Pāvesta katehēze par Eiropas mūku kustības pamatlicēju, sv. Benediktu no Nursijas

Katehēzes mācība, ko pāvests teica trešdienas vispārējā audiencē, šoreiz bija veltīta Rietumu mūku kustības pamatlicējam, svētajam Benediktam. Pāvests atzīmēja, ka svētais Benedikts ir arī viņa pontifikāta aizbildnis. Viņš ievadīja katehēzi ar svētā Gregora Lielā atzinumu par svēto Benediktu, ka „Dieva vīrs, kurš mirdzēja uz šīs zemes ar daudziem brīnumiem, ne mazāk bija apdāvināts ar daiļrunību, kādā viņš prata izteikt savu mācību”. Šos vārdus pāvests Gregors Lielais rakstīja 592. gadā. Toreiz bija pagājuši tikai 50 gadi, kopš svētā Benedikta nāves. Viņš joprojām bija dzīvs ļaužu atmiņā, jo īpaši viņa dibinātajā, visā sparā plaukstošajā ordenī. Pāvests piebilda: „Svētais Benedikts no Norčas ar savu dzīvi un darbu ir atstājis nozīmīgu iespaidu uz Eiropas civilizācijas un kultūras attīstību. Vissvarīgākais rakstu avots par viņa dzīvi ir svētā Gregora Lielā „Dialogu” 2. grāmata. Tā nav biogrāfija klasiskajā izpratnē. Saskaņā ar sava laika idejām, viņš ar konkrēta cilvēka – svētā Benedikta palīdzību vēlējās ilustrēt pacelšanos kontemplācijas augstumos, ko spēj īstenot tas, kurš visu sevi atdod Dievam.”

Tātad, Gregors Lielais piedāvā tādu cilvēka dzīves modeli, ko raksturo tiekšanās pēc pilnības virsotnēm. Gregors Lielais šai „Dialogu” grāmatā stāsta arī par daudziem brīnumiem, ko paveicis svētais Benedikts, taču viņš nevēlas atspoguļot kaut ko neparastu, bet gan parādīt, kā Dievs, brīdinot, palīdzot un sodot, iejaucas konkrētās cilvēka dzīves situācijās. Autors vēlas parādīt, ka Dievs nav vis tāla hipotēze par pasaules pirmsākumiem, bet gan patiesi klātesošs katra cilvēka dzīvē.”

Pāvests Gregors Lielais savu grāmatu rakstīja laikposmā starp V un VI gadsimtu, kad norisinājās milzīga vērtību un institūciju krīze, ko izsauca Romas impērijas sagruvums, jaunu tautu invāzija un tradīciju dekadence. Stādot priekšā svēto Benediktu kā „mirdzošu zvaigzni”, Gregors Lielais vēlējās norādīt uz izeju no šīs „tumšās vēstures nakts”. Pāvests Benedikts XVI piebilda: „Patiešām, svētā Benedikta darbs, jo īpaši viņa Regula, izrādījās par patiesu garīgu raugu, kas brieda gadsimtu gaitā, pie tam, daudz tālāk aiz viņa dzimtenes un viņa dzīves laika robežām. Šis raugs palīdzēja izmainīt Eiropas seju, pēc Romas impērijas un tās politiskās vienības krišanas iedvesmojot jaunu garīgo un kultūras vienotību – to, kuras pamatā ir kristīgā ticība, kurā dalījās šī kontinenta tautas. Tieši tā dzima realitāte, ko saucam par Eiropu”.

Svētais Benedikts piedzima ap 480. gadu. Viņš nāca no Nursijas provinces. Benedikta vecāki bija turīgi un tāpēc varēja atļauties sūtīt dēlu studijās uz Romu. Tomēr Romā Benedikts ilgi nepalika. Svētais Gregors Lielais akcentē, ka jauneklim bija pretīgs daudzu studiju biedru izvirtīgais dzīvesveids. Benedikts nevēlējās krist līdzīga veida kārdināšanās, bet gan patikt tikai Dievam. Tāpēc, vēl pirms studiju beigšanas, viņš atstāja Romu un devās uz Austrumiem no šīs pilsētas, lai apmestos uz vientuļnieka dzīvi kalnos. Viņa pirmā uzturēšanās vieta bija Effide (šodien Affile) ciemats, kur viņš uz laiku pievienojās citu vientuļnieku kopienai. Taču drīz vien viņa meklējumi turpinājās un Benedikts apmetās kalnos netālu no Subjako. Tur, trīs gadus viņš pavadīja pilnīgā vienatnē grotā, kas, sākot ar Vēlīnajiem viduslaikiem, ir kļuvusi par benediktiešu klostera Sacro Speco sirdi. Pāvests pastāstīja, ka laiks, ko Benedikts pavadīja Subjako, bija vienatnes laiks ar Dievu, tas bija izaugsmes laiks. Šeit viņam bija jāpārvar trīs kārdinājumi, kas piemīt katram cilvēkam, proti, pašapliecināšanās kārdinājums likt sevi centrā, jutekliskais kārdinājums, un kārdinājums ļauties dusmām un atriebībai. Benedikts bija pārliecināts, ka tikai tad, kad būs pārvarēti šie kārdinājumi, viņš varēs teikt citiem vārdus, kas tiem nepieciešami dažādās situācijās. Tādējādi, viņš ieguva dvēseles mieru, spēja kontrolēt savu „es”, lai varētu nest mieru sev apkārt. Tikai tad viņš nolēma dibināt savus pirmos klosterus Anio ielejā, netālu no Subjako.

529. gadā Benedikts pameta Subjako, lai apmestos uz dzīvi Montekassino. Daži šo pārcelšanos izskaidroja kā bēgšanu no kāda skaudīga vietējā ekleziālās varas pārstāvja intrigām. Taču, kā paskaidroja pāvests Benedikts XVI, šāds izskaidrojums vēlāk tika uzskatīts par maz pārliecinošu, jo pēc šī vīra nāves, kas sekoja drīz pēc Benedikta aiziešanas no Subjako, svētais šai apkārtnē vairs neatgriezās. Lēmums doties uz Montekassino, patiesībā ir izskaidrojams ar to, ka Benedikts bija sasniedzis jaunu iekšēja brieduma pakāpi un monastisko pieredzi. Saskaņā ar Gregoru Lielo, izceļošanai no vientuļās Anio ielejas uz Montekassino virstoni, kas redzama jau no liela attāluma, ir simbolisks raksturs: mūku apslēptajai dzīvei ir sava jēga, taču klosterim ir arī publisks mērķis Baznīcas un sabiedrības dzīvē. Tam ir jāliecina par ticības kā dzīves spēka redzamību. Svētais Benedikts, kurš savu šīszemes dzīvi noslēdza 547. gada 21. martā, ar savas Regulas un benediktiešu kopienas starpniecību atstāja mantojumu, kas gadsimtu gaitā ir nesis un joprojām nes raženus augļus visā pasaulē.

Visā „Dialogu” 2. grāmatā Gregors Lielais rāda, kā svētā Benedikta dzīve ir iegrimusi lūgšanas atmosfērā, kas kalpo par viņa eksistences pamatu. Pāvests Benedikts XVI uzsvēra: „Bez lūgšanas nav Dieva pieredzes. Taču Benedikta garīgums nebija interioritāte, kas atrodas ārpus realitātes. Nemieros un juceklī, kāds valdīja tai laikā, viņš dzīvoja zem Dieva skatiena un tieši tāpēc nepazaudēja no sava redzesloka ikdienas dzīves pienākumus un cilvēkus viņu vajadzībās. Raugoties uz Dievu, viņš izprata cilvēka realitāti un savu misiju. Savā Regulā Benedikts mūku dzīvi sauc par „kalpošanas skolu Kungam” un aicina savus sekotājus, lai viņi „neko citu nenostāda pretim Dieva darbam”. Benedikts pasvītro, ka „lūgšana, pirmkārt, ir klausīšanās”, kura vēlāk ir jāpārvērš konkrētos darbos. Tādējādi, mūku dzīve kļūst par auglīgu darbības un kontemplācijas sintēzi, „lai visā tiktu pagodināts Dievs”.

Pāvests Benedikts XVI piebilda, ka pretēji vieglai un egocentriskai pašrealizācijai, kas šodien tiek celta īpašos augstumos, svētā Benedikta sekotāja uzdevums ir Dieva meklējumi, ejot ceļu, ko iezīmējis pazemīgais un paklausīgais Kristus. Kalpojot citam, cilvēks kļūst par miera kalpu.

Savā Regulā svētais Benedikts iezīmē arī abata lomu. Viņš raksta, ka abatam ir jābūt gan kā mīlošam tēvam, gan kā bargam skolotājam, kurš necieš netikumus. Viņam ir jāatdarina Labais Gans, un jāpalīdz, nevis jāvalda. Pie tam, abatam vairāk ar saviem darbiem, nekā ar vārdiem, ir jāspēj norādīt uz to, kas ir labs un svēts. Abatam ir jāprot uzklausīt savu brāļu padomus, jo labāko risinājumu Dievs bieži vien atklāj jaunākajam un mazāk pieredzējušajam. Pāvests uzsvēra, ka Benedikta Regulā iekļautie norādījumi pārsteidz ar savu aktualitāti arī šodien, veselus 15 gadsimtus pēc Regulas tapšanas. Cilvēkam, kuram ir uzticēta sabiedriskā atbildība, no šīs Regulas būtu daudz ko mācīties. Tātad, svētā Benedikta Regula piedāvā vērtīgus norādījumus ne tikai mūkiem, bet visiem, kuri meklē sev ceļvedi pie Dieva.

Pāvests Pāvils VI, 1964. gada 24. oktobrī pasludinot svēto Benediktu par Eiropas aizbildni, atzina viņa brīnišķīgo darbu, kas ir veltīts Eiropas civilizācijas un kultūras izaugsmei. Pašreizējais pāvests, noslēdzot katehēzi, teica: „Šodien, Eiropa, kas tikko ir aizvadījusi gadsimtu, kurā dziļus ievainojumus ienesa divi pasaules kari un kurā sagruva traģiski utopiskas ideoloģijas, meklē savu identitāti. Lai uzceltu jaunu un ilgstošu vienotību, bez šaubām, ir svarīgi politiskie, ekonomiskie un juridiskie līdzekļi, taču tāpat ir nepieciešama ētiskā un garīgā atjaunotne, kas savu spēku rod kontinenta kristīgajās saknēs. Eiropu nav iespējams atjaunot citādi! Bez šīs svarīgās dzīvības sulas, cilvēks paliek pakļauts senajam kārdinājumam atpestīt pats sevi. Tā ir utopija, kas dažādās izpausmēs Eiropā ir radījusi vēl nepieredzētu regresu. Meklējot patiesu progresu, ieklausīsimies arī šodien svētā Benedikta Regulā un pieņemsim to kā gaismu mūsu gājumam. Lielais mūks ir un paliek īsts skolotājs, kura skolā varam iemācīties dzīvot saskaņā ar patiesu humānismu.”

LRKBIC

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti