Latvijas Bīskapu konference

Bīskapu konferences Baznīcas praksē ir jaunievedums. Ideja tādu veidot radās II Vatikāna koncila laikā 1962. – 1965. gadā. Tās struktūra un darba stils tika izstrādāts līdz ar jauno Kanonisko likumu kodeksu, kuru pāvests Jānis Pāvils II promulģēja 1983.gada 25. janvārī

Kodeksa 447. – 459. kanons sīki izklāsta Bīskapu konferences struktūru un darbības veidu.

K. 447. Bīskapu konferen­ce kā pastāvīgs iestādījums ir kā­das tautas vai noteiktas teritori­jas bīskapu kopa, kas saskaņā ar likumu normu kopēji izpilda da­žus pastorālos uzdevumus, bal­stoties uz savas teritorijas kris­tiešiem, lai veicinātu bagātīgāku to labumu saņemšanu, ko cilvē­kiem sniedz Baznīca, it īpaši ar apustulāta formām un veidiem, kas ir attiecīgi piemēroti laika un vietas apstākļiem.

K. 448.

l.§ Bīskapu konferences pa­rasti saskaņā ar k. 450. priekšrak­stu aptver visu tās pašas nācijas partikulāro Baznīcu vadītājus.
2.§ Taču, ja saskaņā ar Apustuliskā Krēsla spriedumu, kurš ir uzklausījis ieinteresētos diecēžu bīskapus, personu vai lietu apstākļi to prasa, Bīskapu konfe­rence var tikt dibināta mazākai vai lielākai teritorijai tā, lai tajā vai nu ietilptu tikai dažu noteik­tās teritorijas partikulāro Baznī­cu bīskapi, vai arī partikulāro Baznīcu vadītāji no dažādām nācijām.

K. 449.

l.§ Vienīgi visaugstākā Baz­nīcas autoritāte, uzklausījusi ie­interesētos bīskapus, ir tiesīga dibināt, likvidēt vai atjaunot Bīs­kapu konferences.
2.§ Likumīgi dibinātai Bīska­pu konferencei paša likuma spē­kā ir juridiskās personas tiesības.

K. 450.

l.§ Pie Bīskapu konferences uz paša likuma pamata pieder visi diecēzes bīskapi un tie, ko li­kums viņiem pielīdzina attiecīgā teritorijā, tāpat arī bīskapi koadjutori, palīgbīskapi un citi titulārbīskapi, kas veic tai pašā teri­torijā kādu Apustuliskā krēsla vai Bīskapu konferences viņiem uzticēto uzdevumu. Var ielūgt arī cita rita ordinārijus, taču tā, lai viņiem būtu tikai padomdevēja balss, ja Bīskapu konferen­ces statūti nenosaka ko citu.
2.§ Pārējie titulārbīskapi, kā arī pāvesta legāts likuma spēkā nav Bīskapu konferences locekļi.

K. 451. Katrai Bīskapu konferencei ir jāizveido savi sta­tūti, kas jāpārbauda Apustuliskajam Krēslam, kuros, cita star­pā, ir jāizkārto, kad notiek konfe­rences plenārsēdes, jāgādā par pastāvīgu Bīskapu padomi un konferences ģenerālsekretariātu, kā arī par citiem amatiem un ko­misijām, kas saskaņā ar konfe­rences spriedumu efektīvāk pa­līdz sasniegt mērķi.

K. 452.

l.§ Katrai Bīskapu konferen­cei ir jāizvēl sev priekšsēdētājs, jānosaka, kas izpildīs priekšsē­dētāja vietnieka pienākumus, kad priekšsēdētājs ir likumīgi aizkavēts, un saskaņā ar statūtu priekšrakstiem jānozīmē ģene­rālsekretārs.
2.§ Konferences priekšsēdē­tājam vai tad, ja viņš ir likumīgi aizkavēts, priekšsēdētāja vietnie­kam ir jāvada ne tikai Bīskapu konferences plenārsesijas, bet arī pastāvīgā padome.

K. 453. Bīskapu konferen­ces plenārsesijām ir jānotiek vis­maz reizi gadā, un bez tam kat­ru reizi, kad to prasa īpašie ap­stākļi, saskaņā ar statūtu priekš­rakstiem.

K. 454.

l.§ Lēmēja balss tiesības Bīs­kapu konferences plenārsēdēs saskaņā ar pašu likumu ir diecēžu bīskapiem, tiem, kurus li­kums viņiem pielīdzina, kā arī bīskapiem koadjutoriem.
2.§ Palīgbīskapiem un pārē­jiem titulārbīskapiem, kas pieder pie Bīskapu konferences, ir lē­mēja vai padomdevēja balss at­karībā no konferences statūtu priekšrakstiem, taču tikai tiem, kas minēti l.§, ir lēmēja balss, sa­stādot vai mainot statūtus.

K. 455.

l.§ Bīskapu konference var izdot vispārējos dekrētus tikai lietās, kur to priekšraksta vispā­rējs likums vai nosaka Apus­tuliskā Krēsla pavēle, dota vai nu ar Motu proprio vai uz pašas konferences lūgumu.
2.§ Lai dekrēti, kas minēti l.§, tiktu derīgi pieņemti, tie ir jāpieņem plenārsēdē ar vismaz divu trešdaļu bīskapu vai vi­ņiem likumā pielīdzināto parti­kulāro Baznīcu vadītāju, kas ar lēmēju balsi pieder pie konfe­rences, balsu vairākumu; tiem nav saistoša spēka, kamēr Apustuliskais Krēsls nav tos ap­stiprinājis un tie nav kļuvuši li­kumīgi promulģēti.
3.§ Promulgācijas veidu un laiku, ar kuru dekrēts stājas spēkā, nosaka pati Bīskapu konference.
4.§ Gadījumos, kur ne vispārē­jais likums, ne īpaša Apustuliskā Krēsla pavēle nav devusi Bīska­pu konferencei l.§ minēto varu, katra diecēzes bīskapa kompe­tence paliek neskarta, un ne kon­ferencei, ne arī tās priekšsēdētā­jam nav tiesību rīkoties visu bīs­kapu vārdā, ja tam nav piekrituši visi bīskapi un katrs atsevišķi.

K. 456. Pēc Bīskapu kon­ferences plenārsesijas beigām priekšsēdētājam ziņojums par konferences sesijas gaitu un tās dekrēti ir jānosūta Apustuliskajam Krēslam, lai tas uzzinātu sesijas norisi un, ja ir pieņem­ti kādi dekrēti, varētu tos pār­baudīt.

K. 457. Pastāvīgas Bīskapu padomes uzdevums ir rūpēties, lai tiktu sagatavotas konferences plenārsesijā apspriežamas lietas un pienācīgi izpildīti plenārsesijā pieņemtie lēmumi, tās uzdevums ir arī kārtot citas lietas, kas tai tiek uzticētas sa­skaņā ar statūtu normu.

K. 458. Ģenerālsekretāra uzdevums ir sastādīt ziņojumu par konferences plenārsesijas gaitu un dekrētiem, kā arī par pastāvīgās Bīskapu padomes ak­tiem un to izziņot visiem konfe­rences locekļiem, bez tam sarak­stīt citus dokumentus, kurus tai uzdod sastādīt konferences priekšsēdētājs vai pastāvīgā pa­dome.

K. 459.

l.§ Ir jāizkopj attiecības starp Bīskapu konferencēm, it īpaši tā­dām, kas atrodas kaimiņos, lai veicinātu un aizsargātu kopējo labumu.
2.§ Taču cikkārt konferenču akcijas vai darbības veids pie­ņem starptautisku formu, ir jā­uzklausa Apustuliskais Krēsls.

[/vc_column_text][vc_custom_heading text=”Dekrēti” font_container=”tag:h2|text_align:center” use_theme_fonts=”yes” el_id=”Dekreti”][/vc_column][/vc_row][vc_row][vc_column][vc_column_text]

Atklātā vēstule “Par Latvijas nākotni domājot”, 2014. gada 6. maijā 
Paziņojums “Terra Mariana 800 gadu jubileja”, 2015. gada janvāris
Par līdzdalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās