Septembra nogalē Madridē par svētīgo tika izsludināts šajā pilsētā tieši pirms 100 gadiem dzimušais Alvaro del Portiljo. Viņš bija uzticīgs svētā Jāņa Pāvila II palīgs un neatsverams Opus Dei dibinātāja, svētā Hosemarijas Eskrivas, atbalsts un pēctecis. Lai Latvijas sabiedrību plašāk iepazīstinātu ar jauno svētīgo, kurš iedvesa mieru un prieku daudzu cilvēku sirdīs un bija jaunās evaņģelizācijas celmlauzis arī Baltijas valstīs, Opus Dei preses birojs Rīgā sadarbībā ar RARZI un Sv. Jēkaba katedrāli 30. oktobrī organizē informatīvu konferenci un pateicības Svēto Misi.
Informatīvā konference „Eiropas garīgā atdzimšana svētīgā Alvaro del Portiljo rakstos un dzīvē” sāksies plkst. 17.20 RARZI telpās (Mazā Pils ielā 2a, Sv. Akvīnas Toma zālē). Romas Svētā Krusta pontifikālās universitātes Baznīcas vēstures departamenta profesors Karlo Piopi konferencē lasīs referātu „Alvaro del Portiljo un 20. gs. Baznīca”. Savukārt Tallinas diecēzes apustuliskais administrators, monsinjors Filips Žurdāns lasīs referātu „Jaunā evaņģelizācija: skatījums uz 21. gs. izaicinājumiem svētīgā Alvaro del Portiljo piemēra un mācības gaismā”. Pateicības Svētā Mise notiks plkst. 19.00 Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē un to celebrēs Tallinas diecēzes apustuliskais administrators, bīskaps Filips Žurdāns.
Publicējam pāvesta Franciska vēstule bīskapam Havjeram Ečevariam (Javier Echevarr?a), Opus Dei prelātam, Alvaro del Portiljo beatifikācijas notikuma sakarā:
Dārgais brāli,
Dieva kalpa, uzticamā svētā Hosemarijas Eskrivas (Josemar?a Escriv?) līdzstrādnieka un pirmā pēcteča Opus Dei vadīšanā Alvaro del Portiljo (?lvaro del Portillo) beatifikācija ir īpaša prieka brīdis visiem Prelatūras locekļiem un arī jums, kas tik ilgu laiku bijāt liecinieks viņa mīlestībai uz Dievu un tuvāko, viņa uzticībai pret Baznīcu un savu aicinājumu. Arī es vēlos līdzdalīt jūsu prieku un pateikties Dievam, kas rotā Baznīcas vaigu ar tās bērnu svētumu.
Alvaro del Portiljo beatifikācija notiks Madridē, viņa dzimtajā pilsētā, kur viņš aizvadīja savu bērnību un jaunību. Šeit viņa dzīve sāka iegūt aprises ģimenes dzīves vienkāršībā, draudzībā un kalpošanā tuvākajiem, kā tas īstenojās tad, kad viņš devās uz pilsētas nomalēm, lai palīdzētu nodrošināt cilvēcisku un kristīgu formāciju tik daudziem trūcīgajiem. Turklāt šajā pilsētā viņš piedzīvoja notikumu, kas noteica viņa dzīves virzību ? viņa satikšanās ar svēto Hosemariju Eskrivu, no kura viņš mācījās katru dienu vēl vairāk iemīlēties Kristū. Jā, iemīlēties Kristū! Tas ir ceļš uz svētumu, kurā jādodas ikvienam kristietim: ļauties Kunga mīlestībai pret mums, atvērt mūsu sirdis Viņa mīlestībai, atļaut Viņam vienīgajam vadīt mūsu dzīvi.
Vēlos atgādināt Dieva Kalpa izsaucienu, kuru viņš bieži atkārtoja īpaši privātās svētku reizēs un gadadienu atcerēs: „Pateicos Tev, piedod man, palīdzi man vēl vairāk!”. Šie vārdi mūs pietuvina viņa iekšējās dzīves pasaulei un attiecībām ar Kungu. Tāpat tie var sniegt jaunu iedvesmu mūsu kristīgajai dzīvei.
Vispirms vārdi ‘pateicos Tev’ ir dvēseles tūlītēja, spontāna atbilde Dieva labestības pieredzei. Citādi nemaz nevar būt. Viņš vienmēr iet mums pa priekšu. Lai cik smagi mēs nepūlētos, viņa mīlestība vienmēr mūs apsteidz, pieskaras mums, aprūpē un piekļauj pie sevis. Alvaro del Portiljo apzinājās daudzās dāvanas, ko Kungs viņam bija devis, un pateicās Dievam par Viņa tēvišķīgās mīlestības izpausmi. Īpaši izcila bija viņa mīlestība uz Baznīcu, Kristus Līgavu, kurai viņš no sirds kalpoja, būdams brīvs no pasaulīgu interešu savtīguma un tālu no nesaskaņām, pieņemot ikvienu un vienmēr meklējot otrā pozitīvo, vienojošo, konstruktīvo. Viņš nekad neizteica apsūdzības vai kritikas vārdus pat un īpaši grūtos brīžos. Gluži pretēji, viņš bija iemācījies no svētā Hosemarijas vienmēr atbildēt ar lūgšanu, piedošanu, izpratni un patiesu sirsnību.
‘Piedod man’: Viņš bieži atzina, ka redz sevi Dieva priekšā stāvam ar tukšām rokām, nespējīgs atbildēt tik lielam dāsnumam. Tomēr mūsu cilvēciskās nabadzības atzīšana nenāk no izmisuma, bet pārliecinošas paļaušanās uz Dievu, kas ir mūsu Tēvs. Tādējādi mēs atveramies Viņa žēlastībai, mīlestībai, kas spēj atjaunot mūsu dzīvi. Viņa mīlestība mūs nepazemo, nedz iesviež vainas apziņas dzīlēs, bet apskauj mūs, pieceļ mūs no zemošanās un dara spējīgus doties uz priekšu ar lielāku pārliecību un prieku. Dieva Kalps Alvaro apzinājās lielo vajadzību pēc Dieva žēlastības. Viņš ziedoja daudz spēka tam, lai iedrošinātu cilvēkus, kurus viņš sastapa, iet pie Gandarīšanas sakramenta, prieka sakramenta. Cik svarīgi ir sajust Kunga mīlestības maigumu un atklāt, ka vēl ir atlicis laiks mīlestībai!
‘Palīdzi man vēl vairāk’: Tik tiešām, Kungs mūs nekad nepamet, Viņš vienmēr ir mūsu pusē, Viņš ir ceļā ar mums un katru dienu Viņš no jauna sagaida mūsu mīlestību. Viņa žēlastība neliks mums vilties un ar Viņa palīdzību mēs darīsim zināmu Viņa vārdu visai pasaulei. Jaunā svētīgā sirds pukstēja ilgās nodot Labo Vēsti visām sirdīm. Tāpēc, nebaidoties no grūtībām, viņš, mīlestības uz Dievu un brāļiem mudināts, ceļoja uz daudzām zemēm, lai veicinātu jaunus projektus evaņģelizācijai. Tas, kas dziļi iegremdējies Kungā, spēj būt ļoti tuvu citiem cilvēkiem. Pirmais nosacījums, lai pasludinātu viņiem Kristu, ir mīlēt tos. Kristus mīl viņus vēl pirms mums. Mums jāatstāj savtīgās rūpes un pieķeršanās ērtībām un jādodas pretim saviem brāļiem un māsām. Tā ir vieta, kur Kungs mūs gaida. Mēs nevaram paturēt ticību paši sev: tā ir dāvana, kuru mēs saņēmām, lai nodotu tālāk un dalītos tajā ar citiem.
„Pateicos Tev, piedod man, palīdzi man vēl vairāk!” Šie vārdi izsaka ticību dzīvei, kas tiecas uz Kungu. Tā ir dzīve, ko piedzīvo tas, kuru skārusi vislielākā mīlestība un kas dzīvo pilnībā no šīs mīlestības. To piedzīvo tas, kurš, neraugoties uz vājuma un ierobežotības pieredzi, tic Dieva žēlsirdībai un vēlas, lai visa cilvēce, viņa brāļi un māsas to arī piedzīvotu.
Es lūdzu visus Prelatūras locekļus, priesterus un lajus, kā arī visus, kas piedalās tās pasākumos, lūgties par mani. Tāpat es dodu viņiem visiem savu Apustulisko svētību.
Lai Jēzus svētī jūs un, lai Svētā Jaunava ņem jūs savā patvērumā!
Franciscus, 2014. gada 26. jūnijā
