Dārgie jaunieši! Esam nonākuši jau līdz mūsu ceļa ceturtajam – aprīļa posmam. Šajā laikā svinēsim visa gada centrālo notikumu – Lieldienas – Kristus Nāves un Augšāmcelšanās noslēpumu. Atcerēsimies, ka katru gadu, Pūpolu, jeb Palmu svētdienā Romas diecēzē tiek svinēta Jauniešu Diena, kas šogad būs kā sagatavošanās Pasaules Jauniešu Dienām.
Kā jau minējām iepriekš, esam uzsākuši sagatavošanās posmu Vispasaules Jauniešu Dienām, kas notiks 2011. gada augustā Spānijas pilsētā Madridē. Šī svētceļojuma aprīļa posmu mēs visi kopā veiksim sestdien, 9. aprīlī Rīgas svētā Jēkaba katedrālē un citās Latvijas draudzēs. Plkst. 17.00 tiks uzstādīts Vissvētākais Sakraments adorācijai un plkst. 18.00 kopīgi svinēsim Svēto Misi, kurā slavēsim un pielūgsim Dievu un visus jauniešus uzticēsim Dieva žēlastībai. Pēc dievkalpojuma būs iespēja satikties ar organizatoriem un pārrunāt svarīgus jautājumus. Atgādinām, ka pēdējais termiņš, kad jāsamaksā par Jauniešu dienām ir 10. jūnijs, kā arī ir iespēja saņemt atlaides līdz pat 50% no kopējās summas. Sīkāka informācija pie atbildīgajiem.
Priesteris Ilmārs Tolstovs
Pāvesta Benedikta XVI vēstules fragments pārdomām un meditācijām aprīļa etapam:
„Ticībā Jēzum Kristum, viņu neredzot”
Evaņģēlijā mēs atrodam apustuļa Toma, kurš pieņēma Kristus nāves un augšāmcelšanās noslēpumu, ticības piedzīvojuma aprakstu. Toms bija viens no divpadsmit apustuļiem. Viņš bija brīnumu un dziedināšanu liecinieks. Viņš bija dzirdējis Jēzus vārdus un ar satriektu sirdi pārdzīvoja Kunga nāvi. Kad Pestītājs pārādījās mācekļiem Augšāmcelšanas dienas vakarā, Toma viņu vidū nebija. Uzzinājis, ka Kungs ir dzīvs un parādījies mācekļiem, viņš teica: „Ja es neredzēšu naglu rētas Viņa rokās un savu pirkstu neielikšu naglu rētās un savu roku Viņa sānos, es neticēšu.” (Jn 20,25) Arī mēs labprāt izmantotu iespēju redzēt Jēzu, ar Viņu runāt un vēl spēcīgāk izjust Kunga klātbūtni. Rast ceļu pie Pestītāja daudziem cilvēkiem mūsdienās ir kļuvis grūti. Mūsu laikā pastāv tik daudz priekšstatu par Jēzu un tiek izteikti zinātniski iebildumi, kas galu galā novirza uzmanību no Kunga lieluma un Jēzus personas vienreizības. Tādēļ pēc daudziem pētījumu un pārdomu gadiem esmu izšķīries grāmatā pastāstīt par savu satikšanos ar Jēzu. Tai savā veidā jāpalīdz Kungu saskatīt un sadzirdēt, pieskarties Tam, caur kuru Dievs ir atnācis pie mums, lai atklātu Sevi. Pats Jēzus pēc nedēļas parādījās apustuļiem un teica Tomam: „Sniedz šurp savu pirkstu un aplūko manas rokas, sniedz savu roku un liec to manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs!” (J 20, 27) Arī mēs varam Jēzu satvert un „ielikt rokas” Viņa ciešanu rētās un Viņa mīlestībā. Sakramentos Viņš īpašā veidā tuvojas mums un pats atdodas par mums. Mīļie jaunieši, „saskatiet”, „satieciet” Jēzu Euharistijā, kur Viņš mums pienāk tik tuvu, ka pats kļūst par barību mūsu ceļā. Grēksūdze ir sakraments, kurā Dievs mums atklāj savu žēlsirdību un nodrošina grēku piedošanu. Atpazīstiet Jēzu nabagajos, slimajos, mūsu brāļos un māsās, kuriem ir grūtības, vajadzīga palīdzība, un kalpojiet Viņam! Ticībā izveidojiet personīgu dialogu ar Kungu, mācieties Viņu pazīt no Evaņģēlija mācības un Katoļu Baznīcas Katehisma, sarunājieties ar Pestītāju lūgšanā, uzticieties viņam! „Ticība vispirms ir personiska pievēršanās Dievam; taču vienlaikus un neatrauti no tās ticība ir brīva piekrišana visai patiesībai, ko Dievs ir atklājis.” (KBK, 150) Tā jūs varat nonākt pie nobriedušas ticības, pamata, kas nav balstīts uz reliģiskām izjūtām vai neskaidrām atmiņām par bērnībā apgūto katehismu. Jūs spēsiet Dievu atpazīt, dzīvot patiesā vienotībā ar Viņu, atzīt savu ticību tāpat kā apustulis Toms: „Mans Kungs un mans Dievs!”
