17. aprīlis
Svētā Kateri Tekakvita piedzima 1656.?gadā mohauku indiāņu ciematā tagadējās ASV ziemeļaustrumos. Tekakvitas tēvs bija mohauku cilts Bruņurupuča klana virsaitis. Aptuveni 1651.–1652. gadā viņš vadīja mohauku iebrukumu kaimiņu algonkinu indiāņu cilšu teritorijās un no sekmīgā karagājiena atveda gūstekņus, skaistāko no algonkinu sievietēm paņemot par sievu.
Tekakvitas māte bija kristīta indiāniete no algonkinu apmetnes tagadējās Kanādas Kvebekas provincē. Tur ar kristīgo ticību viņu iepazīstināja franču jezuītu misionāri. Atšķirībā no algonkiniem, mohauku indiāņi vēl kristietību nepazina un pret to izturējās atklāti naidīgi. Tomēr Tekakvitas māte savai meitai jau no mazotnes stāstīja par Dieva Dēlu Jēzu Kristu, kas nomiris un augšāmcēlies par cilvēku grēkiem. Diemžēl jau četru gadu vecumā Tekakvita zaudēja māti, tēvu un mazo brālīti, kas saslima un nomira no toreiz mohauku apmetnēs plaši izplatītās baku epidēmijas. Arī pati Tekakvita bija tuvu nāvei, bet brīnumainā kārtā izdzīvoja. Tomēr slimības dēļ viņas redze visu mūžu bija ļoti vāja, bet seju izvagoja baku rētas.
Pēc vecāku nāves rūpes par mazo meiteni uzņēmās viņas tēvabrālis, kas bija kļuvis par jauno Bruņurupuča klana virsaiti. Viņa namā vienpadsmit gadus vecā Tekakvita pirmo reizi tikās ar jezuītu misionāriem. Pēc nesenās sakāves cīņās ar frančiem mohaukiem saskaņā ar pamiera noteikumiem vajadzēja ļaut savu teritoriju brīvi šķērsot misionāriem. Atceroties mātes stāstīto par kristiešu Dievu, Tekakvita ar interesi klausījās, ko stāstīja priesteri, kas uz nakti bija apmetušies tēvabrāļa namā. Viņu uzrunāja viesu atvērtība, pazemība un neviltotā cilvēkmīlestība.
Priesteri devās tālāk, bet Tekakvitas sirds palika atvērta – viņa vēlējās uzzināt vairāk par šo Dievu un Viņa Dēlu. Tomēr tēvabrāļa atklātais naidīgums pret kristietību ilgu laiku slāpēja alkas pēc Patiesības. Tikai septiņus gadus vēlāk Tekakvitai radās iespēja ilgāk runāt ar priesteri. Viņa lūdza jezuītu tēvam iespēju plašāk iepazīties ar kristīgo ticību un saņemt Kristību. 1676. gada Lieldienās divdesmit gadu vecumā Tekakvita tika kristīta un pieņēma vārdu Kateri, kas irokēzu valodā nozīmē Katrīna, par godu svētajai Katrīnai no Sjēnas.
Pēc kristībām par Tekakvitas Kateri jauno ticību uzzināja jau visa cilts un viņa kļuva par apkārtējo nicinājuma un apsmiekla objektu. Sākotnēji meiteni pasargāja viņas sociālais statuss. Viņas tēvabrālis bija virsaitis, un daudzi jaunie mohauku vīrieši sapņoja apņemt viņu par sievu. Tomēr Kateri atteicās no visiem precību piedāvājumiem. „Mans līgavainis ir Jēzus Kristus,” paziņoja jaunā indiāniete, kura jau bija izlēmusi dzīvot celibātā, lai veltītu savu dzīvi kalpošanai Kristum un līdzcilvēkiem. Šāds indiāņu sievietēm tolaik neiedomājams lēmums vēl vairāk pasliktināja Kateri stāvokli ciltsbrāļu acīs. Dažādus publiskus pazemojumus Kateri nācās paciest nedaudz vairāk par gadu, līdz beidzot ar priesteru atbalstu izdevās bēgt.
Viņa nonāca kristīgo indiāņu apmetnē netālu no tagadējās Monreālas pilsētas Kanādas teritorijā, kur ar patiesu dedzību veltījās lūgšanām un kalpošanai ciemata nabadzīgākajiem iedzīvotājiem un bērniem. Pēc pirmā pilsētas apmeklējuma, kura laikā viņa pirmo reizi arī klātienē sastapa klostermāsas, Kateri lūdza atļauju viņas ciematā veidot jaunu māsu kongregāciju. Viņas garīgais tēvs gan šādu lūgumu uzskatīja par pāragru, jo Kateri bija kristīta tikai pāris gadus. Kateri ar pazemību pieņēma šo noraidījumu. Tomēr, pašai nemaz to īsti neapzinoties, viņa jau sen bija sākusi pilnvērtīgi dzīvot savu apslēpto klosterdzīvi.
23?gadu vecumā Kateri nopietni saslima. Slimība pilnīgi atņēma fiziskos spēkus, tomēr nespēja ietekmēt ne viņas stipro ticību un mīlestību pret Kristu, ne pazemību, pacietību un laipnību attiecībās ar līdzcilvēkiem. Kateri nomira 1680. gada 17. aprīlī. Klātesošie jezuītu priesteri un ciemata indiāņi liecināja, ka neilgu brīdi pēc aiziešanas no Kateri sejas pilnībā pazuda baku atstātās rētas.
Svētā Kateri ir īpaši nozīmīga tieši Amerikas indiāņiem, jo viņas kā pirmās kanonizētās indiānietes pazemīgā un nesavtīgā mīlestība pret Jēzu Kristu un savu tautu palīdz dziedēt brūces, kādas atstājusi morāli pretrunīgā Amerikas pirmiedzīvotāju kristianizācijas vēsture. Kateri Tekakvita tika pasludināta par svēto 2012. gada 21. oktobrī.
Ingrīda Puce, “Katoļu Kalendārs 2013”
