4. marts
Džovanni piedzima 1803. gadā Itālijā dievbijīgā ģimenē. Pēc tēva pāragrās nāves ģimeni savās mājās uzņēma tēvocis tēvs Antonio. Priesteris kļuva par Džovanni garīgo un intelektuālo skolotāju. 15 gadu vecumā Džovanni iestājās Vičenzas seminārā, kur sešus gadus vēlāk pats sāka pasniegt lekcijas. 1827. gadā Džovanni tika iesvētīts par priesteri un brīdi pēc tam ieguva pamatskolas pasniedzēja diplomu. Ņemot vērā Džovanni pedagoģiskos talantus, viņš tika nozīmēts par semināra pasniedzēju un garīgo vadītāju, kur kalpoja 18 gadus. 1831. gadā Džovanni izveidoja pirmo skolu nabadzīgām meitenēm, bet 1836. gadā Sv. Dorotejas māsu skolotāju kopienu, lai nodrošinātu skolas ar pasniedzējām. Džovanni vēlējās, lai māsas rūpētos arī par kurlām, mēmām un garīgi atpalikušām meitenēm. Viņas rūpējās par slimiem un veciem cilvēkiem slimnīcā un mājās.
1850. gadā tēvu Farinu iecēla par Trevizo bīskapu. Šajā amatā viņš aizsāka dažādas pastorālās iniciatīvas, formējot lajus un priesterus evaņģelizācijai un citām kristīgām aktivitātēm. Savā 28 gadu ilgajā kalpojumā bīskapa amatā Džovanni izvērsa plašu pastorālo programmu, kas ietvēra sevī priesteru garīgo un vispārējo formāciju un laju apmācību evaņģelizācijai, semināra izglītības sistēmas reformu un dažādu asociāciju izveidošanu rūpēs par nabagajiem. Džovanni tika saukts par žēlsirdīgo bīskapu. Viņa spēki samazinājās pēc smagas slimības 1886. gadā, bet divus gadus vēlāk Džovanni nomira no sirdstriekas. Viņa līdzjūtības pilnā attieksme pret nabagajiem un izpratne par izglītības nozīmību padara bīskapu Farinu par vienu no 19.gs. izcilākajiem bīskapiem. Mūsdienās viņa izveidotais māsu skolotāju institūts darbojas izglītības sistēmā, kā arī veselības aprūpē un pastorālajā palīdzībā vairākās valstīs.
Džovanni Antonio Farina tika kanonizēts par svēto 2014. gada 23. novembrī.
Evita Grudule, “Katoļu Kalendārs 2015”
