Šodien, kad uzsākam lūgties svētā Jāzepa novennu, īpašā veidā lūgsimies par aicinājumiem. Kopā apcerēsim “Pro Sanctitate” dibinātāja, Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas, kuram piemita patiesa un dziļa veltīšanās svētajam Jāzepam, meditācijas.
10. marts – pirmā diena
Jāzeps – labs un taisnīgs vīrs
No sv. Mateja Evaņ?ēlija (1, 18-19)
“Ar Kristus dzimšanu bija tā: kad Viņa māte Marija tika saderināta ar Jāzepu, iekams viņi sagāja kopā, izrādījās, ka viņa savās miesās ieņēmusi no Svētā Gara. Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisnīgs un negribēdams viņai neslavu celt, gribēja viņu slepeni atstāt.”
No G. Džakvintas rakstiem
“Jau pirms tikšanās ar Mariju Jāzeps bija svēts. Jēzus ir mūžīgais Dieva Vārds, Jaunava Marija – Bezvainīgi Ieņemtā; Jāzeps ir apdāvināta persona, taču viņa svētums ir ikdienišķs, bez brīnumdarīšanas iespējām.
To noteikt ir vienkārši: brīdī, kad Dievs uzrunā Jāzepu, Viņš nerunā caur kādu eņ?eli, kā tas notiek ar Jaunavu Mariju, bet caur redzējumu sapnī. Mums ir svarīgi to saprast tādēļ ka tad, kad pieminam svētumu, mēs runājam par ikdienišķu svētumu, tas ir – mīlestību uz Kungu un pilnīgu atvērtību Dieva gribai. Tas ir tas, kas piemīt svētajam Jāzepam.” (Homīlijas)
Kluss pārdomu brīdis
Lūgsimies
Svētais Jāzep, labais un taisnīgais vīrs, dari, lai mēs vērstos pie tevis kā pie ikdienišķās dzīves parauga. Vadi mūsu ikdienas dzīvi svētumā, māci nemitīgi meklēt personīgas attiecības ar Jēzu un Mariju. Caur Kristu, mūsu Kungu.
11. marts – otrā diena
Jāzeps – Marijas laulātais draugs un Baznīcas sargātājs
No sv. Mateja Evaņ?ēlija (1, 20-21)
“Kamēr Jāzeps par to domāja, lūk, Kunga eņģelis parādījās viņam sapnī, sacīdams: Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties pieņemt savu sievu Mariju, jo kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem.”
No G. Džakvintas rakstiem
“Svētais Jāzeps ir Baznīcas aizbildnis un it īpaši priesteru aizbildnis. Jaunava Marija ir pirmā laje Baznīcā un, tāpat kā visi Baznīcas locekļi, piedalās Kristus priesterībā īpaši mistiskā veidā. Svētais Jāzeps, Marijas sargātājs un aizstāvis, lo?iski, ka kļūst par visu to aizstāvi, kas ir ietērpti priesterībā caur kristību. Tātad veltīšanās svētajam Jāzepam no mūsu puses, no visas Baznīcas puses, vajadzētu kļūt vēl patiesākai un dziļākai, izjustākai, izplatītākai, un viņu, kas ir tik cieši blakus Jaunavai Marijai, nepieciešams lūgt, lai kļūst par mūsu dzīves aizbildni.” (Homīlijas)
Kluss pārdomu brīdis
Lūgsimies
Svētais Jāzep, Marijas vīrs un Baznīcas aizbildnis, uzturi mūs mūsu vājumā un grūtībās, visus kas ir kristīti un dzīvo cerībā Tavā aizbildniecībā. Dāvā visiem priesteriem un taviem bērniem spēku, uzticību un drosmi patiesā brāļu mīlestībā soļot pa Baznīcas ceļu. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.
12. marts – trešā diena
Jāzeps – paklausīgs Dieva gribai
No sv. Mateja Evaņ?ēlija (1, 22-24)
“Bet tas viss ir noticis, lai piepildītos, ko Kungs runājis caur pravieti, kas saka: Lūk, jaunava ieņems savās miesās un dzemdēs Dēlu, un nosauks Viņu vārdā Emanuēls, kas ir tulkots: Dievs ar mums. Bet Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Kunga eņģelis bija viņam pavēlējis, un pieņēma savu sievu”.
No G. Džakvintas rakstiem
“Jāzeps ir vīrs ar nebeidzamiem sapņiem, nevainojamu paklausību. Vīrs, kas paliek nepamanāms, ir kā ēna, kas piesedz Mariju un Jēzu. Brīdī, kad parādās saule, kas ir Jēzus, ēna izgaist.
Kad nomiris? Kā nomiris? Kur? Nav svarīgi. Jāzeps izpildīja savu misiju, kā skices pēdējā noslēdzošā līnija, kurai jāizgaist un viņš izgaist.” (Homīlijas)
Kluss pārdomu brīdis
Lūgsimies
Svētais Jāzep, paklausīgais kalps dievišķai gribai, palīdzi mums izprast Dieva Mīlestības lūgumu mūsu ikdienas dzīvē; mūsu “Lai notiek!” un paklausīgu un paļāvīgu “jā” Tēvam, lai spētu atkārtot Jēzus tikumus – lēnprātību un pazemību. Caur Kristu, mūsu Kungu.
13. marts – ceturtā diena
Jāzeps – drosmes piemērs
No sv. Mateja Evaņ?ēlija (2,13-15)
“Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī, sacīdams: Celies un ņem Bērnu un Viņa Māti, un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev sacīšu, jo notiks, ka Herods meklēs Bērnu nonāvēšanai! Viņš, uzcēlies naktī, paņēma Bērnu un Viņa māti un aizgāja uz Ēģipti. Un viņš bija tur līdz Heroda nāvei, lai izpildītos, ko Kungs ir sacījis caur pravieti, kas priekšsludināja: No Ēģiptes es aicināju savu Dēlu.”
No G. Džakvintas rakstiem
“Iesim pie Jāzepa, lūdzot viņam drosmi lielās lietās (…). Tādēļ ka mums ir vajadzīga drosme, lai izietu ārpusē, izietu pasaulē. Pasaulē kāda tā ir šodien, kur valda cietsirdība, narkotikas, netaisnīgums, visvarenība. Drosmi, lai teiktu, ka visiem, visiem jākļūst svētiem. Tikai viena kripatiņa svētuma neprātības vai cerības mums var dot spēku runāt par tik lielu un sarež?ītu lietu.” (Homīlijas)
Kluss pārdomu brīdis
Lūgsimies
Svētais Jāzep, drosmes piemērs, esam bailīgas radības pieķērušās mazām lietām, dāvā mums drosmi un uzdrīkstēšanos uz lielām lietām un saglabā mūsos “neprātības” kripatiņas, lai mēs nenogurstoši sludinātu cerību pasaulei – visi svēti un visi brāļi. Caur Kristu, mūsu Kungu.
14. marts – piektā diena
Jāzeps – dievišķā pārņemts
No sv. Mateja Evaņ?ēlija (2,19-21)
“Bet pēc Heroda nāves, lūk, Kunga eņģelis Ēģiptē parādījās Jāzepam sapnī un sacīja: Celies un ņem Bērnu un Viņa māti, un ej uz Izraēļa zemi, jo miruši ir tie, kas tiecās pēc Bērna dvēseles. Un viņš piecēlās, ņēma Bērnu un Viņa māti un iegāja Izraēļa zemē.”
No G. Džakvintas rakstiem
“Jāzeps pieņem Dieva gribu, kas viņam atklājās vienkāršā veidā, dzīvo kopā ar Mariju, kā bija vienojušies, un paļāvībā gaida notikumus, kas sekos. Jāzeps, dievišķā spēka pārņemts, ir piemērs mums, kādai vajadzētu būt mūsu saistībai ar dievišķo, tad patiešām izdzīvosim mūsu kristiešu sūtību.
Kad ienākam kādā kapelā vai Baznīcā, kur ir Vissvētākais Sakraments, mums vajadzētu izjust īpašu gaisotni, ka tā ir īpaša pasaule, jauna pasaule, noslēpumu un ticības pasaule. Mums tas gadās reti, bet Jāzeps šādā situācijā bija vienmēr: viņš bija pārņemts ar ticības noslēpumu.” (Homīlijas)
Kluss pārdomu brīdis
Lūgsimies
Svētais Jāzep, ticības noslēpuma pārņemts, dāvā mums Tavu dievišķi pārņemto sirdi, dari mūs par Kristus lieciniekiem šai pasaulē. Caur Kristu, mūsu Kungu.
15. marts – sestā diena
Jāzeps – pazemīgs un kluss vīrs
No sv. Mateja Evaņ?ēlija (2, 22-23)
“Bet izdzirdis, ka Arhelaus valda Jūdejā, sava tēva Heroda vietā, Jāzeps baidījās tur iet un, sapnī pamācīts, aizgāja Galilejas daļā. Un nogājis Viņš dzīvoja pilsētā, kura saucās Nācarete, lai izpildītos, ko pravietis bija sacījis: Viņš tiks saukts Nācarietis.”
No G. Džakvintas rakstiem
“Viena no visraksturīgākajām Jāzepa īpašībām ir pazemība, palikt neievērotam Dieva darbu priekšā, kad ir paveikts tas, ko Dievs ir uzticējis; arī mūsu uzdevumu var pārtraukt jebkurā dzīves brīdī, jebkurā dzīves situācijā. Par velti esam saņēmuši un, kad Kungs mūs lūdz ”atkāpties”, palikt neievērotiem, atcerēsimies svēto Jāzepu.” (Homīlijas)
Kluss pārdomu brīdis
Lūgsimies
Svētais Jāzep, pazemīgais un klusais vīrs, māci mūs padarīt auglīgas dāvanas, ko labais Dievs mums uzticējis, dāvā mums pazemību palikt neievērotiem, lai dotu iespēju augt citiem, ar prieku, ar mieru, bez sūkstīšanās. Caur Kristu, mūsu Kungu.
16. marts – septītā diena
Jāzeps – vienkāršs vīrs un godīgs strādnieks
No sv. Lūkasa Evaņ?ēlija (2,1.4-5)
“Jau daudzi mēģinājuši uzrakstīt nostāstus par notikumiem, kas risinājušies mūsu vidū. Lai tu pārliecinātos tās mācības patiesībā, kurā tu esi mācīts. Jūdejas ķēniņa Heroda laikā dzīvoja kāds Abijas kārtas priesteris, vārdā Zaharijs, un viņa sieva, vārdā Elizabete, no Ārona cilts.”
No G. Džakvintas rakstiem
“Jāzeps pildīja godīgi savu amatu, pieticīgu, taču ļoti nozīmīgu, jo pilsētiņā, kur bija tikai dažas nelielas mājas, galdnieks bija tas, kas darīja visādus darbus. Ja bija vajadzīgs pildīja arī atslēdznieka pienākumus. Nedomāju, ka būtu arī kāda konkurence ar otru galdnieku, jo ar vienu jau bija par daudz. Jāzeps godīgi pildīja savu darbu vienkāršībā, nabadzībā un Jēzus mācās šai amatā un padara to vajadzīgu un nepieciešamu, jo pilsētā ir vajadzīgs galdnieks un atslēdznieks.” (“Jēzus dvēseles noslēpumi”, rekolekcijas, nepublicēts)
Kluss pārdomu brīdis
Lūgsimies
Svētais Jāzep, godīgais strādniek, dāvā mums, iekļautiem Tēva atpestīšanas plānā, nenogurstoši strādāt apslēptībā; svētdari mūsu darba stundas, ko Tev veltām un dari, lai mēs mīlestībā pārvērstu pasauli. Caur Kristu, mūsu Kungu.
17. marts – astotā diena
Jāzeps – mazā Jēzus tēvs
No sv. Lūkasa Evaņ?ēlija (2, 41-43. 46-49)
“Jēzus vecāki Lieldienu svētkos ik gadus gāja uz Jeruzalemi. Un tie, kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzalemi. Un kad viņi, izbeidzoties svētku dienām, atgriezās atpakaļ, bērns Jēzus palika Jeruzalemē, bet Viņa vecāki to nezināja. Un notika, ka pēc trim dienām tie Viņu atrada sēžam dievnamā starp rakstu mācītājiem, tos uzklausot un tiem jautājot. Un visi, kas Viņu dzirdēja, bija pārsteigti par Viņa gudrību un atbildēm. Un tie, Viņu ieraudzījuši, brīnījās. Un Viņa māte sacīja Viņam: Dēls, kāpēc Tu mums tā darīji? Lūk, Tavs tēvs un es ar sāpēm Tevi meklējām. Un Viņš tiem sacīja: Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai jūs nezinājāt, ka man jādarbojas tanīs lietās, kas ir mana Tēva”.
No G.Džakvintas rakstiem
“Jēzus paliek Jeruzālemes templī, kamēr abi vecāki jau bija dienas gājuma attālumā ceļā uz Nācareti, pēc trīs dienu meklējumiem Viņu atrod, un Jaunava Marija, protams ar delikātu mātišķu maigumu, jo ir Dieva Māte un Bezvainīgi Ieņemtā, viņam pārmet un saka: Dēls, kāpēc Tu mums to nodarīji? Lūk, Tavs tēvs un es esam sarūgtināti par to, ko nodarīji.
Caur šo gadījumu Jaunava Marija atklāj savu mātišķību un savukārt svētais Jāzeps savu tēvišķo gādību.
Pēc šīs epizodes svētais Lūkass turpina: gāja viņiem līdzi uz Nācareti un bija paklausīgs, dzīvojot vienkāršu dzīvi nabadzībā un darbā, tāpat kā visi citi bērni viņa vecumā šai mazajā, nabadzīgajā pilsētiņā. Bet šai dzīvei piemita tāda bagātība un prieks, miers un sevis dāvāšana, kas patiešām darīja šo ?imeni kā paraugu visiem, jo tās pamatā bija dievišķās un cilvēciskās harmonijas veselums.” (“Par tevi teic’ apbrīnojamas lietas”, Pro Sanctitate izdevums)
Kluss brīdis pārdomām
Lūgsimies
Svētais Jāzep, Nācaretes ģimenes Dieva tēvišķās mīlestības izpausme, iemāci mums būt mūsu ģimenēs un mūsu uzturēšanās vietās personām, kas dāvā prieku, mieru un saskaņu. Caur Kristu, mūsu Kungu.
18. marts – devītā diena
Jāzeps – ar Jēzu un Mariju
No sv. Lūkasa Evaņ?ēlija (2, 51 – 52)
“Jēzus gāja tiem līdz. Un viņi nonāca Nācaretē; un Viņš bija tiem paklausīgs. Un Viņa māte glabāja visus šos vārdus savā sirdī. Un Jēzus pieņēmās gudrībā un gados, un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem.”
No G. Džakvintas rakstiem
“Iedomājieties, ko Jaunavai Marijai nozīmēja saprast, ka viņai ir dēls – mūžīgi iemiesotais Vārds. Viņa to pilnīgi apzinājās. Kā māte, kas vēl labu un mīl savu dēlu, tāpat arī Jaunava Marija mīlēja Jēzu, kurš bija mūžīgais Dieva Dēls. Un svētais Jāzeps? Viņam blakus atradās Bezvainīgi Ieņemtā. Viņam piemita bijība to uzlūkot, cik pārāka par viņu tā bija. Un ko var teikt par Jēzu, Dieva Dēlu? Taču vienlaicīgi blakus šim neizsakāmajam augstuma redzējumam ir šī patiesā vienkāršība, sevis dāvāšana citiem, atvērtība. Pilnīgs dievišķās un cilvēciskās dabas savienojums.” (“Par tevi teic’ apbrīnojamas lietas”, Pro Sanctitate izdevums)
Kluss pārdomu brīdis
Lūgsimies
Nācaretes Svētā ?imene, māci mums pazemību un strādīgumu; Trīsvienīgā Mīlestība, lai mājo katras ?imenes sirdī un lai šī mīlestība pārveidotu sabiedrību un tajā valdītu miers. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.
Ak, Marijas Bezvainīgā Sirds,
jebkura svētuma dzīvais paraugs,
dod visiem saviem bērniem
paļāvību kļūt svētiem.
Sagatavoja “Pro Sanctitate”
Atgriezties uz sadaļu “Litānijas un novennas”
