Šis ir kardināla Reinharda Marksa paziņojums pēc ievēlēšanas par jauno Eiropas Savienības Katoļu Bīskapu konferenču komisijas (COMECE) prezidentu. Vēlēšanas notika 22. martā, organizācijas Pavasara plenārās asamblejas laikā, un tajās piedalījās COMECE sastāvā esošie 23 ES valstu bīskapi, kuru vidū ir Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Jauno COMECE prezidentu, Minhenes un Frīzingas arhibīskapu, ievēlēja uz trīs gadiem. Viņa asistenti būs četri viceprezidenti: mons. Džanni Ambrozio (Piačenzas-Bobio diecēzes bīskaps, Itālija), mons. Virdžils Berča (Oradea Mare diecēzes bīskaps, Rumānija), mons. Pjotrs Jareckis (Varšavas arhidiecēzes palīgbīskaps, Polija) un mons. Žans Kokerols (Malinas-Briseles arhidiecēzes palīgbīskaps, Beļgija).
Kardināls Markss ir COMECE loceklis kopš 2006. gada, un ir bijis tās Sociālo lietu komisijas vadītājs un viceprezidents kopš 2009. gada. Viņš paziņoja: “Attiecībā uz finanšu un ekonomisko krīzi, kas skar mūsu kontinentu, man ir stingra pārliecība, ka ES spēj un tai ir potenciāls, lai pārvarētu šo situāciju. Uz globālu krīzi nepieciešams reaģēt kopīgi. Mums ir no jauna jāatklāj atbildības un kopības izjūta. Tas ir priekšnoteikums tam, lai mēs spētu atrisināt mūsu kopējās problēmas. Mēs esam izšķirošā brīdī, kas noteiks Eiropas nākotni.”
Papildu prezidija vēlēšanām Pavasara plenārās asamblejas laikā no 21. līdz 23. martam bīskapi arī apsprieda sesijas galveno tēmu “Aktīva novecošana un starpvaldību solidaritāte” ar vairākiem ekspertiem no Eiropas Komisijas, akadēmiskās vides un katoļu kopienas „Sant’Egidio”.
CMECE bīskapi vēlas no jauna apliecināt, ka novecošanu nevajadzētu uzlūkot vienkārši kā nastu, bet gan kā ieguvumu sabiedrībai: gados vecāki cilvēki ir apveltīti ar profesionālo un dzīves pieredzi, kas ir jānodod jaunākām paaudzēm. Vecāku cilvēku vēlme iesaistīties brīvprātīgās aktivitātēs, sabiedriskās kustībās un īpaši pastorālajā darbā ir ļoti būtiska sabiedrības kopējam labumam. Paaudzes nevar dzīvot tikai sev, bet tām ir jāpaļaujas vienai uz otru. Dialogs un solidaritāte vecākās un jaunākās paaudzes starpā ir mūsu sabiedrību humānās attīstības pamats: tā vieš cerību un dod personisko piepildījumu.
Ģimenei ir galvenā loma, rūpējoties par vecākiem cilvēkiem, taču ir nepieciešams arī valsts un valsts iestāžu atbalsts. Tas var izpausties, piemēram, kā apmaksātas brīvdienas aprūpētājiem. Svarīgi ir arī atzīt vērtību, tai skaitā ekonomisko vērtību, vecāku cilvēku aprūpēšanai viņu pašu ģimenēs un mājās. Aprūpe ģimenēs un mājās ir jāatbalsta finansiāli un citos veidos. Turklāt ģimenes saistību dēļ mājās pavadīto laiku vajadzētu ņemt vērā, izvērtējot pensionēšanās un pensijas saņemšanas nosacījumus.
Tā kā fakti liecina, ka Eiropas iedzīvotāji patiesībā vēlas vairāk bērnu nekā viņiem ir, tad ir nepieciešama tāda politika, kas šīs nepiepildītās vēlmes varētu pārvērst par realitāti. Bet vispirms būtu jānodrošina atbilstoši nosacījumi: piemēram, ģimenei draudzīga fiskālā politika, atbilstošas institūcijas, kas rūpējas par bērniem, un jārada citas iespējas labākai darba un ģimenes dzīves saskaņošanai.
LRKB IC, COMECE
Foto: COMECE prezidents kardināls Reinhards Markss, www.comece.org
