1979. gada 29. novembrī ar apustulisko vēstuli Inter Sanctos sv. Jānis Pāvils II pasludināja sv. Francisku kā debesu aizbildni visiem tiem, kas veicina ekoloģiju. Asīzes svētais savā universālās brālības izpratnē ietvēra pat nedzīvo radību – sauli, mēnesi, ūdeni, vēju, uguni un zemi. Viņš tos sauca, atbilstoši lietvārda dzimtai, par brāļiem un māsām, un izrādīja tām patīkamu cieņu. Šajā sakarā, par viņu atrodam sekojošu vēstījumu: „Viņš aptvēra visas lietas savā klusā dievbijībā, runājot tām par Kungu un mudinot tās slavēt viņu”. Tomēr šajā sfērā Franciska piemērs vienlaikus ļoti skaidri pierāda, ka radības un dabas elementi nav pasargāti no netaisnīgas un kaitīgas profanācijas, un tās (ņemot vērā Biblisko mācību par radīšanu un atpestīšanu) jāuzskata par radībām, pār kurām cilvēkam piemīt zināma atbildība, un ne par lietām, kas padotas viņa kaprīzei, par lietām, kas kopā ar cilvēku gaida un ilgojas „tikt atbrīvotas no iznīcības verdzības, lai iegūtu Dieva bērnu godības brīvību” (Rom 8, 21).
Lasīt tālāk1979. gada 29. novembrī ar apustulisko vēstuli Inter Sanctos sv. Jānis Pāvils II pasludināja sv. Francisku kā debesu aizbildni visiem tiem, kas veicina ekoloģiju. Asīzes svētais savā universālās brālības izpratnē ietvēra pat nedzīvo radību – sauli, mēnesi, ūdeni, vēju, uguni un zemi. Viņš tos sauca, atbilstoši lietvārda dzimtai, par brāļiem un māsām, un izrādīja tām patīkamu cieņu. Šajā sakarā, par viņu atrodam sekojošu vēstījumu: „Viņš aptvēra visas lietas savā klusā dievbijībā, runājot tām par Kungu un mudinot tās slavēt viņu”. Tomēr šajā sfērā Franciska piemērs vienlaikus ļoti skaidri pierāda, ka radības un dabas elementi nav pasargāti no netaisnīgas un kaitīgas profanācijas, un tās (ņemot vērā Biblisko mācību par radīšanu un atpestīšanu) jāuzskata par radībām, pār kurām cilvēkam piemīt zināma atbildība, un ne par lietām, kas padotas viņa kaprīzei, par lietām, kas kopā ar cilvēku gaida un ilgojas „tikt atbrīvotas no iznīcības verdzības, lai iegūtu Dieva bērnu godības brīvību” (Rom 8, 21).
Lasīt tālāk
