Pāvesta Franciska uzruna “Urbi et orbi” 2019. gada Lieldienās

Dārgie brāļi un māsas! Priecīgas Lieldienas!
Šodien Baznīca atkārto pirmo mācekļu vēsti: «Kristus ir augšāmcēlies!» Un no mutes mutē, no sirds uz sirdi vijas aicinājums slavēt: «Alleluja!… Alleluja!» Lieldienu, kas ir Baznīcas un cilvēces mūžīgā jaunība, rītā, vēlos, lai katru no jums sasniedz vārdi, kas ietverti nesen publicētajā īpaši jauniešiem veltītajā Apustuliskajā pamudinājumā:
«Kristus ir dzīvs! Viņš ir mūsu cerība, un brīnišķīgā veidā Viņš ienes jaunību mūsu pasaulē. Viss, kam Viņš pieskaras, kļūst jauns, un piepildās ar dzīvību. Tāpēc pirmie vārdi, kurus veltu katram jaunietim un katram kristietim, ir šādi: Viņš ir dzīvs un vēlas, lai arī tu dzīvotu! Viņš ir tevī, Viņš ir ar tevi, un nekad neatstās tevi. Cik tālu tu vari attālināties, tev blakus ir Augšāmcēlušais, kas tevi aicina un gaida, lai tu sāktu no jauna. Kad tu jūties vecs skumju, aizvainojumu, baiļu, šaubu vai neveiksmju dēļ, Viņš ir ar tevi un dāvā tev spēkus un cerību» (Christus vivit, 1-2).
Dārgie brāļi un māsas, šī vēsts ir adresēta katram cilvēkam un visai pasaulei. Kristus augšāmcelšanās ir jaunas dzīves sākums katram vīrietim un katrai sievietei, jo patiesā atgriešanās vienmēr sākas sirdī, sirdsapziņā. Bet Lieldienas ir arī jaunas pasaules, brīvas no grēka un nāves verdzības, sākums. Pasaule beidzot ir atvērta Dieva valstībai, mīlestības, miera un brālīguma valstībai.
Kristus ir dzīvs un paliek ar mums. Viņš atklāj savu godības pilno vaigu un nekad neatstāj tos, kuri pārdzīvo grūtības, ciešanas un sēras. Lai Viņš, dzīvais, dāvā cerību dārgajai sīriešu tautai, kas ir kļuvusi par nepartrauktā konflikta upuri un kurai draud aizmiršana un pat vienaldzība. Šodien ir pienācis laiks stiprināt apņemšanos rast politiskus risinājumus, kas atbilstu tautas patiesām ilgām pēc brīvības, miera un taisnīguma, sekmētu humānās krīzes pārvarēšanu un palīdzētu bēgļiem atgriezties savās mājās, īpaši tiem, kuri patvērumu atraduši kaimiņvalstīs, sevišķi Libānā un Jordānijā.  
Lai Lieldienas palīdz vērst mūsu skatienu uz Tuvo Austrumu reģionu, ko plosa nepārtraukti saspīlējumi un šķelšanās. Lai tur dzīvojošajiem kristiešiem nepietrūktu spēka pacietīgi liecināt par augšāmcēlušos Kungu un dzīvības uzvaru pār nāvi. Īpašus vārdus veltu Jemenas iedzīvotājiem, sevišķi bada un kara izmocītajiem bērniem. Lai Lieldienu gaisma apgaismo Tuvo Austrumu valstu vadītājus un tautas, sākot ar izraēliešiem un palestīniešiem, un mudina viņus mazināt tik daudzu cilvēku ciešanas un turpināt veidot mierīgu un stabilu nākotni.
Lai apklust ieroči un tiek pārtraukta asinsizliešana Lībijā, kur pēdējās nedēļās miruši neskaitāmi cilvēki un daudzas ģimenes ir spiestas atstāt savas mājas. Aicinu ieinteresētās puses izvēlēties dialoga, nevis apspiešanas ceļu, un nepieļaut, ka no jauna atveras gadu desmitu ilgā konflikta un politiskās nestabilitātes radītās brūces.
Lai dzīvais Kristus dāvā savu mieru visam dārgajam Āfrikas kontinentam, kurā joprojām pastāv sociālie saspīlējumi, konflikti un nereti arī nežēlīgi ekstrēmismi, kas atstāj aiz sevis nedrošību, gruvešus un nāvi, īpaši Burkina Faso, Mali, Nigērā, Nigērijā un Kamerūnā. Manas domas tiecas arī uz Sudānu, kas pārdzīvo politiskās nedrošības brīdi, un ceru, ka visas prasības tiks uzklausītas un katrs centīsies panākt brīvību, veicināt attīstību un labklājību, pēc kuras tā ļoti ilgojas.
Lai augšāmcēlušais Kungs stiprina Dienvidsudānas civilās un reliģiskās varas pārstāvju centienus, kurus stiprina pirms dažām dienām Vatikānā notikušās rekolekcijas. Lai viņi atvērtu valsts vesturē jaunu lappusi, kurā visi politiskie, sociālie un reliģiskie spēki spētu aktīvi darboties kopējā labuma un izlīguma labā.
Lai Lieldienās rod mierinājumu Austrumukrainas reģionu iedzīvotāji, kuri joprojām cieš no aktīvās karadarbības. Lai Kungs iedrošina īstenot humānās iniciatīvas un panākt ilgstošu mieru.
Lai augšāmceltā Kunga prieks piepilda visu to sirdis, kuri Amerikas kontinentā cieš smagās politiskās un ekonomiskās situācijas sekas. Es īpaši domāju par Venecuēlas tautu. Pārlieku ilgās un aizvien dziļākas krīzes dēļ daudziem iedzīvotājiem trūkst cienīgu un normālu dzīves apstākļu. Lai Kungs dāvā tiem, kuru rokās ir politiskā atbildība, darīt visu iespējamo, lai izskaustu sociālo netaisnību, ļaunprātīgo izmantošanu un vardarbību, kā arī spert konkrētus soļus šķelšanās rētu dziedināšanā un palīdzības sniegšanā.
Lai augšāmceltais Kungs apgaismo Nikaragvas centienus, lai tā pēc iespējas ātrāk atrastu mierīgu un sarunu ceļā panāktu risinājumu visu nikaragviešu labā.
Lai mūsdienu daudzo ciešanu priekšā dzīvības Kungs neatrod mūs aukstus un vienaldzīgus. Lai Viņš palīdz mums kļūt par tiltu, nevis mūru cēlājiem. Viņš, kas dāvā mums savu mieru, lai liek apklust ieroču troksnim tur, kur notiek karš, kā arī mūsu pilsētās, un iedvesmo valstu vadītājus strādāt, lai izbeigtu apbruņošanās sacensības un ieroču izplatīšanos, kas nopietni apdraud pasauli, arī ekonomiski attīstītākās valstīs. Lai augšāmceltais Kungs, kas ir atvēris kapa durvis, palīdz mums atvērt sirdis grūtībās nonākušajiem, neaizsargātajiem, nabadzīgajiem, bezdarbniekiem, sabiedrības atstumtajiem, tiem cilvēkiem, kuri klauvē pie mūsu māju durvīm, lūdzot maizi, patvērumu un cieņas respektēšanu.
Dārgie brāļi un māsas, Kristus ir dzīvs! Viņš ir cerība un jaunība katram no jums un visai pasaulei! Atļausim, lai Viņš atjauno mūs! Priecīgas Liedienas!
 
Tulkojums: Vatikāna Radio (Vatican News)
Foto: Vatican News