Sv.Hildegardes dziedājumi
 
Vokālā grupa Putni, Jānis Pelše (ērģeles)
 
Vācu mūķene un pirmā mūzikas vēsturē minētā profesionālā komponiste – sieviete – Bingenes Hildegarde (1098 – 1179) ir viena no savdabīgākajām un ietekmīgākajām viduslaiku personībām. Vācijā un visā Eiropā viņa bija pazīstama kā izcili apdāvināta mistiķe un praviete, imperatoru un pāvestu padomdevēja, kā arī daudzu teoloģisku, zinātnisku un medicīnisku grāmatu autore.
Bingenas  Hildegardes kompozīcijas rakstītas tik unikālā stilā, ka tās nepakļaujas muzikoloģiskai klasifikācijai. Viņas dziesmas ir bagātas formā un virtuozitātē, tās ietver sevī teju vai visu 11.gs. pazīstamo mūzikas žanru iezīmes ( īpatnējo Karolingu dziedājumu stilu, cantus planus, tautas mūzikas žanrus utt.). Visas Hildegardes dziesmas ir garīga satura, viņa pati ir arī dzejas autore. Iedvesmu saviem darbiem un svētīgajai dzīvei Hildegarde smēlās dievišķajās vīzijās, kuras viņu apmeklēja jau kopš agras bērnības. Mūzika viņai bija  mistiska debešķīgās sfēru harmonijas atbalss. To apliecina arī kāda laikabiedra teiktais, klausoties Hildegardes mūķeņu dziedāšanā –„ tā skanēja Paradīze pirms cilvēka grēkā krišanas”.
Hildegardes mūzika ir īsts izaicinājums izpildītājiem, jo prasa lielu iedziļināšanos un darbu, kas veltīts viņas opusu izpētei tiklab stilistisko nianšu interpretācijas meklējumos, kā sarežģītajā, pārpasaulīgās izcelsmes satura atklāsmē.
Vokālā grupa Putni vairākkārt pievērsusies Svētās Hildegardes daiļradei – 2004.gadā, sadarbībā ar komponistu Georgu Pelēci tapusi oratorija Hildegardes dziesmas piecām dziedātājām,  trim koklēm, blokflautai un ērģelēm; 2016.gadā septiņos koncertos Latvijā un Zviedrijā izskanēja slavenais Hildegardes vokālais meistardarbs Ordo Virtutum –  alegoriska liturģiskā drāma par Dvēseles cīņu ar Ļaunumu, kas sarakstīta 1151.gadā un ko oriģinālā mūsdienu mūzikas ietvarā ar vokālo grupu Putni, zviedru taustiņvijoles (nyckelharpa) virtuozi Annu Gustavsoni un koklētāju Andu Eglīti iestudēja amerikāņu soprāns, viduslaiku mūzikas speciāliste Kristi Keta ( Cristi Catt).
Neliels ieskats šajā iestudējumā no koncerta Anglikāņu baznīcā pieejams šeit: www.youtube.com/watch?time_continue=19&v=fDmZ7duQiPs
 
Trešais Hildegardes mūzikas programmas iestudējums “Sv. Hildegardes dziedājumi” tapis kā veltījums, atzīmējot šīs neparastās sievietes 920 gadu jubileju  un popularizējot viņas unikāli skaisto, bet Latvijā reti atskaņoto mūziku. Programmā iekļauti Hildegardes dziedājumi, kā arī dažas latviešu garīgās mūzikas kompozīcijas, kuru autori ir senās un baznīcas mūzikas pārzinātāji Georgs Pelēcis un Andrejs Selickis. Koncerti top sadarbībā ar priesteriem, kuri koncertos runās Hildegardes tekstu tulkojumus latviešu valodā, kā arī klausītājiem pastāstīs par šīs neparastās personības dzīvi un darbu. Šī gada maijā jau notikuši 5 koncerti Latgales baznīcās, 17.septembrī, plkst.20.00 Sv. Hildegardes dziedājumi izskanēs Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā.
 
Oktobrī, sadarbībā ar festivālu “Zemgales ērģeļu dienas”, VKKF un Latvijas valsts mežu atbalstu  notiks trīs koncerti Zemgales baznīcās:
6.oktobrī plkst.16.00  Jelgavas Sv. Annas baznīcā*

7.oktobrī plkst. 12.00 Zaļenieku baznīcā 
14.oktobrī plkst.11.30 Sesavas baznīcā
 
*uz koncertu Sv.Annas baznīcā Jelgavā biļetes pieejamas Biļešu paradīzes kasēs
Uz koncertiem Zaļenieku un Sesavas baznīcās – ieeja bez maksas
 
 
Koncerta programma
 
1.Andrejs Selickis / Ps.51:12.,13.,17. Radi manī, ak Dievs
Radi manī, ak Dievs, šķīstu sirdi
2. Josquin Desprez – Cum Sancto Spiritu no Missa de beata Virgine (instrumentāls)
3. Bingenes Hildegarde De Sancta Maria  – O Clarissima Mater
4. Anonymus – Felix namque (instrumentāls)
5. Bingenes Hildegarde De Spiritu Sancto
6. Anonymus (14.gs) Llibre Vermell de Montserrat ( instrumentāls)
7. Bingenes Hildegarde De Sancta Maria – O quam magnum miraculum
8. Anonymus (14.gs) Llibre Vermell de Montserrat ( instrumentāls)
7. Bingenes Hildegarde Caritas abundant  
8. Georgs Pelēcis/Bingenes Hildegarde O frondens Virga
9. Georgs Pelēcis Interludio secondo no oratorijas Hildegardes dziesmas (instrumentāls)
10. Bingenes Hildegarde O Virtus Sapientiae
11. Anonymus (XVI gs.) – Uppon La Mi Re (instrumentāls)
12. Bingenes Hildegarde De Sancta Maria – O Virga Ac Diadema
13. Martinus Crusius (Rīga, 1596) – Harmonia Sacra (instrumentāls)
14. Bingenes Hildegarde O Pater Omnipotens
15. Georgs Pelēcis O Beata Hildegard
16. A.Selickis/ Elza Stērste Dievmātei
 

Sv. Hildegarde

/informācija no katoļu enciklopēdijas/

Dzīve

Dzimusi Bekelheimā pie Nāhes(Bockelheim) 1098. gadā, mirusi Rupertsbergā, Bingenes tuvumā 1179. gadā. 17.septembrī tiek svinēti Sv. Hildegardes svētki.
Reinas Sibillas uzvārds nav zināms. Agrākie biogrāfi piedēvēja viņas vārda izcelsmi no viņas vecāku Hidelberta un Matildes vārdiem, runāja par viņu dižciltību un bagātību, bet nekur nav atrodama nekāda sīkāka informācija. Leģendas dēvē viņu par Spanheimas grāfieni. Varbūt viņa piederējusi izcilajai Šteinu ģimenei, kuras pēcnācēji ir pašreizējie (Salm) prinči.
Viņas tēvs bija karavīrs Meginharda, Spanheimas grāfa dienestā.
Hildegarde bija slimīgs un vājš bērns. Izglītība tika iegūta mājās. Viņas vecāki, kaut arī aizņemti ar laicīgām lietām, bija dievbijīgi cilvēki un apsolīja savu bērnu Dievam.
8 gadu vecumā Hildegarde tika uzticēta Jutai, grāfa Meginharda māsai, kura dzīvoja kā vientuļniece Disenbergā (Sv. Disiboda kalnā). Šeit Hildegarde, smagi ciešot no slimības, kas apgrūtināja normālu kustību spēju un redzi, saņēma pirmos norādījumus svētīgai dzīvei un mācījās lasīt (bet ne rakstīt) un dziedāt latīņu psalmus. Viņu iesvētī par Sv. Benedikta ordeņa mūķeni. Juta nomirst 1136.gadā un Hildegarde tiek nozīmēta par klostera priekšnieci. Daudz kandidāšu mūķeņu kārtai pulcējas ap viņu, un viņa nolemj doties, kā viņa pati teica, Dieva inspirācijas vadīta, uz citu vietu. Hildegarde izvēlējās Rupertsbergu netālu no Bingenes, Reinas kreisajā krastā, apmēram 15 jūdzes no Dinsbergas.
Pārvarot neskaitāmas grūtības un saņemot šīs vietas īpašnieka – Hildesheimas Bernarda atļauju, viņa apmetās jaunajā vietā ar 18 māsām 1147. vai 1148. gadā. Iespējams, ka 1165. gadā viņa nodibināja vēl vienu klosteri Reinas labajā krastā pie Eibingenes, kur jau 1148. gadā bija nodibināta komūnija, bet, acīmredzot, neveiksmīgi.
Hildegardes kā bērna dzīve bija neparasta. Vājā fiziskā veselība pamudināja viņu dzīvot bagātu iekšējo dzīvi, visu padarot par sevis pašas svētdarīšanu. Viņa redzēja vīzijas:
“Līdz pat 15 gadu vecumam es redzēju daudz un dažreiz stāstīju arī citiem, kuri šausmās sastinga, nesaprotot no kurienes tas viss nāk. Es arī brīnījos un reiz, savas slimības laikā jautāju kādai māsai – vai viņa arī ko tādu redz. Kad viņa atbildēja – nē, mani pārņēma lielas bailes. Bieži, sarunājoties, es runāju par nākamām lietām kā par tagadnes realitāti, bet, ievērojot savu klausītāju izbrīnu, kļuvu atturīgāka.”
Šāds stāvoklis turpinājās līdz pat viņas dzīves beigām. Juta ievēroja šīs spējas jau bērnībā un pastāstīja par tām kaimiņu abatijas mūkiem, bet, liekas toreiz nekas netika darīts, lai Hildegardi uzklausītu. Kad viņai jau bija ap 40 gadu, viņa saņēma pavēli publicēt savus redzējumus, lai pasaule par tiem uzzin.
Viņa šaubījās, taču, iekšējās balss stiprināta, tomēr visu izklāstīja savam garīgajam vadītājam un caur viņu – abatijai, kuras pārvaldījumā atradās viņas klosteris. Tad mūkiem tika uzdots pierakstīt visu, ko viņa redzējusi, dažas no viņas mūķenēm bieži asistēja viņai. Bīskaps Henrijs Maincā  saņēma šos aprakstus un pasludināja par Dieva inspirāciju. Tas tika darīts zināms arī pāvestam Eugenijam III (1145 – 53), kas apciemoja Trīru 1147. gadā. Albero no Čīnes, Verdunas bīskaps tika norīkots izpētīt šos redzējumus un dot slēdzienu. Hildegarde turpināja pierakstīt.
Pie viņas plūda cilvēku pūļi no Vācijas un Gallijas, lai dzirdētu gudrības vārdus no viņas lūpām un saņemtu palīdzību fiziskās un garīgās vajadzībās. Tie nebija tikai vienkāršie ļaudis, arī augstas Baznīcas un valsts amatpersonas vadījās no viņas padomiem. Hildegarde sarakstījās ar daudziem arī ārpus valsts robežām, viņa apceļoja visu Vāciju.(Ziņas par to, ka Hildegarde bijusi arī Parīzē ir nepatiesas)
Dzīves pēdējā gadā viņai bija jāizcieš liels pārbaudījums. Kapsētā, kas atradās pie viņas klostera, tika apglabāts kāds jauns cilvēks, kas reiz tika izslēgts(ekskomunicēts) no Baznīcas. Hildegarde uzskatīja par savu pienākumu nepaklausīt Baznīcai un dot pēdējo Sakramentu šim cilvēkam, tādējādi atgriežot viņu Baznīcā.
Maincas nodaļa un bīskaps Kristians V Buhs Itālijā viņas klosterim uzlika aizliegumu. Pēc ļoti ilgām un smagām sarakstēm šis aizliegums tika noņemts. Hildegarde nomira svētā nāvē tāpat kā dzīvojusi un tika apglabāta Rupertsbergas baznīcā.
Pirmais biogrāfs Teodoriks sauc viņu par svēto. 2012.gadā kanonizēta svēto kārtā un ir viena no četr’
Am sievietēm – baznīcas doktorēm. Romiešu Martiroloģijā (Roman Martyrology) ir viņas vārds un viņas svētki tiek svinēti Speijeras, Maincas, Trīras un Limburgas diocēzēs. Kad 1632. gadā Rupertsbergas klosteris tika sagrauts, svētās relikvijas pārvietoja un Ķelni, tad Eibingenu.1857. gadā Limburgas bīskaps novietoja relikvijas uz speciāli būvēta altāra. Eibingene pieņēma Hildegardi par savu patronesi. 1900. gada 2.jūlijā tika ielikts pamatakmens Sv. Hildegardes klosterim, 1904.gada 17. septembrī benediktiešu mūķenes no Prāgas iekārtojās jaunajā mājā.
 

Darbi

Hildegardes rakstu darbi glabājas Visbādenes Valsts bibliotēkā.
“Scivias”(Dieva ceļš/Gaismas ceļš) rakstīts 10 gadus(no 1141.g.) ir pravietisks un grūti saprotams darbs, rakstīts Ezekiēla un Apokalipses stilā;
“Liber vitae meritorum”(Kristieša dzīve);
“Liber divinorum operum”(1163 – 70) par visu dzīvo un nedzīvo dabu, planētām un zvaigznēm;
“Liber Epistolarum et Orationum” – sarakste ar pāvestiem un valdniekiem;
“Exposito Evangeliorum” –  alegoriskas pamācības;
“Lingua Ignota” – manuskripts uz 11 lapām, sastāvošs no 900 vārdiem nezināmā valodā, pārsvarā lietvārdiem un dažiem apzīmētājiem. Manuskriptam pievienoti paskaidrojumi latīņu un dažos gadījumos vācu valodā, kopā ar nezināmu alfabētu ar 33 burtiem;
“38 Solutiones Quaestionum”(atbildes mūkiem);
“70 Himnu un melodiju krājums”;
“Liber Simplicis Medicinae”, “Liber Compositae Medicinae”, “Physica St. Hildegardis”,”Hildegardis Cural et Causae” – grāmatas par dabu un medicīnu.