10. janvārī notika Solveigas Krūmiņas-Koņkovas grāmatas “Sensus Divinitatis. Vingrinājumi filozofiskajā teoloģijā” atvēršanas svētki, uz kuriem bija sapulcējušies daudzi pazīstami filozofi un filozofijas cienītāji.
Šķiet, grāmatas nosaukums prasa paskaidrojumu. Autore grāmatas priekšvārdā raksta, ka „Sensus divinitatis” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „dievišķā sajūta” jeb „Dieva sajūta” un turpinājumā izvērš daudz pamatīgāku skaidrojumu, ko ar šo jēdzienu ir sapratuši dažādi autori. Savukārt grāmatas prezentācijā viņa saka daudz īsāk – tie, kas studē vai ir studējuši teoloģiju, zina, ko vārdi „Sensus Divinitatis” nozīmē. Ja šos vārdus iztulko, tie zaudē savu daudznozīmību. Tāpēc, domājot par tiem, kas nezina – viņa cer, ka, lasot šo grāmatu, viņiem tas kļūs skaidrāks.
Uz grāmatas vāka ir redzams Malborka pils baznīcas altāris. Grāmatas prezentācijā S. Krūmiņa-Koņkova atzina, ka pirmo reizi to ieraugot, viņai bijis skaidrs, ka tādā gadījumā, ja viņai būs grāmata, tad uz vāka būs tieši šis tēls. Kas tur ir redzams? „Es domāju, mēs atpazīstam To,” saka autore. „Šis tēls atspoguļo to, kādā situācijā atrodas Baznīca, un arī to, kā mēs priekšstatam Dievu. Šis priekšstats ir lielā mērā iznīcināts, bet tomēr mēs to atpazīstam (..) Tas ir tāpat kā ar spožu gaismu – ja daudz skatāmies gaismā, tad – vai nu kļūstam akli, vai arī novēršamies no tās. Šī grāmata ir par tiem, kas esam kļuvuši akli vai novērsušies. Bet Gaisma jau ir, un tātad ir arī iespēja vēlreiz tajā ieskatīties. Grāmata ir par to, kā es jūtos. Es vēl nezinu, kurā nometnē esmu. Bet šī grāmata ir tiem, kas grib pacelt acis un paskatīties gaismā,” teica autore.
Autore pie grāmatas strādāja ļoti sen, taču precīzāk būtu teikt, ka grāmata ir rakstīta ļoti ilgu laiku, bet tapusi īsā brīdī. Un grāmatas iznākšana lielā mērā bijusi iespējama pateicoties draugiem, kas pašaizliedzīgi palīdzēja šai darbā.
Grāmata ir izdota sadarbībā ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtu, tāpēc grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās arī institūta vadītāja Maija Kūle, kas savā uzrunā pievērsa uzmanību grāmatas nosaukumā minētajam vārdam „vingrinājumi”, atzīstot, ka cilvēka dzīves meklējumi un svētuma izjūta nav kaut kāds pētījuma rezultāts, kuru var apkopot, aprēķināt un novērtēt. Tā ir visa dzīve, tāpēc arī grāmatai šāds nosaukums ir atbilstošs. Vēl M. Kūle izcēla to, ka darbs ir uzrakstīts labā valodas ritmā.
Grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās arī Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kas klātesošajiem pastāstīja, kādu iespaidu uz viņu atstāja neliela iepazīšanās ar jauno grāmatu. Pirmā doma, paņemot grāmatu, ir bijis pārsteigums – kāda ir „Sensus divinitatis” saistība ar „Ļaunumu un cilvēka brīvo gribu”, kas ir grāmatas pirmās nodaļas nosaukums? Tomēr mazliet vēlāk kļuvis skaidrs, ka viss nav tik vienkārši. „Sensus divinitatis” ir saistība ar ļaunuma izjūtu. Filozofiski raugoties ir ļaunums, teoloģiski – grēks. Un Dieva izjūtu nevar atraut no grēka. Mūsdienu sabiedrībā liela problēma ir tas, ka ir pazudis grēka jēdziens. Un tad arī Dievs kļūst lieks. Bet kad cilvēks redz, ka viņā ir ļaunums, no kura viņš pats nevar atbrīvoties, tad viņš sāk meklēt palīdzību pie Dieva. Kā ļaunums tiek uzvarēts? Tajā ir sava nozīme brīvai gribai. „Līdz ar to tas man izvērtās par vingrinājumu. Paldies, ka devi iespēju pavingrināties,” ar smaidu teica Z. Stankevičs un piebilda: „Šī grāmata dod iespēju mūsdienu cilvēkiem nonākt pie nopietnām atziņām.”
„Grāmata ir neierasts skatījums uz reliģijas filozofiju. Tā ir mākslas darbs, kas lasītāju ieved paša dziļāko ilgu pasaulē, kas ļauj dzīvot – būt, just un domāt patiesi cilvēcīgi, tālāk par patlabanējo patēriņa eņģeļu laiku…” – tā ir teikts Solveigas Krūmiņas-Koņkovas grāmatas “Sensus Divinitatis. Vingrinājumi filozofiskajā teoloģijā” pieteikumā.
LRKB IC, fotogrāfijās (no kreisās): 1. Zbigņevs Stankevičs un Solveiga Krūmiņa-Koņkova, 2. S. Krūmiņa-Koņkova, Maija Kūle un Z. Stankevičs.

Atlikta E.Profitliha beatifikācija Tallinā
Tallinas diecēze ziņo, ka 17. maijā plānotā arhibīskapa Eduarda Profitliha SJ beatifikācija ir atlikta. Sakarā ar pāvesta nāvi un līdz