās… Jādomā, ka nomirt ir grūti pat mīkstā gultā guļot, bet Dieva Dēls nomira uz trim naglām karājoties. Kāda neērta miršanas gulta!!!
„Nevienam nav lielākas mīlestības par to, ja kāds atdod savu dzīvību par saviem draugiem”, Tā ir teicis pats Pestītājs(Jn.15,3). Šai ziņā Viņa draugi ir visi cilvēki.
Sv. Faustīna savā „Dienasgrāmatā” raksta: kādā brīdī dzirdēju kā Kungs man teica:
„Mana meita, stāsti pasaulei par manu neizmērojamo žēlsirdību… Lai neviena dvēsele nebaidās man tuvoties, kaut arī tas grēki būtu sarkani kā asinis. Mana žēlsirdība ir tik liela, ka visā mūžībā to neizdibinās ne cilvēciskais, ne eņģeļa prāts… Vēlos lai pirmajā svētdienā pēc Lieldienām svinīgi tiktu atzīmēti Dieva žēlsirdības svētki. Cilvēce neatradīs mieru, pirms nebūs griezusies pie manas žēlsirdības avota ”(699).
Sv.Faustīna raksta, ka pie mirstoša cilvēka Kungs ir ieteicis izmantot Žēlsirdības Rožukroni, kurā atkārtojās vārdi: “Mūžīgais Tēvs, es upurēju Tev Tava mīļota Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus miesu un asinis, dvēseli un dievišķību, gandarot par mūsu un visas pasaules grēkiem. Jēzus rūgto ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei.”
Tēvs mūsu…. Esi sveicināta….
XIII meditācija
Kunga Jēzus miesa tiek noņemta no krusta
Pēdējais žēlsirdības darbs, ko Jēzus izdarīja īsi pirms savas nāves, bija laupītāja apžēlošana.
Viens no tiem laupītājiem, kas bija krustā sists redzot kā Dievs tiek zaimots, sāka aizstāvēt Jēzu teikdams: „Viņš nekā ļauna nav darījis, turpretī mēs ciešam taisnīgi, saņemdami pelnīto pēc saviem darbiem.” (Lk 23,41) Pēc tādas atzīšanās viņš lūdzās: „Jēzu, atceries mani kad nonāksi savā valstībā.” (Lk 23,42). Un Jēzus viņam pasaka vārdus, kurus vēlējas dzirdēt katrs ticīgais savā nāves stundā: „Šodien tu būsi ar mani paradīzē.” (Lk 23,43)
Tā ir aizkustinoša epizode, ar kuru noslēdzās Pestītāja misija virs zemes. Atpakaļceļā uz paradīzi viņš paņem līdzi nabaga grēcinieku, sava krustaceļa līdzgaitnieku.
Un Golgātas palika tikai atdzisušas miesas, kuras tika noņemtas no krusta.
Lūgsimies! Dievišķais Pestītāj! Kad noslēgsies mūsu laicīgā dzīve, Tu savā neizmērojamajā žēlsirdībā pieņem arī mūsu ikviena nemirstīgo dvēseli, lai varam Tevi mīlēt un godināt mūžīgi.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
XIV meditācija
Kunga Jēzus miesa tiek guldīta kapā kur atdusas līdz augšāmcelšanās brīdim 3. dienā
Ar tiem, kuri ir mūžībā mūs saista tikai lūgšanas. Taču mistiskās dzīves dalībniekiem Dievs ļauj kontaktēties arī citādā veidā – nevis tehnikas, bet gara līmenī.
Lūk, pāris piemēru.
Kad, piemēram, sv. Faustīne, dzīvojot Viļņā, savā dvēselē dzird, ka viņu uzrunā kāda klostera māsa no Varšavas un prasa, lai lūdz Dievu par viņu, jo viņa esot pie miršanas, sv. Faustīne nekavējoties divas stundas velta lūgšanām. Otrā dienā pienāk ziņa, ka tieši tajā laikā Varšavas klosterī šī māsa mirusi (314).
Vēlāk, dzīvojot Krakovā, sv. Faustīne, apmeklējot klostera kapsētu, kurā apglabātas mūķenes, savā dvēselē jautā: „Droši vien tagad esat ļoti laimīgas?” Un tūlīt saņem atbildi: „Esam tādā mērā laimīgas, kādā pildījām Dieva gribu.” (515) Teoloģiski tā ir ļoti precīza atbilde.
Lūgsimies par visiem mirušajiem un īpaši par saviem aizgājējiem!
Visvarenais mūžīgais Dievs, kura varā ir dzīvie un mirušie, esi labvēlīgs saviem ļaudīm, kas ticībā ir aizgājuši no šīs dzīves, un pievieno viņus Tavu svētlaimīgo saimei.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
Noslēguma lūgšana
Mēs pateicamies Tev, Kungs Jēzu, ka Tu savu Evaņģēliju pats esi brīnišķīgi piepildījis savā dzīvē, lai mums būtu vieglāk saprast un pieņemt Tavu pestīšanas vēsti.
Mēs lūdzam, Kungs Jēzu, piedošanu par mūsu grēkiem un neveiksmēm. Kungs, esi mums grēciniekiem žēlīgs un palīdzi mums laboties un Tev sekot.
Mēs lūdzam piedošanu arī no visiem līdzcilvēkiem, kuriem esam izdarījuši kādu netaisnību vai jebkāda veida pārestību.
Arī mēs paši no sirds piedodam visiem tiem, kas mums ir pāri darījuši. Ar Tēvreizes izlīdzinošajiem vārdiem mēs sakām: „Piedod mums Kungs, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”
Līdz ar atzīšanos grēkos, līdz ar nožēlu un labošanos, lai notiek arī tas, kā pravietis ir teicis, ka „ar Tavām, Kungs, brūcēm mēs tiekam dziedināti” (Is 53,5).
Āmen.
