Lieldienu vigīlijas dievkalpojumā Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs ticīgajiem atgādināja, ka Klusajā sestdienā esam aicināti kopā ar Kungu doties kapā, lai pēc tam kopā ar viņu augšāmceltos.
Homīlijas sākumā arhibīskaps pievērsa uzmanību dievkalpojuma laikā lasītajiem Svēto Rakstu fragmentiem. Šajā dienā tiek lasīti vairāki fragmenti, kas stāsta mums par “attiecību vēsturi starp cilvēku un Dievu”. Dievs radīja cilvēku un vēlējās būt ar viņu kopā, draudzēties, bet cilvēks jau pašā sākumā sagrēkoja. Taču Svētie Raksti parāda, ka “Dievs mēģina viņu [cilvēku] restartēt”.
Lieldienu vigīlijas pirmais lasījums ir par cilvēka radīšanu, pēc tam – par to , ka “cilvēks iebrauca bedrē” jeb sagrēkoja. Arhibīskaps skaidroja, ka Lieldienās it kā noslēdzas radīšanas cikls, jo Lieldienas jeb Augšāmcelšanās svētki ir jaunā radīšana, jaunā pasaule, kura tiek aprakstīta Jāņa atklāsmes grāmatas 21. nodaļā, kas sākas ar vārdiem: “Tad es redzēju jaunās debesis un jauno zemi…”
Savas uzrunas turpinājumā arhibīskaps skaidroja, kā varam mēģināt katrs piedzīvot šo jauno radīšanu. Viņš norādīja, ka mūsos tā ir sākusies jau ar Kristības sakramentu. Taču, viņaprāt, ir būtiski šo jauno radīšanu sasaistīt ar Klusās sestdienas notikumu, kad esam Kunga kapa priekšā. Šajā dienā visās baznīcās ir izveidots Kunga kaps. Z. Stankevičs skaidroja: “Augšāmcelšanās seko pēc tam, kad Kungs ir kapā. Un šeit gribu novilkt paralēles. Lai mēs varētu piedzīvot augšāmcelšanos, lai jaunā realitāte, jaunas debesis un jaunā zeme, jaunā radīšana mūsos piepildās, ir svarīgi būt tur, kapā. Jo augšāmcelšanās notiek pēc nāves. Un mūsu gadījumā tā nav fiziskā nāve.” Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem esam aicināti kopā ar Kungu nomirt nevis fiziski, bet gan savam ego, savam grēkam. Katram cilvēkam ir savas vēlmes, sapņi, plāni, taču svarīgi, “lai mēs šos plānus atdodam Kungam, jo mūsu pamatuzdevums zemes virsū ir pildīt Viņa gribu, Viņa plānu, jo tikai tad mēs sasniedzam savas personības potenciālu”.
Arhibīskaps sacīja, ka pēc savu plānu sabrukšanas esam aicināti ieiet ar Kungu šajā kapā, atdot sevi Viņam, atdot savu dzīvi Viņam. “Un Dieva spēks Vinu [Jēzu Kristu] uzmodināja, līdzīgi ir ar mūsu garu, dvēseli – kad savam ego nomirstam, Kungs mūs augšāmceļ,” norādīja Z. Stankevičs.
KABIA
