„2008. gadā Caritas savā darbā saskārās ar jauniem izaicinājumiem dažādās jomās: gan humanitārās palīdzības sniegšanā, miera veicināšanā un attīstībā.
Globālās pārtikas krīzes dēļ vairāk kā 100 miljoni cilvēki cieta badu un Caritas organizācijai pārtikas nodrošināšana izmaksāja arvien vairāk.
Pārtikas nodrošināšana izsalkušajiem ir būtiska sastāvdaļa no mūsu darba, un mēs bijām liecinieki tam, kā pieaug izsalkušo skaits gan Haiti, gan Etiopijā, gan Darfurā un arī Zimbabvē.
Finanšu krīze pasaules tirgū, bez šaubām, ir atstājusi ievērojamu iespaidu uz trūcīgajiem un arī un mūsu organizācijas – Caritas – locekļiem, tā kā mēs meklējam finansējumu, lai varētu atbalstīt arvien pieaugošo trūkumcietēju skaitu.
Pasaule, kas veidota uz mantkārības un baiļu pamata nevis uz solidaritātes pamata, nekad nebūs noturīga vai vēlama. Mēs uztraucamies par to, ka tieši trūcīgie cilvēki, kuri ir ieguvuši vismazāk šajā laikā, kad ekonomika ir tik nestabila, maksās vislielāko cenu par šo muļķību.
Kad esam pusceļā uz Tūkstošgades projekta īstenošanu – līdz 2015. gadam palīdzēt miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības – finansējums no bagātajām valstīm vēl joprojām ir mazāks nekā solīts un būtu nepieciešams.
Nepārtrauktajām pārmaiņām palīdzības sniegšanā būs postošs efekts uz progresīvajiem soļiem, kas sperti attīstības valstīs, lai padarītu pieejamāku veselības aprūpi, skolas un tīru ūdeni.
Kā Caritas locekļi, mēs katru dienu redzam pozitīvo efektu, kādu uz trūcīgo dzīvēm atstāj palīdzības sniegšana un kā tā izmaina viņu dzīves.
Parādu atvieglošana ir ļāvusi Kenijai, Tanzānijai, Ugandai un daudzām citām valstīm atcelt nodevas sākumskolām, kā rezultātā pēdējo gadu laikā dramatiski ir pieaudzis reģistrējušos skaits.
Šobrīd nav īstais laiks samazināt palīdzību, bet gan to palielināt un novirzīt to trūcīgajiem, it īpaši tagad, kad mēs esam nostājušies aci pret aci ar klimata varenību. Bagātajām valstīm jāmaksā par klimata izmaiņām, ko pašas ir izraisījušas.
Šī gada laikā mēs esam redzējuši traģiskas ainas Mjanmā, Indijā, Karību valstīs un manā dzimtajā valstī – Hondurasā – , kur vētras un plūdi nogalinājušas tūkstošiem cilvēku. Caritas centās nodrošināt cietušos reģionus ar pārtiku, pajumti, medikamentiem un līdzjūtību – lūdzot 40 miljonus, lai palīdzētu viņiem.
2009. gads būs ļoti svarīgs gads, kad notiks Lielā 8 tikšanās Itālijā, kuras dienas kārtības augšdaļā jābūt jautājumam par attīstību, kā arī samits Kopenhāgenā, kurā tiks apspriesti jautājumi saistīti ar klimata izmaiņām.
Miera ieviešana arī būs mūsu prioritāte nākošajā gadā. 2008. gadā etniskā un politiskā vardarbība plosījās Kenijā, Kongo, Džordžijā un Šrilankā. Progress Afganistānā un Svētajā Zemē ir apstājies. Kā miera aizstāvji pamat, nacionālā un starptautiskā līmenī, mēs dubultosim savus centienus.
Pirms 40 gadiem pāvests Pāvils IV pravietiski teica: „miera jaunais vārds ir attīstība”. Ir pagājuši 40 gadi, bet mēs vēl joprojām gaidām īstu attīstību.
2008. gadā bija cerība.
Es redzēju cerību tajos jauniešos, kurus es sastapu Austrālijā Pasaules Jauniešu Dienās, kuri ticēja „Plānam par labāku pasauli”. Viņu iespējas ir tikpat neierobežotas kā viņu iztēle.
Kā es teicu ANO sanāksmē šī gada septembrī, tas, kas mums ir – tas ir iztēles spēks. Mums vajag iztēloties nevis „Pirmo pasauli” vai „Trešo Pasauli”, bet „Vienu Pasauli”, kurā pienākumi pret trūcīgajiem ir savstarpēji sadalīti.
Vēlu Jums mieru un mīlestību šajos Ziemassvētkos.”
Tulkojusi Mārīte Upeniece,
speciāli Caritas Latvia, 15.12.2008.
