No šī gada janvāra vietnē Katolis.lv ir pieejama digitāla Baznīcas terminoloģijas skaidrojošā vārdnīca. Turpinām iepazīstināt ar tiem cilvēkiem, kas vārdnīcu veidoja un turpina veidot. Tāpēc šoreiz lasītājiem piedāvājam pēdējo no trim intervijām. Šoreiz saruna ar ar jezuītu tēvu Tadeušu Ciesļaku, kurš kopā ar māsām kalponēm Inesi Šteinu un Gintu Mākulēnu joprojām turpina šo projektu Tēvs Tadeušs nāk no Polijas. Līdz ar to ir vēl jo vairāk interesanti uzzināt viņa domas par Baznīcas terminu skaidrojumu latviešu valodā.
Kāpēc, jūsuprāt, šāda vārdnīca ir nepieciešama?
Latvijas reliģiskajā dzīvē valda diezgan liels apjukums. Vecākās paaudzes katoļi, kuriem ar Baznīcu saistītie jēdzieni un tās mācība lielākoties jau ir „asinīs” (un lūgšanu grāmatās), pamazām aiziet mūžībā. Jaunākā paaudze šajā ziņā ir diezgan „zaļa”, tas ir, cilvēki vai nu zina ļoti maz, jo par to nekad nav interesējušies, vai arī neviens viņiem to nav mācījis, jo katehēze bijusi ļoti fragmentāra. Un tas attiecas ne tikai uz Latviju.
No otras puses, Latvijā ir arī citas konfesijas, un tajās daži jēdzieni ir ar citu nozīmi vai tiek definēti no cita skatpunkta. Klāt nāk vēl mūsdienu reliģiskais sinkrētisms, kā arī ateistiskās propagandas ietekme, kas joprojām ir klātesoša kultūrā, kur baznīcas tradīcijas (te tikai katoļu) tika attēlotas kariķētā un kristietībai naidīgā veidā.
Pat ja kāds sāk interesēties par reliģijas jautājumiem, tad viņš saskaras ar grūtībām izprast, pieņemt un padziļināt savu katolisko identitāti. Savukārt nopietnāki teoloģiski raksti latviešu valodā var nebūt līdz galam saprotami nesagatavotam lasītājam, kurš nav studējis ne filozofiju, ne teoloģiju. Tādēļ lakoniska Baznīcas terminu vārdnīca varētu būt kā pamata katehēze, kura, no vienas puses, var palīdzēt ticīgam cilvēkam „visu salikt galvā pa plauktiņiem”, bet, no otras puses, mudināt padziļināt izpratni par ticību un garīgo dzīvi.
Kas varētu būt vārdnīcas galvenā mērķauditorija, kādos gadījumos cilvēkiem noderētu tajā ieskatīties?
Kā jau minēju, vārdnīca vispirms ir domāta katoļiem, kas interesējas par savu ticību. Centāmies tomēr nepārslogot definīcijas ar vēsturiski teoloģisku saturu, kas nesagatavotam lasītājam varētu būt garlaicīgs vai nesaprotams. Tādēļ šo projektu nevar saukt par zinātnisku, lai gan dažkārt, īpaši mūsdienu informatīvā trokšņa laikmetā, arī zinātniekiem var noderēt lakoniskas un precīzas definīcijas, kas ikdienā netiek lietotas. Un arī žurnālistiem šis var būt noderīgs instruments, kas var palīdzēt nenokļūt kompromitējošās situācijās.
Pastāstiet, kā tika izvēlēti vārdnīcā iekļautie termini?
Pašu pirmo atlasi veica māsa Inese Šteina kā pieredzējusi skolotāja un katehēte, izmantojot arī latviešu valodā pieejamo teoloģisko literatūru. Pēc tam darba grupā daļa terminu tika atsijāti, piemēram, ja tie bija pārlieku specifiski vai acīmredzami arhaiski, bet klāt nāca citi, ko izmantojām definīciju izstrādes laikā un kurus bija nepieciešams atsevišķi paskaidrot; vai arī pamanījām to iztrūkumu sākotnējā atlasē.
Domāju, ka šis darbs nebūt nav pabeigts, jo var un, protams, arī vajag pievienot jaunus terminus, vai arī papildināt jau izstrādātās definīcijas. Neviens taču nav pilnīgs.
Darbs noritēja vairākus mēnešus. Ko Jūs guvāt un stklājāt šī procesa laikā?
Man kā cittautietim sava veida atklājums un izaicinājums bija jaunrade latviešu valodā. Jā, jaunrade, jo zināmā mērā mēs veidojam latviešu teoloģisko valodu, kas zinātniskā līmenī līdz šim bieži tikusi aizvietota ar latīņu, poļu, franču vai itāļu valodu, jo visbiežāk šajās valodās tapuši latviešu teologu doktora darbi, un to terminoloģija joprojām ietekmē Baznīcas realitāti. Tas nav viegli, bet tas sniedz lielu gandarījumu. Otra lieta – tas ir komandas darbs, kas Latvijā nebūt nav pašsaprotams un ierasts. Augstu vērtēju māsu kalpoņu gatavību sadarbībai un esmu pateicīgs par šo pieredzi.
Cik viegli ir rast skaidrojumu katram terminam latviešu valodā? Kuras valodas šai procesā palīdzēja?
Teorētiski skaidrojumi bija gatavi jau pašā sākumā – pietiktu pārtulkot atbilstošās definīcijas no poļu, angļu, itāļu vārdnīcām; dažkārt jau pastāvēja arī gatavas definīcijas latviešu valodā. Saku „teorētiski”, jo rediģēšanas gaitā izrādījās, ka noteikti ļoti ātri taptu tāda copy-paste vārdnīca, kas savākta ar „kopē un ielīmē” metodi (tāds bija sākotnējais terminu krājums pirms tā rediģēšanas). Kā definīciju krājumam, protams, arī tam būtu zināma vērtība, taču satura un stila ziņā tas būtu ļoti nesabalansēts. Tādēļ nolēmām veidot vienotu vārdnīcu tieši šim konkrētajam projektam, izvairoties no liekvārdības un pārāk izvērstām definīcijām, bet jo īpaši uzmanoties no loģikas kļūdām, piemēram, skaidrojot to pašu ar to pašu, vai atsaucoties uz lasītājam nebūt ne pašsaprotamiem jēdzieniem, kas nav definēti šajā vārdnīcā.
Šajā darbā man noderēja žurnālistikas pieredze Vatikāna radio, kur bija jāievēro daži svarīgi principi, piemēram, „runāt cilvēkiem un par tēmu” [poļu valodā netulkojama vārdu spēle – mówić do ludzi i do rzeczy – tas nozīmē runāt par tēmu un vienlaicīgi atcerēties, ka klausītājiem ne vienmēr ir pašsaprotams viss, kas ir pašsaprotams mums], kā arī – „nav tāda teksta, kuru nevarētu saīsināt”.
Vai visi līdz šim vārdnīcā iekļautie termini ir aktuāli Baznīcā arī šodien?
Sākumā pieminēju atteikšanos no dažiem terminiem, kas attiecas uz aizvērtām vēstures „lappusēm” vai kuri pastorāli un teoloģiski nav aktuāli, vai arī tiek izmantoti vienīgi zinātniskajos pētījumos, bet neietekmē Baznīcu šodien (varbūt kādreiz izveidosim arī atsevišķu baznīcas arhaismu vārdnīcu?). Centāmies vārdnīcā iekļaut aktuālu terminoloģiju un aktuālas tēmas, pat ja daļa no jēdzieniem tiek reti izmantoti vai attiecināmi uz šauru jomu, vai arī acīmredzami ir vēsturiski izveidojušies un šodien maz saprotami. Atcerēsimies, ka Baznīca ir mainījusies un joprojām mainās, tādēļ šai vārdnīcai, ja tā pretendē atspoguļot mūsdienu realitāti, ir jātiek papildinātai un labotai.
Tēvs T. Ciesļaks, kā arī māsas kalpones I. Šteina un G. Mākulēna darbu pie vārdnīcas vēl turpina, jo vēlamies rūpēties par to, lai lapas apmeklētājiem būtu iespēja iepazīt arvien jaunus terminus ne tikai esošajās, bet arī jaunās kategorijās. Lai uzzinātu vairāk par projektu un atbalstītu to finansiāli, spied ŠEIT!
KABIA
