Nunciatūra

Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs:
arhibīskaps Georgs Gesnvains (Georg Gänswein)

Adrese:
T. Kosciuškos g. 28
LT-01100 Vilnius
Lietuva
Tel: (00) 370 5 212 36 96, (00) 370 212 34 46
Fakss: (00) 370 212 42 28
E-pasts: nuntius.balticus@gmail.com
Nuncija uzrunas Latvijā

Diplomātiskās attiecības starp Svēto Krēslu un Latviju tika dibinātas 1921. gadā. Šajā gadā Latvijā ieradās pirmais apustuliskais delegāts Latvijā arhibīskaps Antonino Cekīni, kas pārstāvēja Svēto Krēslu arī Igaunijā un Lietuvā. Svētā Krēsla nunciatūra Latvijā atradās Rīgā, Jura Alunāna ielā 2. Pēc Latvijas okupāciju perioda (1940.-1991.) diplomātiskās attiecības starp Latviju un Svēto Krēslu oficiāli tika atjaunotas 1991. gada 1. oktobrī, pārstāvību nosakot attiecīgi vēstniecības un nunciatūras līmenī. Latvijā akreditētā apustuliskā nuncija (pāvesta sūtņa jeb vēstnieka) rezidence, kā arī Nunciatūra atrodas Viļņā, Lietuvā. Būdams apustuliskais nuncijs Lietuvā, viņš vienlaikus pārstāv Svēto Krēslu Latvijā un Igaunijā.

Pāvesta sūtņi, apustuliskie nunciji Latvijā

Akille Rati

Kā pirmais pāvesta sūtnis Latvijā (un Igaunijā) 1920. gada 20. martā Rīgā bija ieradies apustuliskais vizitators, pāvesta nuncijs Polijā Akille Rati (Achille Ratti, vēlākais pāvests Pijs XI).
A.Rati dzimis 1857. gada 31. maijā. Iesvētīts par priesteri 1879. gadā, strādājis zinātnisko darbu paleogrāfijā, vadījis Milānas Ambrozija bibliotēku un Vatikāna bibliotēku. 1918. gada maijā pāvests Benedikts XV viņu iecēla par apustulisko vizitatoru Polijā un arī Baltijas valstīs. Viņa laikā galvenais un sarežģītais uzdevums bija dibināt jaunu Baznīcas hierarhiju neatkarīgajās valstīs. 1919. gada 6. jūnijā pāvests Benedikts XV monsinjoru Rati iecēla par Lepanto titulārarhibīskapu un kardinālu, un pirmo apustulisko nunciju Varšavā, kur viņš bija līdz 1921. gada 12. jūnijam. Viņa laikā sarunās ar Latvijas valdību tika izstrādāti nākošā Latvijas un Svētā Krēsla konkordāta pamatprincipi. 1922. gada 6. februārī tika ievēlēts par pāvestu, pieņemot vārdu Pijs XI. Aizgājis mūžībā 1939. gadā.

Antonino Cekīnī

Pirmais apustuliskais nuncijs bija arhibīskaps Antonino Cekīnī (Antonino Zecchini): 1922. – 1926. gadā pāvesta delegāts, 1926. – 1928. gadā apustuliskais internuncijs un no 1928. gada 11. novembra līdz 1935. gada 18. martam apustuliskais nuncijs.
Dzimis 1864. gada 7. decembrī Itālijā, Visko pilsētā. 1879. gadā iestājās jezuītu kongregācijā. Sekoja ilgi studiju gadi Itālijā, Austrijā, Francijā, Spānijā, kuru laikā ieguva Dr.iur.can un Dr.S.th. grādus. Darbojās Dienvidslāvijā kā misionārs. No 1901. līdz 1921. gadam viņš strādāja kā kanonisko tiesību profesors. No 1921. gada kalpoja kā apustuliskais vizitators Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. 1922. gada 22. oktobrī pāvests Pijs XI A. Cekīnī iecēla par Romas kūrijas Miras titulāro arhibīskapu. No 1922. gada 20. oktobra bija apustuliskais delegāts Lietuvā, no 1922. gada 25. oktobra līdz 1926. gadam – apustuliskais delegāts Latvijā un no 1924. gada – apustuliskais nuncijs arī Igaunijā. No 1926. gada 24. aprīļa līdz 1928. gadam – apustuliskais internuncijs Latvijā, no 1928. gada 11. novembra – apustuliskais nuncijs Latvijā. Patstāvīgas nunciatūras nodibināšana Latvijā laikā, kad tās dibināja vienīgi lielvalstīs, liecināja, ka Rīgas arhibīskapiju pāvests uzskatīja par svarīgu katolicisma centru. Nuncijs tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa pirmo šķiru.
A.Cekīni miris 1935. gada 18. martā. Apbedīts 21. martā Rīgā, Sv. Miķeļa kapsētā. Bērēs piedalījās Valsts prezidents, valdība, diplomātiskais korpuss, nākošais nuncijs A.Arata, arhibīskaps A.Springovičs, Bīskapi J.Rancāns, B.Sloskāns, Telšu bīskaps Staugaitis, Igaunijas infulāts Profitlihs, visa Rīgas garīdzniecība, tauta. Uz kapa pieminekļa ir uzraksts, kas beidzas ar vārdiem: “… Es mīlu Latviju un vēlos tajā palikt uz visiem laikiem”.

Antonino Arata

Otrais apustuliskais nuncijs no 1935. līdz 1940. gadam bija apustuliskais nuncijs Latvijā Antonino Arata (Antonino Arata).
Dzimis 1883. gada 28. oktobrī Itālijā. Ieguvis doktora grādu filozofijā, teoloģijā un kanoniskajās tiesībās. Bez tam beidzis speciālu Svētā Krēsla diplomātijas augstskolu, ilgus gadus strādājis diplomātiskajā darbā, pildīdams dažādus Svētā Krēsla uzdevumus. 1935. gada 11. (12.) jūlijā A.Arata tika iecelts par Sardesijas arhibīskapu un apustulisko nunciju Latvijā un līdz apustuliskā nuncija Profitliha (Profittlich) iecelšanai 1936. gada 27. decembrī Igaunijā. Apustuliskais nuncijs Latvijā ieradās 1935. gada 11. novembrī. 1940. gada vasarā bija spiests atstāt okupēto Latviju un izbrauca uz Itāliju.
Miris 1948. gada 25. augustā.

Bez apustuliskā nuncija: 1940. – 1991. gads.

Husto Muljors Garsija

Trešais apustuliskais nuncijs: pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas apustuliskais nuncijs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā no 1992. līdz 1997. gadam bija arhibīskaps Husto Muljors Garsija (Justo Mullor Garc?a).
Dzimis 1932. gada 8. maijā Vilaresā (Los Villares, Ja?n), Spānijā. 1954. gada 8. decembrī ordinēts par priesteri. 1957. gadā ieguvis kanonisko tiesību doktora grādu Gregorija Universitātē Romā. 1959. gadā ir stājies darbā diplomātiskajā dienestā pie Svētā Krēsla, strādājot Valsts sekretariātā, ieņemot amatus Apustuliskajās nunciatūrās Luksemburgā un Beļģijā (1967-1970) un Portugālē (1970-1974). Tad viņš bija Svētā Krēsla vairāku delegāciju loceklis, kā arī vadīja Eiropas un starptautiska mēroga konferences par cilvēktiesību jautājumiem, kultūru, izglītību, ģimenes tiesībām, migrantu un sociālas dabas jautājumiem. 1979. gada 21. martā iecelts par Meridas Augustas titulārarhibīskapu un apustulisko nunciju Kotdivuārā ar paralēlakreditāciju par pronunciju Nigērā un Burkinā Faso. 1979. gada 27. maijā ordinēts par bīskapu. Kopš 1985. gada novembra bija apustuliskais nuncijs, Svētā Krēsla pastāvīgais pārstāvis pie ANO organizācijas Ženēvā. 1991. gadā pēdējās cilvēktiesību komisijas laikā viņš bija vienīgais delegācijas vadītājs, kurš paziņoja par juridiski nelikumīgiem slepeni noslēgtiem paktiem starp Rībentropu un Molotovu attiecībā uz Baltijas valstīm, prasot starptautiskajai sabiedrībai nekavējoties atzīt to neatkarību. 1991. gadā iecelts par apustulisko nunciju Lietuvā, Latvijā un Igaunijā (akreditācija Latvijā 1992. gada 9. martā). Savu diplomātisko misiju Latvijā beidza 1997. gada 1. jūnijā. 1997. gada 2. aprīlī iecelts par apustulisko nunciju Meksikā, bet 2000. – 2007. gadā par Pontifikālās Baznīcas akadēmijas prezidentu Romas kūrijā.
Opus Dei priesteris. Vairāku grāmatu autors, piemēram, “Jaunā kristietība” (Madride, 1967), “Dievs tic cilvēkam” (Madride, 1990; Milāna, 1991). 1997. gadā apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Ervīns Jozefs Enders

Ceturtais apustuliskais nuncijs: 1997. – 2001. gadā apustuliskais nuncijs bija arhibīskaps Ervīns Jozefs Enders (Erwin Josef Ender).
Dzimis 1937. gada 7. septembrī Šteingrundā (Steingrund). 1965. gada 10. oktobrī iesvētīts par priesteri Minsterē, Vācijā. Vatikāna diplomātiskajā dienestā ir kopš 1970. gada 10. augusta, no tiem divdesmit gadus strādājot Valsts sekretariātā. 1990. gada 15. martā iecelts par apustulisko pronunciju Sudānā. 1990. gada 5. aprīlī ordinēts par bīskapu. 1992. gadā viņam bija paralēlakreditācija par apustulisko delegātu Somālijā. 1997. gada 9. jūlijā iecelts par apustulisko nunciju Lietuvā, Latvijā (akreditācija 2. decembrī) un Igaunijā. 2001. gada 19. maijā iecelts par apustulisko nunciju Čehijas Republikā, bet 2003. – 2007. gadā strādāja par apustulisko nunciju Vācijā.

Pēters Stefans Curbrigens

Piektais apustuliskais nuncijs: 2001. – 2009. gadā apustuliskais nuncijs bija arhibīskaps Pēters Stefans Curbrigens (Peter Stephan Zurbriggen).
Arhibīskaps Curbrigens ir dzimis 1943. gada 27. augustā Brigā, Zittenas (Sionas) diecēzē. Studēja Romā Gregora Universitātē un bija Pontificium Collegium Germanicum audzēknis, kur 1969. gada 10. oktobrī tika ordinēts par priesteri. Ieguva doktora grādu kanoniskajās tiesībās. 1975. gada 5. martā uzsāka gaitas Vatikāna diplomātiskajā dienestā. Strādājis Svētā Krēsla diplomātiskajās pārstāvniecībās Bolīvijā, Vācijā, Urugvajā, Francijā, Dienvidāfrikā un Indijā. 1993. gada 13. novembrī tika iecelts par apustulisko delegātu, pēc tam 1996. gadā par apustulisko nunciju Mozambikā. 1994. gada 6. janvārī pāvests Jānis Pāvils II viņu ordinēja par bīskapu. 1998. gada 13. jūnijā viņš tika iecelts par apustulisko nunciju Gruzijā, kā arī Azerbaidžānā un Armēnijā. 2001. gada 25. oktobrī Jānis Pāvils II viņu iecēla par Svētā Krēsla apustulisko nunciju Lietuvā, Latvijā un apustulisko nunciju Igaunijā. Akreditācijas rakstu Latvijas valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza 2002. gada 11. aprīlī. 2001. gada 15. novembrī tika nozīmēts par apustulisko nunciju Igaunijā. 2009. gada 14. janvārī Svētais tēvs Benedikts XVI viņu nominēja par Svētā Krēsla pārstāvi Austrijā.

Pētera Stefana Curbrigena uzrunas lasiet šeit.

Luidži Bonaci

Sestais apustuliskais nuncijs: no 2009. gada 25. marta līdz 2014. gada janvārim apustuliskais nuncijs bija arhibīskaps Luidži Bonaci (Luigi Bonazzi).
Luidži Bonaci ir dzimis 1948. gada 19. jūnijā Gandino komūnā, Bergamo provincē Itālijas ziemeļos. 1973. gada 30. jūnijā iesvētīts par priesteri. Gaitas Vatikāna diplomātiskajā dienestā uzsāk 1980. gadā Kamerūnā, tad seko Trinidāda, Malta, Spānijā, ASV, Itālijā, Kanādā. 1999. gada jūnijā mons. Bonaci tiek nominēts par Atellas titulārbīskapu un apustulisko nunciju Haiti. Tā paša gada 26. augustā Bergamo katedrālē toreizējais Vatikāna valsts sekretārs kardināls Andželo Sodano viņu konsekrē par bīskapu. 2004. gada 30. martā arhibīskaps Bonaci tiek nozīmēts par nunciju Kubā, savukārt 2009. gada 14. martā pāvests Benedikts XVI viņu izvēlēja par savu pārstāvi Lietuvā un Igaunijā. Nuncija L. Bonaci laikā Latvijā bija izvēlēti trīs jauni bīskapi: Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Jelgavas bīskaps Edvards Pavlovskis un Liepājas bīskaps Viktors Stulpins. L. Bonaci aktīvi piedalījās dažādu Latvijas katoļu Baznīcas aktivitātēs, kurās vienmēr bija gaidīts viesis, kā arī apmeklēja kopienas un vadīja rekolekcijas.
2013. gada 18. decembrī pāvests Francisks nominēja L. Bonaci par apustulisko nunciju Kanādā. Nuncija atvadu Sv. Mise notika Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē 2014. gada 16. janvārī.