No aizvadītā gada novembra līdz pat šī gada februārim Latvijā bija iespējams pagodināt svētā pāvesta Jāņa Pāvila II relikvijas. Tās atceļoja uz Latviju, pateicoties Apustuliskajām oblātēm “Pro Sanctitate”, kuras relikvijas lūdza Nīderlandes Hertogenbosha semināra vadībai. Seminārs piekrita relikvijas uz laiku aizdot, ar nosacījumu, ka cilvēki pie relikvijām lūgsies arī par aicinājumiem uz priesterību.
Relikvijas – audums ar svētā pāvesta asinīm – ceļoja pa dažādām Latvijas draudzēm visās diecēzēs. Tās pabija Aglonā, Krāslavā, Ludzā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Rīgā, Olainē, Salaspilī un citur, kā arī dažādu kopienu mājās un ģimenēs. Vairāk nekā 5000 ticīgo atnāca, lai lūgtu svētā pāvesta aizbildniecību.
Īpašs šis notikums bija arī tādēļ, ka nesen sācies Dieva žēlsirdības gads, bet Jānis Pāvils II par svēto izsludināja Dieva žēlsirdības misionāri māsu Faustīnu Kovaļsku. Turklāt šogad Krakovā, Polijā, notiks Pasaules Jauniešu dienas. Jānis Pāvils II bija šīs vispasaules tikšanās, kurai šogad aprit trīsdesmit gadu jubileja, pamatlicējs.
Turpinājumā dažas ticīgo liecības, kuru draudzes “apmeklēja” Jānis Pāvils II. Tā Irēna Raudive no Bolderājas raksta: “Mana otrā tikšanās ar Jāni Pāvilu II (jau svēto) – es pateicos par ļoti gaidīto brīnumu – manu bērnu, par kuru es lūdzos, kad pāvests viesojās Latvijā. Dēls piedzima tieši pēc gada – septembrī.”
Daugavpiliete Ņina sacīja, ka, lūdzoties pie relikvijām, sajūta bija kā 1993. gadā, kad pāvests viesojās Latvijā: “Toreiz es dziedāju kopīgajā korī Aglonā Jāņa Pāvila II vizitācijas laikā, un pēc Svētās Mises viņš pienāca pie dziedātājiem, pasmaidīja un deva savu īpašu svētību. Viņa relikviju priekšā es sajutu to pašu savā dvēselē.”
Jolanta Skutele dalījās: “Relikviju pagodināšana mudināja aizdomāties par svētā Jāņa Pāvila II dzīves gājumu uz svētumu. Rosināja pārdomāt savu svētuma ceļu – kāds tas ir un ko var pielabot. Tāpat tas bija kā spēcinājums ceļam uz Pasaules Jauniešu dienām Krakovā, ko pats pāvests iedibināja.”
Savukārt Krāslavas draudzes vikārs Rodions Doļa atzina, ka “relikvijas kļuva par skaistu Debesu atbildi uz šī svētā godināšanu” Krāslavas draudzē, jo “kopš Jāņa Pāvila II beatifikācijas Krāslavas baznīcā iepretī Žēlsirdīgā Jēzus svēttēlam bija novietots arī šī pāvesta attēls, kas savos vārdos un darbos atklāja Dieva žēlsirdības lielumu”.
Karmela māsas Ikšķilē pateicās pāvestam par iespēju godināt viņa relikvijas savdabīgā pateicības lūgšanā:
“Mīļais Svētais tēvs Jāni Pāvil II, esi sveicināts Karmelā, kuru tu tik ļoti mīlēji un kuram piederēji, nēsājot Karmela Dievmātes skapulāru! Reiz tu mums sacīji: „Baznīcai ir vajadzīga jūsu kontemplatīvā harizma, īpaši šajā lielajā un ciešanu pilnajā vēstures stundā.” Paldies, ka biji pie mums un mūs stiprināji!
Ja es gribētu satikties ar pāvestu – ak, kādām barjerām man būtu jātiek cauri. Un tad – ātri un konkrēti būtu jānoformulē sava vēlēšanās. Bet tagad – pats pāvests ieradās pie mums – mūsu klosterī! Un es varēju viņam izliet savu sirdi – pateikt viņam visu – bez nekādām barjerām un oficiālām audiencēm. Viņš ieradās, lai mūs samīļotu, un es piedzīvoju īstus svētkus! Paldies!”
LRKB IC
