Pētījums par neiecietību un diskrimināciju pret kristiešiem Eiropas valstīs

„Žēl, ka atsevišķās valstīs, galvenokārt Rietumos, politikas un kultūras aprindās, kā arī masu medijos, aizvien vairāk sastopams cieņas trūkums un dažkārt naidīgums, ja ne nicinājums, kas ir vērsts pret reliģiju un īpaši – kristietību.” (Pāvests Benedikts XVI, 2011. gada 10. janvārī)
Eiropā tiek reģistrēts aizvien vairāk gadījumu, kuros novērota neiecietība un diskriminācija pret kristiešiem. Plašsaziņas līdzekļu palielinātā interese ir pievērsusi uzmanību un piešķīrusi starptautisku nozīmību līdz šim nezināmiem gadījumiem, kuros cilvēki ir cietuši – rakstīts „Neiecietības un diskriminācijas pret kristiešiem Eiropā novērotājiestādes” (OIDCE) 19. martā publicētajā 2011. gada ziņojumā, kas pieejams tīmekļa vietnē:
www.intoleranceagainstchristians.eu.
Pētījumā iekļautie statistikas dati liecina, ka 74% aptaujāto Apvienotās Karalistes iedzīvotāju uzskata, ka „kristieši tiek vairāk diskriminēti nekā citu reliģiju pārstāvji”. 84% no vandālisma gadījumiem Francijā notikuši kristiešu pielūgsmes vietās. Savukārt Skotijā 95% reliģiski motivētas vardarbības ir vērsta pret kristiešiem.

Novērotājiestādes publiskotajā ziņojumā ir apkopota informācija par reliģiskās brīvības jautājuma attīstību, minot visuzkrītošākos neiecietības un diskriminācijas gadījumus Eiropā un indivīdu un institūciju teikto par to.
Kā viens no reliģiskās brīvības pārkāpumiem 2011. gadā pētījumā aprakstīts gadījums Krievijas pilsētā Pskovā: Maskavas arhibīskaps Paolo Pezi ir izteicis kritiku Pskovas pilsētas pašvaldībai par katoļu Baznīcu diskrimināciju, atsakot būvatļaujas pagarināšanu. Kā necieņa pret reliģiskajiem simboliem raksturota kādas radikālas ateistu grupas rīcība Vācijā pērn septembrī: protestējot pret pāvesta vizīti Vācijā, tā tīmekļa vietnē YouTube ievietoja video, kurā attēlota vardarbīga un naidpilna krustu iznīcināšana. Kā ļaunprātīgas rīcības piemērs minēta Vācijas pilsētā Frankfurtē pie Mainas 2011. gada aprīlī sarīkotā flash mob akcija, kas izjauca horvātu katoļu kopienas rīkoto Lielās Piektdienas procesiju. Akcijas rīkotāji tādā veidā protestēja pret aizliegumu atsevišķās brīvdienās rīkot deju pasākumus. Kā viens no vandālisma piemēriem pētījumā minēta kaitnieku rīcība Lihtenšteinā, noraujot Marijas statuju no Šānas baznīcas altāra.
Pētījums ietver arī Organizācijas Sadarbībai un drošībai Eiropā Parlamentārās asamblejas izstrādātās rezolūcijas ieteikumus situācijas uzlabošanai. Organizācija iesaka, piemēram, rīkot sabiedriskās debates par neiecietību un diskrimināciju pret kristiešiem un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas kristiešiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē; izvērtēt likumdošanu, tai skaitā tiesību aktus, kas attiecas uz darba jomu, līdztiesību, vārda un pulcēšanās brīvību, kā arī uz reliģiskajām kopienām un tiesībām izteikt iebildumus. Organizācija arī pamudina masu medijus nevairot aizspriedumus pret kristiešiem un cīnīties pret negatīviem stereotipiem.
Eiropas Bīskapu konferenču padome atzīst, ka „šis ziņojums ir arī aicinājums visiem kristiešiem, kuri kaut kādā veidā piedzīvojuši diskrimināciju vai neiecietību savas reliģiskās piederības dēļ, nākt klajā un būt drosmīgiem: ticība Dievam nav jāuztver kā vaina vai vājuma pazīme. Dzīvošana saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un liecināšana par to, cienot citus un respektējot citu brīvību, var visiem nest tikai labumu, gan ticīgajiem, gan neticīgajiem, gan kristiešiem, gan tiem, kas nav kristieši.”
LRKB IC

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti