IESĀKUMA DZIESMA
Cik sāpīga šī piemiņa,
Kas domājis to būtu,
Ka pats vienīgs Dieva Dēls
Krustā piekalts kļūtu.
Tas mūsu grēks — šis sāpju grēks,
Ko Jēzus cieš pie krusta;
Kaut, pieminot to visi mēs,
Kā pārmetumu justu.
Kaut asarās un lūgšanās
Sirds visu paciešt spētu, —
Ja sāpes, kas Tev darītas,
Mūs arī piemeklētu.
Ak, Dieva Māt’! Kā sāpināt
Tie Tavu sirdi prata,
Kad Dēlu krustā redzēji
Bez gala skumdināta.
Vissmagākā bij’ nasta tā,
Ko izredzētais godam
Pats labprātīgi uzņēma,
Lai glābtu mūs no soda.
Mēs apsolām Tev vienīgam
Būt dzīvē uzticīgi,
Un tad uz mājām mūžīgām
Tev sekot pazemīgi.
NODOMS
Krustaceļa iedami, apcerēsim un pagodināsim mūsu Kunga Jēzus Kristus ciešanas, izlūdzoties sev grēku piedošanu un citas vajadzīgās Dieva žēlastības.
Lūgsimies:
Uzlūko, Kungs, šo savu tautu, kuras dēļ Jēzus Kristus neatteicās sevi nodot grēcinieku rokās un uzņemties krusta ciešanas. Mēs Tevi lūdzam, kas dzīvo un valdi no mūžības mūžībā. Amen.
I STACIJA
Ak, Jēzu, mans, Tev tiesu spriež,
Tev rūgtā nāve jāizcieš,
Tev, caur ko gūstam dzīvību
Un debess laimi mūžīgu.
Ak, mīļais Jēzu, kā Tu ciet!
No mums Tev sāpēs jāaiziet,
Kaut uzņēmis šo nastu Tu,
Lai debesīm mēs nezustu.
JĒZU NOTIESĀ UZ NĀVI
Augstie priesteri un tautas vecākie nosprieda Jēzu nonāvēt. Sasējuši viņu aizveda un nodeva zemes pārvaldniekam Pilātam (Mt. 27, 1. 2).
— Kas man darāms ar Jēzu? — jautāja Pilāts (Mt. 27, 22) — es pie tā cilvēka neatrodu nekādas vainas (Lk. 23, 4). Bet viss ļaužu pūlis brēca…: Sit viņu krustā! (Lk. 23, 18. 21)
— Likuma sargi mani nepazina, tautas vadītāji atkrita no manis, — saka pravietis (Jer. 2, 8).
Lūgsimies:
Dievs, Tu nevienu neatraidi, bet laipni piedod pat vislielākiem grēciniekiem, kas gandara; uzlūko žēlīgi mūsu pazemīgās lūgšanas un apgaismo mūsu sirdus, lai mēs spētu Tavus likumus izpildīt. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.
II STACIJA
Ak, Jēzu mans — Tu nevainīgs
Nes savu krustu pazemīgs,
Kurp Tevi vada — eji Tu
Ar lēnprātību brīnišķu.
Ak Kungs! Kad sāpēs tuvu mums, —
Lai miers Tavs —mūsu patvērums,
Lai ciešam mēs, kā cieti Tu
Ar pazemību bijīgu.
JĒZUS ŅEM SMAGO KRUSTU
— Mēs visi maldījāmies kā avis, katrs raudzīdamies uz savu ceļu, bt Kungs visu mūsu netaisnības uzlika Viņam, — saka pravietis (Iz. 53, 6).
— Mūsu grēkus Viņš aiznesa savā miesā pie krusta, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai (I Pēt. 2, 24).
Lūgsimies:
Kungs Dievs, ielej mūsu sirdīs Svētā Gara žēlastību, lai mēs ar nožēlas asarām nomazgātu savu grēku vainas un no Tavas labvēlības saņemtu piedošanu. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.
III STACIJA
Ak, sirds! Tavs Kungs te noguris,
Zem smagā krusta saļimis.
Te nav, kas Viņu žēlotu, —
To pavada ar izsmieklu.
Sirds, godbijīgi uzlūko
Šo upuri — mums dievišķo:
Te mūsu dēļ pats augstais Deivs
No sāpēm nava vairījies.
JĒZUS PIRMO REIZI PAKRĪT ZEM KRUSTA
— Mēs uzskatījām Viņu kā par spitālīgu, no Dieva sasistu un pazemotu, — saka pravietis. — Bet Viņš mūsu pārkāpuma dēļ ir ievainots un mūsu grēku dēļ ir satriekts (Iz. 53, 4. 5).
— … Caur Viņa brūcēm mēs esam dziedināti (Iz. 53, 5).
Lūgsimies:
Visvarenais Dievs, liec, lai caur Tava vienpiedzimušā Dēla ciešanu nopelniem mēs tiktu stiprināti, kam daudzajās grūtībās pietrūkst spēka. Mēs Tevi lūdzam, kas dzīvo un valdi mūžīgi mūžam. Amen.
IV STACIJA
Kā cieš te Māte skaidrākā!
Dēls, ko tik karsti mīlēja,
Te bezgalīgas mokas nes
Dēļ necienīgās pasaules.
Lūdz, Māte visucēlākā,
Un žēlastībā vienīgā,
Lūdz, lai ar savām asarām
Mēs visus grēkus izpērkam.
JĒZUS SATIEK SAVU SVĒTO MĀTI
— Tev pašai caur dvēseli zobens cauri ies, — saka pravietis (Lk. 2, 35). — Kam lai Tevi pielīdzinu, lai Tevi iepriecinātu…? Tavas bēdas ir lielas kā jūra (Lam. 2, 13).
Lūgsimies:
Dievs, kura ciešanās pēc Simeona pravietojuma Vissvētākās Jaunavas Marijas dvēseli spāpju zobens pārdūra: ļauj mums, godinot Viņas sāpes, iegūt svētīgos Tavu ciešanu augļus. Mēs Tevi lūdzam, kas dzīvo un valdi mūžīgi mūžam. Amen.
V STACIJA
Jel mācies, mana dvēsele, —
Tev Jēzus Kristus priekšzīme —
Tā ciest kā Viņš — kas darīja
Tik labu. Kāda atmaksa!
Vai tu, kas Kristum atdodies,
No sāpju kausa vairīsies?
Ja viņam sekot gribēji, —
Nes savu krustu priecīgi.
KIRĒNAS SĪMANIS PALĪDZ JĒZUM NEST KRUSTU
Kad Viņu veda, saņēma kādu Kirēnas Sīmani, kas gāja no tīruma, un uzlika viņam krustu, lai to nestu pie Jēzus (Lk. 23, 26).
— Negribu lepoties ar ko citu, kā tikai ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu (Gal. 6, 14). Tiem, kas iet pazušanā, — saka Apustulis, — krusta vārds šķiet muļķība, bet mums, kas tiekam pestīti, tas ir Dieva spēks (I Kor. 1, 18).
Lūgsimies:
Palīdzi mums, Kungs, mūsu Dievs, un sargi vienmēr savā patvērumā tos, kas priecājas par Tava svētā Krusta godu. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.
VI STACIJA
Kungs Jēzu! Lai šo piemiņu
Visdziļāk sirdī glabāju:
Pat Tavu seju dievišķo —
Kā sāpes pārvērtušas to!
Lai domām es un lūgšanām
Ik dienas esmu gatavs tam:
Tā ciest kā Tu! Lai paturēts
Tavs sāpju vaigs man sirdī svēts.
VERONIKA PASNIEDZ JĒZUM SVIEDRU LAKATU
— Mēs redzējāmViņu, — saka pravietis. — Viņam nebija nekāda izskata, nedz arī kāda skaistuma, lai mēs to ar labpatiku uzlūkotu… Vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās (Iz. 53, 2.3).
… Viņš nesa daudzējo grēkus un par pārkāpējiem lūdzās (Iz. 53, 12).
Lūgsimies:
Visvarenais Dievs, tevi lūdzam, liec, lai ar svētdarītāju žēlastību iemantojuši līdzību Kristum, mēs tā nestu sevī šo Dieva attēlu, kā līdz šim bijām spiesti nēsāt Ādama bērnu zīmi. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.
VII STACIJA
Dēļ tevis, zeme grēcīgā,
Krīt Kungs zem krusta smaguma,
Cik ļauni Viņš te pazemots,
Kam nāktos slava vien un gods.
Jūs ļaudis, mūžam pieminiet:
Jūs Jēzu krītam redzējāt, —
Lai jūsu sirdis maldīgās
No tumsas ceļiem novēršas.
JĒZUS OTRO REIZI PAKRĪT ZEM KRUSTA
— Kungs bija nolēmis Viņu satriekt ar ciešanām, — saka pravietis (Iz, 53, 10). Cik neizpētāmi ir Dieva lēmumi un cik neizdibināmi ir Viņa ceļi! (Rom. 11, 33). Viņš nesaudzēja savu vienīgo Dēlu, bet mūsu dēļ to atdeva (Rom. 8, 32).
Lūgsimies:
Pastāvīgas grēku nastas nospiesti, lūdzam Tevi, Visvarenais Dievs, lai mēs tiktu atbrīvoti caur Tava vienpiedzimušā Dēla ciešanām, kas ar Tevi dzīvo un valda mūžīgi mūžam. Amen.
VIII STACIJA
Kaut Jēzum spēka pietrūka,
Viņš sievietes vēl mierina —
Lai lej par sevi asaras
Un bērniem — ne par viņu tās.
Jūs raudiet līdzi, dvēseles,
Kā raudāja reiz sievietes:
Cik bezgalīgs tas upuris,
Ko Dievs par jums ir nodevis.
JĒZUS MIERINA RAUDOŠĀS SIEVIETES
“Neraudiet par mani” — saka Jēzus, — “bet gan raudiet par sevi un saviem bērniem” (Lk. 23, 28), t.i., par bērniem, kas “vairāk iemīlēja ļaužu godu nekā Dieva godu” (J. 12, 43).
Lūgsimies:
Visvarenais Dievs, mēs Tevi lūdzam, liec, lai Tavas žēlastības mierinājums stiprina mūs, kas savu grēku dēļ ciešam pelnītu sodu. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.
IX STACIJA
Cik skaudru sāpju smags šis krusts,
Kāds rūgtums, mūsu neizjusts, —
Vēl katru savu sitienu
Tie pavada ar izsmieklu.
Liec Tavu sāpju vārdā, Dievs,
No visa zemā novērsties —
Lai Tev, Kungs Jēzu, sekoju
No stundas šīs uz mūžību.
JĒZUS TREŠO REIZI PAKRĪT ZEM KRUSTA
— Apdomājiet par To, kas pārcieta no grēciniekiem tik lielu vajāšanu, lai jūs nepagurtu, — saka apustulis (Ebr. 12, 3).
Lūgsimies:
Dievs, Tu ar sava vienpiedzimušā Dēla pacietību satrieci ļaunā gara lepnību: liec mums ar cieņu apdomāt to, ko Viņš par mums lēnprātīgi izcieta, lai arī mēs pēc Viņa parauga visas grūtības mierīgi panestu. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.
X STACIJA
Cik skumju pilna stunda šī —
Lūk, Jēzu izģērbj kareivji.
To, kurā mūsu glābšana,
Ar rūgtu žulti dzirdina.
Tu arī cilvēk, izturi,
Ja sāpes plosa dvēseli, —
Pret to, ko cietis Pestītājs,
Tas tikai nieks vismazākais.
JĒZUM NOVELK DRĒBES
“Ļaundaru bars ir mani aplencis… Tie sadala savā starpā manas drēbes” — teikts pravietojumā (Ps. 21, 17. 19).
— Kristus pats sevi atdeva, lai mūs izpestītu no ikvienas netaisnības un sagatavotu sev tīru tautu, — saka apustulis (Tit. 2, 14). Apģērbieties jaunā cilvēkā, kas pēc Dieva ir radīts (Ef. 4, 24).
Lūgsimies:
Visvarenais mūžīgais Dievs, kas liki Pestītājam iemiesoties un izciest Krusta nāvi, lai sniegtu cilvēcei cēlu pazemības paraugu: liec, lai mēs, sekodami Viņa pacietības priekšzīmei, varētu dalīties ar Viņu arī augšāmcelšanās godībā. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.
XI STACIJA
To moka pūlis nežēlīgs,
Viņš krustā piekalts pazemīgs,
Un mātei sāpju biķeris
Līdz’ Dēlam jāizbauda viss.
Ja tava sirds nav ledaina,
Nav akmens salta stungumā, —
Tad, redzot Viņa ciešanas,
Tev līdzi jāpārdzīvo tās.
JĒZU PIENAGLO PIE KRUSTA
— Ne ar zeltu vai sudrabu esat atpirkti, bet ar dārgām Jēzus Kristus asiņīm, — saka apustulis (I Pēt. 1, 18. 19). Upurēts ir, jo pats to vēlējās, un neatdarīja savu muti (Iz. 53, 7).
Lūgsimies:
Visvarenais mūžīgais Dievs, kas iecēli savu vienpiedzimušo Dēlu par pasaules Pestītāju un ar viņa Asini ļāvi izlūgties piedošanu, palīdzi mums, lūdzam, šo mūsu pestīšanas maksu tā cienīt un viņas aizsardzībā glābties no šīs dzīves ļaunumiem, ka mēs debesīs mūžam priecātos par pestīšanas augļiem. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.
XII STACIJA
Kungs mirst pie krusta paceltā!
To mūsu grēki nopelna.
Ak, raudiet par šo brīnumu,
Tas nes mums atpestīšanu!
Ja tevī cilvēk, noslēpta
Vēl kāda ēna grēcīga, —
No tās tu drīzāk atraisies, —
Tavs prieks, tavs gala mērķis — Dievs.
JĒZUS MIRST PIE KRUSTA
— No sestās līdz devītai stundai, — saka sv. Raksti — tumsa apklāja visu zemi… un zeme nodrebēja (Mt. 27, 45. 51). Kristus nomira par mūsu grēkiem (I Kor. 15, 3).
Lūgsimies:
Kungs Jēzu Kristu, dzīvā Dieva Dēls, kurš pasaules pestīšanas dēļ ļāvi sevi krustā sist, izlejot savas visdārgākās Asinis mūsu grēku atlaišanai: ļauj mums pēc nāves priecīgiem ieiet Tavā valstībā. Mēs Tevi lūdzam, kas dzīvo un valdi mūžīgi mūžam. Amen.
XIII STACIJA
Ar Mariju lai noskusmtam
Par viņas lielām ciešanām.
Kas nācis pestīt cilvēkus,
Nu miris viņas rokās dus.
Viņš nāvei atdevies par mums!
Ak, brīnišķīgais noslēpums,
Mēs atmaksāt to nespējam
Ar visām mūsu dzīvībam!
JĒZUS MIESU NOŅEM PIE KRUSTA
Pie Jēzus krusta stāvēja viņa māte (J. 19, 25) … Un skums par viņu, kā mēdz skumt pie pirmdzimtā nāves — saka pravietis (Zah. 12, 10).
Lūgsimies:
Visvarenais un žēlsirdīgais Dievs, kas grēciniekiem patvērumu un palīdzību esi licis meklēt Vissvētakajā Jaunavā Marijā: mēs ar viņas aizbildnību lūdzam, parādi mums, Kungs, savu žēlsirdību un atbrīvo mūs no grēku vainām. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.
XIV STACIJA
Nu dusi Tu! Kaps izvēlēts,
Tas mūsu sirdīm paliks svēts, —
Ar kapu šo, lai pieminam,
Mēs pestīšanu ieguvām.
Jel ļauj mums arī dusēt tā
Reiz miera pilnā smiltājā,
Kad mūsu kājas steidzīgās
Vairs dzīves ceļus nestaigās.
JĒZUS MIESU IELIEK KAPĀ
— Taisnīgo dvēseles ir Dieva rokā, — saka sv. Raksti (Gudr. 3, 1). Atnāks stunda, kad visi, kas guļ kapos, dzirdēs Dieva Dēla balsi. Un tie, kas labu darīja, piecelsies uz dzīvi; bet tie, kas darīja ļaunu — lai stātos tiesas priekšā (J. 5, 28. 29).
Lūgsimies:
Dievs, Tu, gribēdams atbrīvot mūs no ļaunā gara varas, esi vēlējies, lai Tavs Dēls uzņemtos krusta ciešanas: ļauj mums, Taviem kalpiem, sasniegt augšāmcelšanās žēlastību. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.
BEIGĀS
Virs zemes šeit un mūžībā
Tev vienam slava dodama,
Jo Tu, ak Kungs, kā it neviens
Mūs esi mīlējis paties’!
Lūgsimies:
Mēs Tevi lūdzam, Kungs, lai nāk bagātīga svētība pār Taviem ļaudīm, kas ar dievbijīgu prātu ir apcerējuši Tava Dēla ciešanas un nāvi: lai viņiem tiek atlaisti grēki, dots iepriecinājums, stiprināta ticība un nodrošināta mūžīgā pestīšana. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.
