2. aprīlis
Kalungsods ir dzimis 1655. gadā. Nav precīzas informācijas par viņa dzimšanas vietu, tomēr nereti tiek norādīta Cebu province Filipīnās. Arī par bērnību pirms misionārās darbības uzsākšanas zināmas tikai dažas detaļas. Iespējams, viņš savu pamatizglītību ieguva jezuītu skolā, kur mācījās katehismu un spāņu valodu, kā arī uzlaboja gleznošanas, dziedāšanas, galdniecības prasmes, kas nepieciešamas misionāra darbā. Kad Pedro bija 14 gadi, viņš līdz ar citiem jaunajiem katehētiem devās jezuītiem līdzi misijā uz Ladrones salām (Islas de los Ladrones vai „Zagļu salas”). 1668. gadā Kalungsods ceļoja ar spāņu jezuītu misionāriem uz šīm salām, bet vēlāk kopā ar svētīgo Djego Luis de San Vitores devās uz Guamu evaņģelizēt un katehizēt čamorus.
Misionāra dzīve bija grūta, jo pārtika netika piegādāta regulāri, džungļi apgrūtināja pārvietošanos, salas regulāri izpostīja taifūni. Neskatoties uz to visu, misija neapstājās un viņi atgrieza nozīmīgu skaitu vietējo iedzīvotāju.
Ķīniešu tirgotājs Koko sāka izplatīt baumas, ka kristību ūdens, ko misionāri izmanto, ir saindēts. Tā kā daži čamoru iezemieši, kam bija vāja veselība un kas bija nokristīti, nomira, daudzi ieticēja šim stāstam un uzskatīja, ka misionāri ir pie tā vainīgi. Koko ātri vien sāka atbalstīt vietējais ārsts un jaunieši, kas nicināja misionārus.
Meklējot aizbēgušo biedru, Kalungsods un San Vitores nonāca Tumonas ciemā. Tur viņi uzzināja, ka ciema virsaiša Matapanga sieva ir dzemdējusi meitu, un tūlīt pat vēlējās doties bērnu nokristīt. Koko runu ietekmēts, virsaitis agresīvi iebilda. Lai dotu Matapangam kādu laiku nomierināties, misionāri sapulcināja ciema bērnus un dažus pieaugušos krastmalā un sāka pārrunāt ar ticību saistītus jautājumus. Viņi uzaicināja Matapangu viņiem pievienoties, bet viņš atkliedza, ka dusmojoties uz Dievu un viņam esot līdz kaklam kristīgā mācība.
Apņēmies nogalināt misionārus, Matapangs devās projām un mēģināja savervēt citu ciema iedzīvotāju Hirao, kas nebija kristietis. Hirao sākumā attiecās, jo redzēja, ka misionāri ir laipni pret vietējiem iedzīvotājiem, bet tad Matapangs viņam pārmeta gļēvulību, kas aizskāra viņa patmīlību, un viņš padevās. Šajā īsajā laikā, kamēr Matapangs bija atstājis māju, San Vitores un Kalungsods ar mātes kristietes piekrišanu nokristīja mazo meiteni.
Kad Matapangs uzzināja par to, viņš vēl vairāk saniknojās. Viņš meta ar šķēpu vispirms Pedro, kas paspēja izvairīties. Liecinieki teica, ka Kalungsods varēja aizbēgt, bet negribēja atstāt San Vitori vienu pašu. Kalungsodam vispirms iesita pa krūtīm, un viņš nokrita uz zemes, tad Hirao viņam ar mačeti nocirta galvu. San Vitores atlaida Kalungsodam grēkus, pirms pats tika nogalināts.
Matapangs paņēma San Vitores krucifiksu un sadragāja to ar akmeni, zākājot Dievu. Abi slepkavas atkailināja Kalungsoda un San Vitores ķermeņus, piesēja lielus akmeņus pie viņu kājām un iemeta ūdenī.
Pedro Kalungsods tika kanonizēts par svēto 2012. gada 21. oktobrī.
Ingrīda Puce, “Katoļu Kalendārs 2013”
